Gaišus un bagātus Ziemassvētkus!

PTB izveidota izstāde „Antuāns de Sent-Ekziperī (1900-1944) – rakstnieks, lidotājs, izgudrotājs”

Latvijas Republikas Patentu valdes Patentu tehniskā bibliotēka rīko izstādi „Antuāns de Sent-Ekziperī (1900-1944) – rakstnieks, lidotājs, izgudrotājs.”

2009.gadā apritēja 65 gadi kopš A.Sent-Ekziperī nāves, savukārt 2010.gadā pasaule atzīmēs viņa 110.gadadienu. Izstāde būs skatāma Patentu tehniskās bibliotēkas telpās Šķūņu ielā 17 (2.st.) līdz 2010.gada februārim.

Franču rakstnieks Antuāns de Sent-Ekziperī darbojās ne tikai literatūras jomā, viņš bija arī pirmklasīgs lidotājs, inženieris un izgudrotājs.

No 1934. līdz 1944.gadam A.Sent-Ekziperī patentējis 14 izgudrojumus par lidojumu drošību. Viņš vēlējās lidotāja darbu padarīt, cik iespējams vienkāršāku un drošāku, tāpēc nemitīgi centās uzlabot pilotēšanas un aeronavigācijas metodes. Viņa idejas bieži inspirēja citus izgudrotājus, tiem palīdzēja. „Mums, zinātniekiem, tāds cilvēks kā Sent-Ekziperī dažreiz spēlē pareģa lomu. Gadās, ka ieslīguši savās idejās, mēs aiz koka neredzam mežu. Ar Sent-Ekziperī viss sakārtojas, kļūst skaidrs. Viņa veseluma uztvere kopā ar iztēli atrod sakarību starp parādībām, kas šķiet svešas un mums pat neienāk prātā. Tas noved pie negaidītiem sasniegumiem mūsu zinātniskajos darbos, dažreiz arī pie izgudrojumiem”, - rakstīja Fernands Holveks.

Kā izgudrotājs A.Sent-Ekziperī ir maz pazīstams. Vispirms tāpēc, ka citi viņa talanti dažkārt kavēja, bet vēlāk pat aizēnoja viņa izgudrotāja darbību. A.Sent-Ekziperī intelektuālo interešu loks bija neaptverams, bet zināšanu daudzpusība tuvojās ģenialitātei. Dzejnieks, rakstnieks, lidotājs A.Sent-Ekziperī prata vienādi labi izteikties par bioloģiju, astronomiju, socioloģiju, psiholoģiju, par izgudrotāja radošo darbu un mūziku.

Izstādē ir apskatāmas A.Sent-Ekziperī grāmatas, izgudrojumu patentu apraksti un fotogrāfijas.

Informāciju sagatavoja:
Zoja Guseva
LR Patentu valdes
Patentu tehniskās bibliotēkas
Uzziņu un informācijas nodaļas
vadošā speciāliste
Tālrunis: 67226628
e-pasts: zoja.guseva@patbib.gov.lv

PTB jaunieguvumi oktobra - decembra mēnešos

Jaunieguvumu saraksts oktobra - decembra mēnešos.
Ar citiem bibliotēkas jaunieguvumiem iespējams iepazīties šeit.

Ar likumu Par patentu līgumu tiek pieņemts un apstiprināts 2000.gada 1.jūnija Patentu līgums

2000. gada 1. jūnija Patentu līgums (Patent Law Treaty) regulē administratīvo procedūru elementus, piešķirot patentus uz izgudrojumiem, šā līguma dalībvalstīs. Patentu līguma mērķis ir vienkāršot un starptautiski harmonizēt šādas procedūras, tādējādi atvieglinot patentu pieteicējiem un īpašniekiem veikt tās administratīvās darbības, kas saistītas ar patentu tiesību iegūšanu un uzturēšanu spēkā dažādās valstīs un pat tādos apstākļos, kad šīs personas, iespējams, detaļās nepārzina nacionālo tiesību aktu attiecīgos noteikumus.

