14. decembrī Eiropas Komisija iepazīstināja ar priekšlikumu, kas paver ceļu "ciešākai sadarbībai", lai Eiropas Savienībā veidotu vienotu patentu aizsardzību. Šāda vienota patentu aizsardzība ļautu dalībvalstīm, kuras to vēlas, vienoties par tāda patenta izveidi, kas būtu spēkā visās valstīs, kuras piedalās, un būtu iegūstams ar vienu pašu pieteikumu. Valstu validācijas un tulkošanas izmaksu dēļ iegūt patentu Eiropā šobrīd ir desmit reizes dārgāk nekā ASV. Tāds stāvoklis bremzē pētniecību, izstrādes un jauninājumus un apdraud Eiropas konkurētspēju. Komisijas priekšlikumi ieviest vienotu ES patentu tiek apspriesti jau vairāk nekā desmit gadu. Taču valodas noteikumu dēļ tie allaž apstājušies Padomē. Komisija centās iziet no strupceļa ar 2010. gada jūnija priekšlikumu par valodas prasībām sakarā ar ES patentu (sk. IP/10/870). Tomēr, tā kā ES Ministru padome nav spējusi panākt vienprātību jautājumā par valodas prasībām sakarā ar ES patentu, tagad Komisija ir iesniegusi priekšlikumu, kas šajā jomā paver ceļu "ciešākai sadarbībai", kam jāsaņem atļauja saskaņā ar ES līgumiem.
"Dokumentu iesniegšana Eiropā patenta saņemšanai ir dārgs prieks, kas pieejams tikai pašām naudīgākajiem uzņēmumiem", saka Mišels Barnjē - Komisijas loceklis, kurš atbild par ES iekšējo tirgu un pakalpojumiem. "Dzīves patiesība, ar ko nevar samierināties, ir tāda, ka augsto izmaksu dēļ novatoru patenti tiek validēti un aizsargāti vidēji tikai 5 no 27 ES dalībvalstīm. Eiropas izgudrotāji ilgāk vilcināties nevar. Tādēļ Komisija ierosina, ka dažām valstīm jābūt iespējai virzīties uz priekšu vienotas patentu aizsardzības izveidē, un es ceru, ka ar laiku šai jaunajai sistēmai pievienosies visas dalībvalstis. Katrā ziņā uzņēmumi netiks diskriminēti un tiem būs iespējas pieteikties uz ES patentu ar vienādiem nosacījumiem neatkarīgi no to izcelsmes zemes."
Pašreizējā situācija Eiropas patentu jomā
Pašreizējā Eiropas patentu sistēma ir ļoti dārga un sarežģīta, it sevišķi tulkošanas prasību ziņā. Starptautiskās Eiropas Patentu organizācijas, kas aptver 38 valstis (27 ES + 11 citas Eiropas valstis), struktūra Eiropas Patentu iestāde (EPO) izskata patentu pieteikumus un atbild par Eiropas patentu piešķiršanu attiecīgo nosacījumu izpildes gadījumā. Taču, lai piešķirtais patents darbotos kādā dalībvalstī, izgudrotājam ir jāpieprasa validācija valsts līmenī katrā atsevišķā valstī, kurā tiek pieprasīta patenta aizsardzība. Šis process ir saistīts ar ievērojamām tulkošanas un administrācijas papildu izmaksām.
Eiropas patenta apstiprināšana tikai 13 valstīs var izmaksāt līdz EUR 18 000, no kuriem turpat EUR 10 000 ir tikai tulkošanas izmaksas. Tas var radīt situāciju, kad Eiropas patenta izmaksas desmitkārtīgi pārsniedz ASV patenta izmaksas, kas vidēji ir EUR 1850. Izmaksu dēļ vairums izgudrotāju savus izgudrojumus patentē tikai dažās dalībvalstīs.
Turpmākā virzība patentu jomā
Šāsdienas priekšlikuma pamats ir 12 dalībvalstu (Apvienotās Karalistes, Dānijas, Francijas, Igaunijas, Lietuvas, Luksemburgas, Nīderlandes, Polijas, Slovēnijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas) pieprasījums. Šī būtu otrā reize, kad tiek izmantots "ciešākas sadarbības mehānisms" (sk. IP/10/347), un dažām dalībvalstīm tiktu atļauts virzīties uz priekšu nekavējoties, atstājot citām iespēju pievienoties vēlāk. Ierosinātais lēmums atļaut ciešāku sadarbību vienotas patentu aizsardzības jomā ES Ministru padomei būs jāapstiprina ar kvalificētu vairākumu pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas saņemšanas. 2011. gadā Komisija nāks klajā ar detalizētiem priekšlikumiem par to, kā īstenojama ciešāka sadarbība vienotas patentu aizsardzības jomā, ieskaitot tulkošanas prasības.
Pēc ES Ministru padomes sarunām Beļģijas prezidentūras vadībā detalizētais priekšlikums par tulkošanas prasībām balstītos uz EPO līdzšinējo valodu lietošanas kārtību, bet izmaksas būtu konkurētspējīgas. Vienotais patents tiktu izskatīts un piešķirts vienā no pašreizējām EPO oficiālajām valodām: angļu, franču vai vācu.
