Rāda ziņas ar etiķeti Vienotā patentaizsardzība. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Vienotā patentaizsardzība. Rādīt visas ziņas

ceturtdiena, 2011. gada 14. aprīlis

Eiropas Komisija ierosina vienotu patentaizsardzību pētniecības un inovāciju veicināšanai

Kā daļu no 13.04.2011. publiskotā Akta par vienoto tirgu (skat. IP/11/469), Eiropas Komisija, balstoties uz ciešākas sadarbības procedūru, 13.04.2011. iesniedza divu tiesību aktu priekšlikumus, kas ievērojami — līdz pat 80% — samazinās patentēšanas izmaksas Eiropā. Tas ļaus jebkuram uzņēmumam vai indivīdam aizsargāt savus izgudrojumus, izmantojot vienoto Eiropas patentu, kas ir spēkā 25 dalībvalstīs. Ierosinātās regulas paredz noteikumus un nosacījumus vienotas patentaizsardzības iegūšanai, tās juridiskās sekas un piemērojamās tulkošanas prasības. Regulu projekti tagad tiks iesniegti izskatīšanai Padomē un Eiropas Parlamentā. Komisija cer, ka Spānija un Itālija, kuras vēl nav dalībnieku vidū, pievienosies ciešākai sadarbībai.

Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē sacīja: "Vienotas patentaizsardzības mērķis ir padarīt inovācijas lētākas un pieejamākas uzņēmumiem un izgudrotājiem visā Eiropā. Tā nozīmēs izmaksu un birokrātijas būtisku samazinājumu un nodrošinās stimulu inovācijām Eiropā. Tā būs pieejama visiem uzņēmumiem ES, neatkarīgi no tā, kur tie ir reģistrēti. Es neesmu zaudējis cerību, ka ar laiku visas dalībvalstis izvēlēsies pievienoties ciešākai sadarbībai. Man ir dziļa pārliecība, ka bez inovācijām nav iespējama ilgtspējīga ekonomikas izaugsme. Un inovācijas nav iespējamas bez efektīvas intelektuālā īpašuma aizsardzības".

Pašreizējā situācija patentu jomā Eiropā

Pašreizējā Eiropas patentu sistēma, it īpaši fāzē pēc patenta piešķiršanas, ir ļoti sarežģīta un dārga. Tas ir vispāratzīts kavēklis inovācijām Eiropā. Eiropas Patentu iestāde (EPI) — struktūra Eiropas Patentu organizācijā, kurā aptvertas 38 valstis (27 ES valstis + 11 citas Eiropas valstis) — izskata patentu pieteikumus un atbild par Eiropas patentu piešķiršanu, ja ir izpildīti atbilstošie nosacījumi. Taču, lai piešķirtais patents būtu spēkā dalībvalstīs, izgudrotājam ir jāpieprasa patenta apstiprināšana katrā valstī, kurā tas vēlas iegūt patentaizsardzību. Šis process ietver ievērojamas tulkošanas un administratīvās izmaksas, kuras sasniedz aptuveni EUR 32 000, ja patentaizsardzību vēlas iegūt visās 27 ES dalībvalstīs, turklāt EUR 23 000 no šīm izmaksām attiecas uz tulkojumiem vien. Salīdzinājumam ASV patenta iegūšanas izmaksas ir vidēji EUR 1850.

Bez tam, lai patentu uzturētu spēkā, katru gadu jāmaksā atjaunošanas maksa katrā valstī atsevišķi, un tādu pašu principu piemēro arī, reģistrējot tiesību īpašnieka maiņu un licences līgumu par patentētā izgudrojuma izmantošanu.

Vienota patentaizsardzība

Atbilstoši šodien iesniegtajiem priekšlikumiem, izmaksas Eiropas patentam ar vienotu aizsardzību 25 dalībvalstīs būtu EUR 680, un arī pārejas perioda laikā tās būtu mazākas par EUR 2500.

