trešdiena, 2012. gada 29. februāris

Patentu valde piedalās kampaņā „Uzslavē labu servisu!”

„Uzslavē labu servisu!” ir ikgadēja kampaņa, ko marta mēnesī rīko LabsServiss.lv, un šogad kampaņa notiek jau 8. reizi.

Kampaņas būtība ir aicinājums sabiedrībai novērtēt pozitīvo un uzslavēt labu apkalpošanu: uzņēmumu, iestādi, apkalpošanas vietu vai darbinieku, kas sniedzis augstas kvalitātes apkalpošanu, pozitīvas emocijas vai sirsnīgu smaidu!

Kampaņas un LabsServiss.lv kopējā misija ir celt klientu apkalpošanas kvalitāti Latvijā. Apkalpošanas kultūra un kvalitāte veidojas no trīs pusēm – uzņēmumiem, to darbiniekiem un klientiem, kas esam mēs visi. Vienlaikus kampaņas organizatori vēlas arī celt klientu apkalpošanas darbinieku motivāciju profesijas prestižu, aicinot sabiedrību novērtēt šo nepieciešamo un nebūt ne vieglo darbu. Pozitīva komunikācija ar klientu veicina lojālas uzņēmuma - klienta attiecības. Turklāt uzzinot, ko klients visvairāk novērtē uzņēmumā vai iestādē, kļūst skaidrs, uz ko koncentrēties un kas klientam ir vissvarīgākais!

Kampaņas galvenie mērķi ir:
• aicināt iestādes un uzņēmumus novērtēt apkalpošanas kvalitāti, tās nozīmi un uzlabot to;
• iedvesmot klientu apkalpošanas darbiniekus;
• veicināt sabiedrības spēju novērtēt labo un pateikt to skaļi!

Patentu valde kampaņā piedalās 3. kategorijā, kas paredzēta valsts un pašvaldību iestādēm.

Visu marta mēnesi Patentu valdes un Patentu tehniskās bibliotēkas klienti var uzslavēt mūs šādos veidos:
  • www.labsServiss.lv ierakstot uzslavu jaunajā uzslavu formā;
  • zvanot uz informatīvo tālruni 1188;
  • Patentu tehniskās bibliotēkas lasītavā aizpildot anketu.
Visi uzslavēšanas kanāli būs pieejami līdz 2012. gada 31. martam. Visas mājas lapā ievietotās uzslavas ir publiski pieejamas marta mēnesī un arī pēc kampaņas noslēguma. Pēc kampaņas organizatori apkopo uzslavas, kas saņemtas mājaslapas uzslavas formā, uz informatīvo tālruni un īsziņās. Vērtējot saņemtās uzslavas, iestādēm tiks piešķirts apbalvojums divās nominācijās „Sabiedrībai draudzīgākā valsts un pašvaldību iestāde” un „Uzņēmumiem draudzīgākā valsts un pašvaldību iestāde”. Šī kampaņas sadaļa tiek organizēta sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameru (LTRK).

Informācija par Patentu tehniskās bibliotēkas pakalpojumiem:

Bibliotēkas kontaktinformācija:

Adrese: Kr.Valdemāra 33, 4.
stāvs, Rīga

Daba laiks:
pirmdiena – ceturtdiena: 10:00-18:00
piektdiena: 09:00-17:00
sestdiena, svētdiena: brīvdiena
Saistīt

Tālrunis: 67226628
Fakss: 67210767

E-pasts: patent@patbib.gov.lv

Materiāls sagatavots, izmantojot tīmekļa vietnē www.labsserviss.lv pieejamo informāciju.

pirmdiena, 2012. gada 20. februāris

Furfurola iegūšanas izgudrotājam Nikolajam Vederņikovam - 75!

Furfurola iegūšanas izgudrotājam
Nikolajam Vederņikovam - 75!
Apsveicam jubilejā!


Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks, akadēmiķis, Dr.habil.chem Nikolajs Vederņikovs ir viens no zinošākajiem furfurola ražošanas tehnoloģiju speciālistiem pasaulē.

Furfurols ir vienīgais rūpnieciskā organiskā sintēzē izmantotais monomērs, ko iegūst nevis no naftas, bet no augu valsts izejvielām. Furfurols sekmīgi konkurē ar naftas ķīmijas produktiem kā polimēru iegūšanas izejviela. Tam ir ļoti plašs lietojums, to izmanto kā pamatizejvielu daudzu organisko savienojumu sintēzē – ārstniecisko vielu, plastmasu, pesticīdu un daudzu citu produktu ražošanā.

„Nākotnē šim produktam ir liela perspektīva”, uzskata Nikolajs Vederņikovs. "Kad nafta kļūs ļoti dārga, tad lielāko daļu sintētisko materiālu, kurus tagad ražo no naftas, ražos no furfurola, ko mēs varam iegūt no atjaunojamām izejvielām — lapkoku koksnes un lauksaimniecības atliekām, kas ir praktiski neizsmeļama izejvielu bāze."

Līdz Nikolaja Vederņikova izgudrojumam furfurola iznākums rūpnieciskos apstākļos nepārsniedza 55 % no teorētiski iespējamā un nebija arī iespējams tālāk ķīmiski pārstrādāt izejvielas atlikumu. Latvijas zinātnieks vienlaicīgi atrisināja abas šīs problēmas, kas iepriekš pat teorētiski tika uzskatīts par neiespējamu.

Viņa vadībā un pēc viņa zinātniskajām idejām ir izstrādāta jauna tehnoloģija furfurola ražošanai no lapkoku koksnes un zemkopībā iegūto produktu atliekām – no augu valsts atjaunojamām izejvielām. Viņa tehnoloģija patentēta Francijā, Itālijā, Japānā, Vācijā un Zviedrijā, realizēta septiņās rūpnīcās ar gada peļņu seši miljoni ASV dolāru, licence pārdota Slovēnijā, izpildīti kontrakti ar Ungārijas un Somijas firmām.

Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta Polisaharīdu laboratorijas vadītājs Nikolajs Vederņikovs ticis uzaicināts konsultēt pirmās furfurola rūpnīcas projektēšanu un darbības uzsākšanu Irānā, kā arī sniegt konsultācijas Ķīnā, kur ražo vairāk nekā 70 % no furfurola ieguves pasaulē.

Pamatojoties uz viņa teoriju un pētījumu rezultātiem pirmo reizi pasaules rūpnieciskajā praksē tika atrisināta un 1997. gadā rūpnieciski realizēta vienlaicīga furfurola un etanola ražošana no lapkoku koksnes.


Par patentētiem izgudrojumiem koksnes ķīmijas jomā un īpaši par jaunu furfurola ražošanas tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, viņam ir piešķirta augsti godātā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) balva un Zelta medaļa “Izcils izgudrotājs” (Outstanding Inventor). Viņa zinātnisko darbu kontā ir vairāk nekā 350 publikāciju, t.sk. 5 monogrāfijas, 37 autorapliecības (PSRS) un 25 patenti 11 valstīs.

Materiāls sagatavots, izmantojot tīmekļa vietnē http://inventions.lza.lv/ ievietoto informāciju.