Patentu līgums galvenokārt attiecas uz patentu piešķiršanas procedūru iestādē (Latvijā tā ir Patentu valde) un neskar patentu tiesību iegūšanas un aizsardzības materiāltiesiskās normas. Attiecībā uz procedūras galvenajām fāzēm (patenta pieteikuma iesniegšana un pieteikuma ekspertīze; iespējamās izmaiņas reģistra datos pēc patenta piešķiršanas) līgums paredz, kādu formalitāšu ievērošanu iestāde var prasīt un ko nevar prasīt no pieteicēja, īpašnieka vai citas ieinteresētas personas, lai realizētu personas iesniegumā izteiktu prasību.

Patentu līguma regulējums ņem vērā attīstību patentu administrēšanas procedūrās, arī komunikācijas tehnoloģiju arvien plašāko piemērošanu tajās. Daudzi tehniski vai mazāk nozīmīgi jautājumi atrodami Patentu līgumam pievienotajā Reglamentā, kuru var grozīt dalībvalstu Asambleja, nesasaucot diplomātisko konferenci. Ar šādu, tālāk izvērstu regulējumu iecerēts panākt vairāk dalībvalstu, kā arī starpvaldību organizāciju iesaistīšanos, ieskaitot Eiropas Patentu organizāciju.

Galvenās Patentu līgumā ietvertās normas, ir šādas:

• standartizēta pieteikuma datuma noteikšana, lai pieteicējiem minimizētu tā zaudēšanu, kas ir viens no svarīgākajiem elementiem patentēšanas procedūrā; tāpēc pieteikuma datuma akceptēšanai ir noteikti trīs nosacījumi:

1) saņemtos materiālus var uzskatīt par patenta pieteikumu;
2) iestādei ir iespēja identificēt vai kontaktēties ar pieteicēju;
3) ir daļa, ko var uzskatīt par pieteikuma aprakstu.

• standartizētas prasības attiecībā uz formālajām nacionālo un reģionālo patentu pieteikumu prasībām, iestrādājot Patentu līgumā Patentu kooperācijas līguma normas attiecībā uz starptautiskā pieteikuma formu un saturu;

• vienkāršotas vairākas procedūras, kas var mazināt patentu pieteicēja izdevumus, piemēram, izņēmuma gadījumi, kad nav obligāts pilnvarojums vai aizliegums pieprasīt agrākā pieteikuma kopiju un tā tulkojumu;
  

• līgumslēdzējas puses nodrošina pieteicējam kādu no paredzētajiem līdzekļiem nokavētu termiņu gadījumos (termiņa pagarināšana, procedūras turpināšana, zaudēto tiesību atjaunošana);
  

• tiek veicināta elektroniska pieteikuma iesniegšanas ieviešana, saglabājot iespēju iesniegt pieteikumu arī papīra formā.
  

Patentu līgums veicinās izgudrojumu aizsardzības tālāku attīstību un starptautisko sadarbību šajā sfērā. Patentu līgumu līdz 2008. gada 15. novembrim bija ratificējušas 18 valstis. Līgums saskaņā ar 21. panta pirmo daļu stājās spēkā 2005. gada 28. janvārī, trīs mēnešu pēc tam, kad to bija ratificējušas 10 valstis. 2000. gada 2. jūnijā Patentu līgumu parakstīja 43 valstis, to starpā Patentu valdes direktors Zigrīds Aumeisters Latvijas Republikas vārdā.