Komisija ierosina, ka:
  • Eiropas patentu īpašnieki var iesniegt pieteikumus EPI vienotas patentaizsardzības iegūšanai 25 dalībvalstīs. Šis patents nodrošinās vienādu izgudrojumu aizsardzības līmeni visās 25 valstīs;
  • patenta pieteikumu var iesniegt jebkurā valodā, taču, balstoties uz jau esošajām darba procedūrām, EPI turpinās izskatīt pieteikumus un piešķirt patentus angļu, franču vai vācu valodā (EPI oficiālās valodas). Tiem pieteicējiem, kas ir ES rezidenti, bet savu patenta pieteikumu iesnieguši valodā, kas nav viena no trim EPI darba valodām, tiks kompensētas tulkošanas izmaksas uz vienu no EPI oficiālajām valodām. Visbeidzot, pēc patenta piešķiršanas ir jāveic patenta pretenziju (tās nosaka aizsardzības apjomu) tulkojums 2 pārējās EPI oficiālajās valodās;
  • pārejas perioda laikā, kas var ilgt, maksimums, 12 gadus, Eiropas patenti ar vienotu spēku, kas piešķirti franču vai vācu valodā, būs jātulko uz angļu valodu. Tie, kas piešķirti angļu valodā, būs jātulko vēl vienā citā ES oficiālajā valodā. Šie tulkojumi būs vajadzīgi, līdz kļūs pieejama augstas kvalitātes mašīntulkošana, lai nodrošinātu patentu informācijas pieejamību. Pārejas perioda laikā veicamie papildu tulkojumi tieši veicinās augstas kvalitātes mašīntulkojumu attīstību.
Vispārīga informācija

Apspriedes saistībā ar Komisijas priekšlikumu par vienotu ES patentu ir ilgušas vairāk nekā desmit gadus, bet valodas noteikumu dēļ tās Padomē allaž nonākušas strupceļā. Komisija centās izkļūt no strupceļa ar 2010. gada priekšlikumu par tulkošanas prasībām ES patentam (skat. IP/10/870). Bet, tā kā Padome nespēja panākt vienprātību par piemērojamo tulkošanas kārtību, 2010. gada decembrī Komisija iesniedza priekšlikumu, paverot ceļu tam, lai šajā jomā tiktu atļauta ciešāka sadarbība (skat. IP/10/1714). Pēc 15. februārī saņemtās Eiropas Parlamenta piekrišanas Konkurētspējas padome 2011. gada 11. martā pieņēma lēmumu, ar kuru atļauj izveidot vienotu patentaizsardzību 25 iesaistīto dalībvalstu teritorijā.

Atbilstīgi Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību ciešāka sadarbība ļauj deviņām vai vairāk dalībvalstīm kā galējo līdzekli izmantot virzību uz priekšu konkrētā jomā, ja ES kopumā nespēj pieņemamā termiņā panākt vienošanos. Citas dalībvalstis var izvēlēties pievienoties jebkurā laikā pirms vai pēc ciešākas sadarbības uzsākšanas.

Plašāka informācija:
Avots: Eiropas Komisijas 2011. gada 13. aprīļa preses relīze IP/11/470

ceturtdiena, 2010. gada 16. decembris

Eiropas Komisija sagatavo iespēju dažām dalībvalstīm veidot vienotu patentu

14. decembrī Eiropas Komisija iepazīstināja ar priekšlikumu, kas paver ceļu "ciešākai sadarbībai", lai Eiropas Savienībā veidotu vienotu patentu aizsardzību. Šāda vienota patentu aizsardzība ļautu dalībvalstīm, kuras to vēlas, vienoties par tāda patenta izveidi, kas būtu spēkā visās valstīs, kuras piedalās, un būtu iegūstams ar vienu pašu pieteikumu. Valstu validācijas un tulkošanas izmaksu dēļ iegūt patentu Eiropā šobrīd ir desmit reizes dārgāk nekā ASV. Tāds stāvoklis bremzē pētniecību, izstrādes un jauninājumus un apdraud Eiropas konkurētspēju. Komisijas priekšlikumi ieviest vienotu ES patentu tiek apspriesti jau vairāk nekā desmit gadu. Taču valodas noteikumu dēļ tie allaž apstājušies Padomē. Komisija centās iziet no strupceļa ar 2010. gada jūnija priekšlikumu par valodas prasībām sakarā ar ES patentu (sk. IP/10/870). Tomēr, tā kā ES Ministru padome nav spējusi panākt vienprātību jautājumā par valodas prasībām sakarā ar ES patentu, tagad Komisija ir iesniegusi priekšlikumu, kas šajā jomā paver ceļu "ciešākai sadarbībai", kam jāsaņem atļauja saskaņā ar ES līgumiem.