trešdiena, 2012. gada 15. februāris

FEBRUĀRA IZGUDROJUMS - FONOGRĀFS

1878. gada 19. februārī amerikāņu zinātnieks un biznesmenis Tomass Alva Edisons (1847-1931) patentēja fonogrāfu, kas ir visbiežāk lietotā ierakstītas skaņas spēlēšanas ierīce līdz pat XX gs. astoņdesmitajiem gadiem. Ar šo aparātu bija iespējams ierakstīt skaņas un pēc tam tās atskaņot. Izgudrotājs savu ierīci nosauca par fonogrāfu (skaņas rakstītāju), savukārt citi - par "runājošo mašīnu".
Edisona fonogrāfs sastāvēja no taurītes, ko nosedza plāna membrāna - tagadējo mikrofonu priekštece. Membrānu iesvārstīja taurītē ierunātās skaņas. Kopā ar membrānu svārstījās adata, kas uz vara folijas uzklātajā vaska kārtiņā iezīmēja līkloču celiņu. Foliju ripināja rotējošs disks. Tad, kad šādā veidā "saglabātās" skaņas svārstījās no jauna iesvārstīja adatu un membrānu, skaņu atkal varēja noklausīties.

Kad fonogrāfs pirmo reizi tika prezentēts plašākai publikai, cilvēku pūļa atsaucība bija ārkārtīgi liela: ikviens par 18 dolāriem vēlējās iegādāties pirmo ierakstu - bērnu dziesmiņu „Mērijai bija jēriņš” („Mary Had a Little Lamb”).




otrdiena, 2012. gada 7. februāris

Liec intelektuālajam īpašumam darboties uzņēmēju labā - jauna rokasgrāmata latviešu valodā tirdzniecības kamerām un nozaru asociācijām

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK)latviešu valodā izdevusi Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) un Starptautiskās tirdzniecības centra (ICC) publikāciju „Rokasgrāmata tirdzniecības kamerām un nozaru asociācijām intelektuālā īpašuma pakalpojumu izveidei - Liec intelektuālajam īpašumam darboties uzņēmēju labā".

Intelektuālā īpašuma izmantošana ir viena no galvenajām stratēģijām, kurā uzņēmumi var balstīt savu konkurētspēju. Lai gan nemateriālo aktīvu vērtības nozīme aug, daudzi uzņēmēji pilnībā neizmato intelektuālā īpašuma sistēmu, jo tiem trūkst izpratnes, zināšanu un pieredzes, kā arī tiem nav skaidrības par aizsardzības izmaksām.

Lai gan daudzi uzņēmēji pamazām sāk izprast intelektuālā īpašuma arvien pieaugošo lomu uzņēmējdarbībā, lielākā daļa nevar vienkāršā veidā apgūt zināšanas, kā pienācīgi un efektīvi izmantot intelektuālā īpašuma sistēmas piedāvātos instrumentus sava biznesa modelim un stratēģijai.
Šādas zināšanas jo īpaši ir nepieciešamas mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo tie īsti neapzinās, kādos slazdos intelektuālā īpašuma sistēmas instrumenti var tos iegrūst, kā arī to, kā šie paši instrumenti var palielināt to konkurētspēju un vairot ienākumus. Uzņēmējiem ir svarīgi saprast, ka ar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību vien nepietiek un ka veiksmīgai intelektuālā īpašuma pārvaldības stratēģijai jāintegrē intelektuālā īpašuma plašākā kopējā uzņēmuma darbības kontekstā.

Lai iedrošinātu un palīdzētu organizācijām veikt šos uzdevumus, ir izveidota rokasgrāmata, kas pievērš uzmanību intelektuālā īpašuma lomai uzņēmumu konkurētspējas veicināšanā, kā arī atbalsta intelektuālā īpašuma pakalpojumu sniegšanā.

Rokasgrāmatā sniegtas atbildes uz jautājumiem „Kāpēc intelektuālais īpašums ir svarīgs uzņēmējiem?" un „Kāpēc uzņēmēju organizācijām būtu jāsniedz intelektuālā īpašuma pakalpojumi?”, sniegts pārskats par intelektuālā īpašuma pamatiem un raksturota intelektuālā īpašuma pakalpojumu dienesta izveide: uzņēmēju apmācība, izpratnes veicināšana, konsultāciju pakalpojumu sniegšana, inovāciju stimulēšana un izplatīšana u.c.