Patentu līguma ratifikācija Latvijas patentu pieteicējiem un īpašniekiem sniedz iespēju atvieglotā un caurskatāmā procedūrā veikt savu izgudrojumu aizsardzību Latvijā un citās Patentu līguma dalībvalstīs vai reģionālajās iestādēs un kārtot nepieciešamās administratīvās procedūras attiecībā uz jau piešķirtiem patentiem. Citu valstu patentu pieteicēji un īpašnieki var izmant šādus pašus procedūras vienkāršojumus Patentu valdē. Ņemot vērā, ka Latvija arī līdz šim aktīvi atbalstījusi rūpnieciskā īpašuma regulējuma starptautisko harmonizāciju izgudrojumu aizsardzības jomā, Latvijas pievienošanās Patentu līgumam var veicināt arī citu valstu pievienošanos līgumam. Pievienošanās arī nostiprinās priekšstatu par Latviju kā valsti, kas ir atvērta starptautiskai sadarbībai rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomā, tādejādi veicinot citu valstu investīcijas.

Latvijas Republikas pievienošanās Patentu līgumam nerada nepieciešamību izdarīt grozījumus arī Patentu likumā, jo līguma noteikumi tajā jau ir iestrādāti. Patentu likums tika pieņemts 2007.gada 15. februārī. Nodrošinot attiecīgo nacionālo normu saderību ar Patentu līguma normām, tiek sekmēta uzņēmējdarbības vides uzlabošana un radīti labvēlīgāki nosacījumi patentu piešķiršanai.

Likums Par patentu līgumu un Patentu līguma teksts angļu un latviešu valodā ir pieejams šiet >>

Jauna literatūra par inovācijām Latvijas Nacionālajā bibliotēkā

Pateicoties kāda anonīma mecenāta ziedojumam, Latvijas Nacionālā bibliotēka šogad iegādājusies vairāk nekā 200 vērtīgas grāmatas un enciklopēdijas. Mecenāts Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrībai lūdzis savu vārdu neizpaust.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība saņēmusi ziedojumu gandrīz 100 000 eiro apmērā. Tas ir pirmais tik liela apjoma privātpersonas ziedojums bibliotēkas krājumam un īpaši nozīmīgs atbalsts recesijas laikā, kad bibliotēkas budžets ir ievērojami samazināts. Ziedotie līdzekļi tiks izlietoti trīs gadu laikā, iepērkot aktuālu nozaru literatūru.

Šogad iegādāti nopietni zinātniski pētījumi, rokasgrāmatas, enciklopēdijas - vērtīgi un dārgi izdevumi, kurus bez ziedotāja atbalsta Nacionālā bibliotēka nespētu iegādāties. Dāvinājumā plaši pārstāvētas tēmas, kas kļuvušas aktuālas un sabiedriski nozīmīgas pēdējos gados pasaulē un Latvijā: globalizācija, vide un ekoloģija, inovācijas un radošums, ekonomikas un sabiedrības ilgtspējīga attīstība.

Inovatīvās stratēģijas maza uzņēmuma un valsts politikas līmenī, jauni uzņēmējdarbības aspekti, biznesa ētika - tie ir tikai daži piemēri no iegādātās literatūras ekonomikā:

• Andersen, Lisa. Making meaning, making money : directions for the arts and cultural industries in the creative age. Newcastle : Cambridge Scholars, 2009. xv, 272 p. ISBN 978-1443800655

• Audretsch, David B. Innovation and entrepreneurship. Cheltenham : Elgar, 2009. xix, 724 p. : ill., tab. ISBN 978-1848440999

• Innovation Dynamism and Economic Growth: A Nonlinear Perspective. By Hirooka,Masaaki. Cheltenham: Edward Elgar Publishing Ltd, 2006. 448 p. ISBN 978-1843765783

• Marklund, Göran. The innovation imperative : national innovation strategies in the global economy. Cheltenham : Elgar, 2009. xvi, 232 p. : ill., tab. ISBN 978-1847201928

• Malerba, Franco. Sectoral systems of innovation : concepts, issues and analyses of sixmajor sectors in Europe. Cambridge : Cambridge University Press, 2009. xvi, 519 p. :tab. ISBN 978-0521111386

• Midgley, David. The innovation manual : integrated strategies and practical tools forbridging value innovations to the market. Chichester, England; Hoboken, N.J. : Wiley,2009. xii, 316 p. : ill., tab. ISBN 978-0470724538

Iegādāto 200 izdevumu izstāde būs apskatāma Nacionālās bibliotēkas Jaunieguvumu lasītavā, K.Barona ielā 14, no 10.decembra līdz 9.februārim. Vairāk info šiet >>>

Grāmatas par inovācijām Patentu tehniskajā bibliotēkā šeit >>

Atklāj un izmanto savu izgudrotāja talantu!