"Dokumentu iesniegšana Eiropā patenta saņemšanai ir dārgs prieks, kas pieejams tikai pašām naudīgākajiem uzņēmumiem", saka Mišels Barnjē - Komisijas loceklis, kurš atbild par ES iekšējo tirgu un pakalpojumiem. "Dzīves patiesība, ar ko nevar samierināties, ir tāda, ka augsto izmaksu dēļ novatoru patenti tiek validēti un aizsargāti vidēji tikai 5 no 27 ES dalībvalstīm. Eiropas izgudrotāji ilgāk vilcināties nevar. Tādēļ Komisija ierosina, ka dažām valstīm jābūt iespējai virzīties uz priekšu vienotas patentu aizsardzības izveidē, un es ceru, ka ar laiku šai jaunajai sistēmai pievienosies visas dalībvalstis. Katrā ziņā uzņēmumi netiks diskriminēti un tiem būs iespējas pieteikties uz ES patentu ar vienādiem nosacījumiem neatkarīgi no to izcelsmes zemes."

Pašreizējā situācija Eiropas patentu jomā

Pašreizējā Eiropas patentu sistēma ir ļoti dārga un sarežģīta, it sevišķi tulkošanas prasību ziņā. Starptautiskās Eiropas Patentu organizācijas, kas aptver 38 valstis (27 ES + 11 citas Eiropas valstis), struktūra Eiropas Patentu iestāde (EPO) izskata patentu pieteikumus un atbild par Eiropas patentu piešķiršanu attiecīgo nosacījumu izpildes gadījumā. Taču, lai piešķirtais patents darbotos kādā dalībvalstī, izgudrotājam ir jāpieprasa validācija valsts līmenī katrā atsevišķā valstī, kurā tiek pieprasīta patenta aizsardzība. Šis process ir saistīts ar ievērojamām tulkošanas un administrācijas papildu izmaksām.

Eiropas patenta apstiprināšana tikai 13 valstīs var izmaksāt līdz EUR 18 000, no kuriem turpat EUR 10 000 ir tikai tulkošanas izmaksas. Tas var radīt situāciju, kad Eiropas patenta izmaksas desmitkārtīgi pārsniedz ASV patenta izmaksas, kas vidēji ir EUR 1850. Izmaksu dēļ vairums izgudrotāju savus izgudrojumus patentē tikai dažās dalībvalstīs.

Turpmākā virzība patentu jomā

Šāsdienas priekšlikuma pamats ir 12 dalībvalstu (Apvienotās Karalistes, Dānijas, Francijas, Igaunijas, Lietuvas, Luksemburgas, Nīderlandes, Polijas, Slovēnijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas) pieprasījums. Šī būtu otrā reize, kad tiek izmantots "ciešākas sadarbības mehānisms" (sk. IP/10/347), un dažām dalībvalstīm tiktu atļauts virzīties uz priekšu nekavējoties, atstājot citām iespēju pievienoties vēlāk. Ierosinātais lēmums atļaut ciešāku sadarbību vienotas patentu aizsardzības jomā ES Ministru padomei būs jāapstiprina ar kvalificētu vairākumu pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas saņemšanas. 2011. gadā Komisija nāks klajā ar detalizētiem priekšlikumiem par to, kā īstenojama ciešāka sadarbība vienotas patentu aizsardzības jomā, ieskaitot tulkošanas prasības.

Pēc ES Ministru padomes sarunām Beļģijas prezidentūras vadībā detalizētais priekšlikums par tulkošanas prasībām balstītos uz EPO līdzšinējo valodu lietošanas kārtību, bet izmaksas būtu konkurētspējīgas. Vienotais patents tiktu izskatīts un piešķirts vienā no pašreizējām EPO oficiālajām valodām: angļu, franču vai vācu.

Lai atvieglinātu piekļuvi vienotajam patentam, tas būtu bez diskriminācijas jādara pieejams visiem pieteikumu iesniedzējiem ES. Viņu izgudrojumi tiktu aizsargāti visās ES valstīs, kuras piedalās ciešākā sadarbībā. Iesniedzējiem ES, kuru valoda nav angļu, franču vai vācu, būtu iespēja iesniegt priekšlikumu jebkurā citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā. Izmaksas, kas vajadzīgas tulkošanai EPO oficiālajā valodā (iesniedzot pieteikumu, iesniedzējs izvēlēsies, vai tā būs angļu, franču vai vācu), būs iespējams kompensēt.