Rokasgrāmata paredzēta kā konspektīvs un praktisks ceļvedis nozaru asociācijām, lai palīdzētu tām izveidot savus intelektuālā īpašuma pakalpojumus, tā nav paredzēta juridisku padomu sniegšanai. To papildina noderīgi piemēri un labās prakses ieteikumi no visas pasaules. Rokasgrāmatā sniegts plašs intelektuālā īpašuma elektronisko resursu informācijas avotu apkopojums.


„Rokasgrāmata tirdzniecības kamerām un nozaru asociācijām intelektuālā īpašuma pakalpojumu izveidei - liec intelektuālajam īpašumam darboties uzņēmēju labā" pieejama Patentu tehniskās bibliotēkas krājumā >>

Par izdevumu LTRK tīmekļa vietnē >>

Izdevums latviešu valodā elektroniskā formā pieejams lejupielādēšanai šeit >>

Šī publikācija ir tulkota latviešu valodā no oriģinālās publikācijas angļu valodā - publikācija angļu valodā pieejama šeit >>

Materiāla sagatavošanā izmatots Rokasgrāmatas teksts



ceturtdiena, 2012. gada 2. februāris

WIPO semināru cikls par intelektuālā īpašuma ekonomiskajiem aspektiem

Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (World Intellectual Property Organization - WIPO) 2012. gadā rīko semināru ciklu par intelektuālā īpašuma ekonomiskajiem aspektiem „The Economics of Intellectual Property”.

Semināra cikla mērķis ir veicināt kvalitatīvu diskusiju par intelektuālā īpašuma ekonomikas jautājumiem starptautiskā intelektuālā īpašuma politikas kopienā, uzaicinot akadēmiskas ievirzes ekonomistus iepazīstināt auditoriju ar jaunākajiem pētniecības darba rezultātiem.

Semināru cikla programma

15. februāris
Private copying and fair compensation: an empirical study of copyright levies in Europe
Martin Kretschmer, Professor of Information Jurisprudence and Director, Centre for Intellectual Property Policy and Management, University of Bournemouth, United Kingdom

26. marts
Understanding technology market for patents: new insights from Japanese licensing survey
Kazuyuki Motohashi, Professor of Economics, Department of Technology Management for Innovation and Director, Innovation Policy Research Center School of Engineering, University of Tokyo, Japan

2. aprīlis

The effect of the macro-economy on patenting and the commercialization process
Elizabeth Webster, Professorial Research Fellow, Melbourne Institute of Applied Economic and Social Research and Director, Intellectual Property Research Institute of Australia, Australia

4. septembris

The effects of copyright extensions on the quantity and quality of literary output
Petra Moser, Assistant Professor, Department of Economics, Stanford University, United States of America

29. oktobris

Patent productivity of Korean inventors: a study of inventor mobility
Jinyoung Kim, Professor, Department of Economics, Korea University, Republic of Korea

6. novembris

Innovation and appropriability mechanisms in Latin America: a review of the available evidence
Andres Lopez, Principal Researcher, Centra de Investigaciones para la Transformation (CENIT) and Professor, Department of Economics, University of Buenos Aires, Argentina

Iespējams papildus lektors:
29. maijs
The roles of compulsory licensing and price controls in ensuring access to foreign patented goods
Kamal Saggi, Professor of Economics and Director of the Graduate Program in Economic Development, Vanderbilt University, United States of America

Katrs seminārs tiks izsludināts WIPO tīmekļa vietnē.

Iepriekšējo semināru ciklu materiāli (prezentācijas, video) pieejami http://www.wipo.int/econ_stat/en/


trešdiena, 2012. gada 1. februāris

Patentu tehniskā bibliotēka uzsāk darbu jaunajās telpās

2012. gada 1. februārī Patentu tehniskā bibliotēka uzsāk darbu jaunajās telpās Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 33, 4. stāvā.