Ceturtdien, 17. decembrī Rīgā, Āzenes ielā 14/24, Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē Latvijas Izgudrotāju biedrība aicina izgudrotājus, studentus un citus interesentus, kurus interesē izgudrotājdarbība, piedalīties Latvijas Izgudrotāju dienā - 2009.

Šāds pasākums norisināsies jau otro reizi un tā mērķis ir ar dažādiem priekšlasījumiem mudināt ikvienu atklāt sevī izgudrotāja talantu un motivēt to izmantot gan sabiedrības, gan savā labā. Izgudrotāju dienas moto - IEDROŠINĀT jaunos cilvēkus un izgudrotājus, PAMODINĀT viņos IZGUDROŠANAS TALANTU!

Piedaloties Izgudrotāju dienā, būs iespējams gūt iedvesmu izgudrotājdarbībā, atmodināt sevī izgudrotāja talantu, tikties ar citiem izgudrotājiem, uzdot savu jautājumu saistībā ar izgudrojumu un tā realizāciju, kā arī atrast partnerus sev aktuālu jautājumu risināšanā, sola pasākuma rīkotāji.
2. Latvijas izgudrotāju dienu atbalsta Rīgas Tehniskā universitāte un CONNECT Latvija.

Izgudrotāju dienas pasākums sāksies plkst.13, bet konferences sākums plānots pēc stundu ilgām neformālām sarunām plkst.14.

Konferenci atklās Latvijas Izgudrotāju biedrības valdes priekšsēdētājs Aldis Eglājs, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātņu prorektors Leonīds Ribickis, RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekāns Mārcis Dzenis.

Pirmā konferences daļa būs veltīta iedrošinājumam un izgudrotāju stāstiem, un tajā tiks nolasīti referāti par inovāciju kā biznesu, jaunu pieeju un tehnoloģiju putnu būrīšu ražošanā, vertikāla veida vēja ģeneratoriem un citi. Šajā daļā paredzēta arī Patentu bibliotēkas pārstāvja uzstāšanās, kurš informēs par patentu meklēšanu jeb to, kā novērtēt sava izgudrojuma vai idejas novitāti.

Otrajā konferences daļā paredzēts spriest par izgudrojumu realizāciju, un šajā daļā paredzēti referāti par "TRIZ - izgudrošanas tehniku", patentu aģentūru lomu izgudrojumu realizācijā un izgudrojumu komercializāciju.

Programmā:
- Ierašanās, neformālas sarunas 13:00-14:00
- Konference 14:00-17:30

Atklāšana / 14:00-14:20
- Aldis Eglājs, Latvijas Izgudrotāju biedrības valdes priekšsēdētājs
- Leonīds Ribickis, Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors
- Mārcis Dzenis, Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes dekāna vietnieks zinātniskajā darbā

I daļa - "Iedrošinājums un izgudrotāju stāsti" / 14:20-15:30
- Roberts Paeglis "Padari pasauli mazliet labāku"
- Aigars Atvars "Inovācija kā bizness"
- Rūdolfs Drevinskis "Jauna pieeja un tehnoloģija putnu būrīšu ražošanā"
- Jurijs Baumanis "Inventio Fortes Fortuna" /Изобретение по счастливой случайности/
- Vasilijs Jegorovs "Ветрогенератор вертикального типа с высоким КПД"
- Pārstāvis no Patentu bibliotēkas "Vienkārša patentu meklēšana jeb kā novērtēt sava izgudrojuma vai idejas novitāti"