Priekšvēsture

Pēc iepriekšējiem nesekmīgiem mēģinājumiem izveidot vienotu patentu (1975. gada Lisabonas Konvencija par Kopienas patentu tā arī nestājās spēkā) Komisija 2000. gada augustā iesniedza priekšlikumu pieņemt regulu par Kopienas patentu (tagad saskaņā ar Lisabonas Līgumu to dēvē par ES patentu). 2009. gada decembrī dalībvalstis vienprātīgi apstiprināja secinājumus par Eiropas patentu sistēmas uzlabošanu (sk. IP/09/1880). To galvenie elementi ir vienota ES patenta radīšana un jaunas patentu tiesas izveide ES. 2010. gada jūnijā Komisija cēla priekšā arī regulu par ES patentu tulkošanas prasībām, taču nesaņēma ES Ministru padomes vajadzīgo vienprātīgo atbalstu.

Atbilstīgi Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību ciešāka sadarbība ļauj deviņām vai vairāk dalībvalstīm kā galējo līdzekli izmantot virzību uz priekšu konkrētā jomā, ja ES kopumā nespēj pieņemamā termiņā panākt vienošanos. Citas dalībvalstis var izvēlēties pievienoties jebkurā laikā pirms vai pēc ciešākas sadarbības sākuma.

Plašākai informācijai: http://ec.europa.eu/internal_market/indprop/patent/index_en.htm

Avots: Preses relīze LETA

Informāciju sagatavoja Kaspars Kreics, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļas pārstāvis.


ceturtdiena, 2009. gada 3. decembris

Saeimas komisija atbalsta vienota Eiropas Kopienas patenta ieviešanu

Saeimas Eiropas lietu komisija trešdien, 2.decembrī, atbalstīja ieceri Eiropas Savienībā (ES) izveidot vienotu patentu sistēmu. To paredz komisijā apstiprinātā pozīcija gaidāmajai ES Konkurētspējas ministru padomei.

"Komisija uzskata, ka svarīgi Eiropas Savienības līmenī diskutēt par potenciāli zemāku izmaksu noteikšanu Kopienas patentam, lai veicinātu Latvijas zinātnieku konkurētspēju," norāda komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle, piebilstot, ka par šo jautājumu ES līmenī vēl gaidāmas plašas diskusijas.

Deputāti noskaidroja, ka apspriešanas stadijā ir Eiropas Komisijas projektu pakete, kas paredz gan Kopienas patenta ieviešanu, gan jaunas Eiropas un Kopienas patentu tiesas izveidi. Reģistrējot Kopienas patentu, tas automātiski būs spēkā visā ES teritorijā. Patlaban ir iespēja saņemt Eiropas patentu, kas darbojas tikai tajās valstīs, kurās tas ir apstiprināts. Kopienas patenta izmaksas varētu līdzināties Eiropas patenta izmaksām, deputātus informēja Tieslietu ministrijas (TM) pārstāve Anna Skrjabina.

Deputāts Jānis Porietis (TP) sēdē uzsvēra, ka jau tagad, samazinot finansējumu zinātnei, Latvijas zinātniekiem trūkst resursu patentu reģistrācijai. Ja Kopienas patents maksās tikpat dārgi kā Eiropas patents, Latvijas zinātnieki nebūs konkurētspējīgi.

TM pārstāve skaidroja, ka Kopienas patenta izmaksas patlaban ir izstrādes stadijā un tiek darīts viss iespējamais, lai tas būtu lētāks nekā Eiropas patents. Vienlaikus A.Skrjabina atzina, ka Kopienas patents sniegs lielāku aizsardzību nekā Eiropas patents.

Vienotu Kopienas patentu, visticamāk, varēs ieviest ne ātrāk kā pēc septiņiem gadiem vienlaikus ar Eiropas un Kopienas patentu tiesas izveidi, skaidroja TM pārstāve. Patlaban Eiropas Kopienu tiesai lūgts atzinums par jaunveidojamās tiesas atbilstību Kopienas dibināšanas līgumam, kas varētu aizkavēt vienotas patentu sistēmas izveidi.

Informāciju sagatavoja Saeimas Preses dienests.
Papildu informācija:

Saeimas Preses dienests

Tālr.: 67087218

mob.: 26136160

E-pasts: prese@saeima.lv

Informācija no http://www.leta.lv