Patentu tehniskās bibliotēkas mērķis ir sniegt sabiedrībai ar patentiem saistītu pakalpojumu klāstu un veidot izpratni par rūpniecisko īpašumu, veicinot tā iekļaušanu dažādos uzņēmējdarbības procesos un sekmējot izgudrojumu komercializāciju.

Patentu tehniskās bibliotēkas darbības pirmsākumi meklējami 1961. gada 12. maijā, kad tika atvērts Patentu literatūras kabinets. 2005. gada 1. janvārī Patentu tehniskā bibliotēka kļuva par Patentu valdes struktūrvienību. Ilgus gadus Patentu tehniskās bibliotēkas mājas atradās pašā Vecrīgas sirdī - klasicisma arhitekta Kristofa Hāberlanda celtajā Johana Zamuela Holandera namā Šķūņu ielā 17.

2012. gada janvārī Patentu tehniskā bibliotēka pārcēlās uz jaunām telpām, kas vairāk piemērotas mūsdienu bibliotēkas piedāvāto pakalpojumu sniegšanai. Moderno īres biroju un dzīvokļu kompleksu Kr.Valdemāra ielā 33
savulaik uzcēla talantīgais un uzņēmīgais mūrniekmeistars un uzņēmējs Krišjānis Ķergalvis. Interesanti, ka šajā namā dzīvojis Zigfrīds Anna Meierovics, Latvijas sabiedriskais un politiskais darbinieks, kā arī Rihards Zariņš, grafiķis, ekslibra pamatlicējs latviešu grafikā, vērtspapīru, naudas zīmju, LR ģerboņa metu autors, pirmās padomju pastmarkas autors.
Biroju un dzīvokļu komplekss Kr.Valdemāra ielā 33

Patentu tehniskā bibliotēka sniedz informācijas pakalpojumus rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jautājumos personām, kuras vēlas aizsargāt jaunradītus izstrādājumus, savas preces apzīmējumu, firmas logo, reģistrēt dizainparaugu Latvijā. Bibliotēka sniedz informatīvo atbalstu izgudrotājiem, uzņēmējiem, inženieriem vai jebkuriem tehnisku ideju ģenerētājiem un palīdz orientēties plašajā dokumentu klāstā par rūpniecisko īpašumu, piedāvājot atbalstu patentu, preču zīmju vai dizainparaugu meklējumu veikšanā.
Pirmie lasītāji Patentu tehniskās bibliotēkas abonementā

Patentu tehniskajā bibliotēkā Jūs varat:
  • iegūt pārskatu par patentētajām tehnoloģijām;
  • salīdzināt izstrādātā vai ieplānotā objekta tehnisko būtību;
  • izvērtēt esošo un potenciālo izgudrotāju, kā arī konkurentu aktivitātes;
  • atrast sadarbības partnerus;
  • apzināt tos konkurentu patentus, kuri vairs nav spēkā;
  • iegūt idejas esošo produktu un tehnoloģiju uzlabojumiem;
  • iegūt informāciju par izgudrotāju, patenta īpašnieku un pieteicēju, patenta īpašnieka tiesību pēctecību u.c.
Patentu tehniskajā bibliotēkā varat saņemt arī konsultācijas par intelektuālā īpašuma aizsardzības vispārīgiem jautājumiem, Jums tiks nodrošināta piekļuve informācijas resursiem par patentiem, preču zīmēm un dizainparaugiem, kā arī varat saņemt apmācības patentu datubāzu izmantošanā.

Pirmie lasītāji Patentu tehniskās bibliotēkas abonementā

Bibliotēkas kontaktinformācija:

Adrese: Kr.Valdemāra 33, 4. stāvs, Rīga
Saistīt
Daba laiks:
pirmdiena – ceturtdiena: 10:00-18:00
piektdiena: 09:00-17:00
Saistītsestdiena, svētdiena: brīvdiena

Tālrunis: 67226628
Fakss: 67210767
E-pasts: patent@patbib.gov.lv



Skatīt lielāku karti