Starpbrīdis - kafijas pauze / 15:30-15:50

2. daļa - "Izgudrojumu realizācija" / 15:50-17:00
- Sandris Liepiņš "TRIZ - izgudrošanas tehnika"
- Maruta Vītiņa "Patentu aģentūru loma izgudrojumu realizācijā"
- Juris Jerums
- Renārs Reklaitis "Izgudrojumu komercializācija"
- Ivars Raciņš "Ko uzņēmējs dara izgudrotāju biedrībā"

Noslēgums / 17:00-17:20
- Videvuds Ārijs Lapsa, Rīgas Tehniskās universitātes vadošais pētnieks

Lai reģistrētos dalībai 2. Latvijas izgudrotāju dienā, lūdzam atsūtīt e-pastu uz info[at]izgudrotaji(.)lv vai zvanīt pa tel. 29356220 laikā no plkst. 10-16 (Juris Dobrišins).

Dalībnieki tiek aicināti piedalīties Latvijas izgudrotāju dienā un ņemt līdzi savu izgudrojumu!

• 2. Latvijas izgudrotāju dienā sniegto prezentāciju materiāli pieejami Connect Latvija tīkla vietnē >>

Saeimas komisija atbalsta vienota Eiropas Kopienas patenta ieviešanu

Saeimas Eiropas lietu komisija trešdien, 2.decembrī, atbalstīja ieceri Eiropas Savienībā (ES) izveidot vienotu patentu sistēmu. To paredz komisijā apstiprinātā pozīcija gaidāmajai ES Konkurētspējas ministru padomei.

"Komisija uzskata, ka svarīgi Eiropas Savienības līmenī diskutēt par potenciāli zemāku izmaksu noteikšanu Kopienas patentam, lai veicinātu Latvijas zinātnieku konkurētspēju," norāda komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle, piebilstot, ka par šo jautājumu ES līmenī vēl gaidāmas plašas diskusijas.

Deputāti noskaidroja, ka apspriešanas stadijā ir Eiropas Komisijas projektu pakete, kas paredz gan Kopienas patenta ieviešanu, gan jaunas Eiropas un Kopienas patentu tiesas izveidi. Reģistrējot Kopienas patentu, tas automātiski būs spēkā visā ES teritorijā. Patlaban ir iespēja saņemt Eiropas patentu, kas darbojas tikai tajās valstīs, kurās tas ir apstiprināts. Kopienas patenta izmaksas varētu līdzināties Eiropas patenta izmaksām, deputātus informēja Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Anna Skrjabina.

Deputāts Jānis Porietis (TP) sēdē uzsvēra, ka jau tagad, samazinot finansējumu zinātnei, Latvijas zinātniekiem trūkst resursu patentu reģistrācijai. Ja Kopienas patents maksās tikpat dārgi kā Eiropas patents, Latvijas zinātnieki nebūs konkurētspējīgi.

TM pārstāve skaidroja, ka Kopienas patenta izmaksas patlaban ir izstrādes stadijā un tiek darīts viss iespējamais, lai tas būtu lētāks nekā Eiropas patents. Vienlaikus A.Skrjabina atzina, ka Kopienas patents sniegs lielāku aizsardzību nekā Eiropas patents.

Vienotu Kopienas patentu, visticamāk, varēs ieviest ne ātrāk kā pēc septiņiem gadiem vienlaikus ar Eiropas un Kopienas patentu tiesas izveidi, skaidroja TM pārstāve. Patlaban Eiropas Kopienu tiesai lūgts atzinums par jaunveidojamās tiesas atbilstību Kopienas dibināšanas līgumam, kas varētu aizkavēt vienotas patentu sistēmas izveidi.

Informāciju sagatavoja Saeimas Preses dienests.
Papildu informācija:
Saeimas Preses dienests
Tālr.: 67087218
mob.: 26136160
E-pasts: prese@saeima.lv

Informācija no http://www.leta.lv