Lai atvieglinātu piekļuvi vienotajam patentam, tas būtu bez diskriminācijas jādara pieejams visiem pieteikumu iesniedzējiem ES. Viņu izgudrojumi tiktu aizsargāti visās ES valstīs, kuras piedalās ciešākā sadarbībā. Iesniedzējiem ES, kuru valoda nav angļu, franču vai vācu, būtu iespēja iesniegt priekšlikumu jebkurā citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā. Izmaksas, kas vajadzīgas tulkošanai EPO oficiālajā valodā (iesniedzot pieteikumu, iesniedzējs izvēlēsies, vai tā būs angļu, franču vai vācu), būs iespējams kompensēt.
Priekšvēsture
Pēc iepriekšējiem nesekmīgiem mēģinājumiem izveidot vienotu patentu (1975. gada Lisabonas Konvencija par Kopienas patentu tā arī nestājās spēkā) Komisija 2000. gada augustā iesniedza priekšlikumu pieņemt regulu par Kopienas patentu (tagad saskaņā ar Lisabonas Līgumu to dēvē par ES patentu). 2009. gada decembrī dalībvalstis vienprātīgi apstiprināja secinājumus par Eiropas patentu sistēmas uzlabošanu (sk. IP/09/1880). To galvenie elementi ir vienota ES patenta radīšana un jaunas patentu tiesas izveide ES. 2010. gada jūnijā Komisija cēla priekšā arī regulu par ES patentu tulkošanas prasībām, taču nesaņēma ES Ministru padomes vajadzīgo vienprātīgo atbalstu.
Atbilstīgi Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību ciešāka sadarbība ļauj deviņām vai vairāk dalībvalstīm kā galējo līdzekli izmantot virzību uz priekšu konkrētā jomā, ja ES kopumā nespēj pieņemamā termiņā panākt vienošanos. Citas dalībvalstis var izvēlēties pievienoties jebkurā laikā pirms vai pēc ciešākas sadarbības sākuma.
Plašākai informācijai: http://ec.europa.eu/internal_market/indprop/patent/index_en.htm
Avots: Preses relīze LETA
Informāciju sagatavoja Kaspars Kreics, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļas pārstāvis.
"Dokumentu iesniegšana Eiropā patenta saņemšanai ir dārgs prieks, kas pieejams tikai pašām naudīgākajiem uzņēmumiem", saka Mišels Barnjē - Komisijas loceklis, kurš atbild par ES iekšējo tirgu un pakalpojumiem. "Dzīves patiesība, ar ko nevar samierināties, ir tāda, ka augsto izmaksu dēļ novatoru patenti tiek validēti un aizsargāti vidēji tikai 5 no 27 ES dalībvalstīm. Eiropas izgudrotāji ilgāk vilcināties nevar. Tādēļ Komisija ierosina, ka dažām valstīm jābūt iespējai virzīties uz priekšu vienotas patentu aizsardzības izveidē, un es ceru, ka ar laiku šai jaunajai sistēmai pievienosies visas dalībvalstis. Katrā ziņā uzņēmumi netiks diskriminēti un tiem būs iespējas pieteikties uz ES patentu ar vienādiem nosacījumiem neatkarīgi no to izcelsmes zemes."
Pašreizējā situācija Eiropas patentu jomā
Pašreizējā Eiropas patentu sistēma ir ļoti dārga un sarežģīta, it sevišķi tulkošanas prasību ziņā. Starptautiskās Eiropas Patentu organizācijas, kas aptver 38 valstis (27 ES + 11 citas Eiropas valstis), struktūra Eiropas Patentu iestāde (EPO) izskata patentu pieteikumus un atbild par Eiropas patentu piešķiršanu attiecīgo nosacījumu izpildes gadījumā. Taču, lai piešķirtais patents darbotos kādā dalībvalstī, izgudrotājam ir jāpieprasa validācija valsts līmenī katrā atsevišķā valstī, kurā tiek pieprasīta patenta aizsardzība. Šis process ir saistīts ar ievērojamām tulkošanas un administrācijas papildu izmaksām.
Eiropas patenta apstiprināšana tikai 13 valstīs var izmaksāt līdz EUR 18 000, no kuriem turpat EUR 10 000 ir tikai tulkošanas izmaksas. Tas var radīt situāciju, kad Eiropas patenta izmaksas desmitkārtīgi pārsniedz ASV patenta izmaksas, kas vidēji ir EUR 1850. Izmaksu dēļ vairums izgudrotāju savus izgudrojumus patentē tikai dažās dalībvalstīs.
Turpmākā virzība patentu jomā
Šāsdienas priekšlikuma pamats ir 12 dalībvalstu (Apvienotās Karalistes, Dānijas, Francijas, Igaunijas, Lietuvas, Luksemburgas, Nīderlandes, Polijas, Slovēnijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas) pieprasījums. Šī būtu otrā reize, kad tiek izmantots "ciešākas sadarbības mehānisms" (sk. IP/10/347), un dažām dalībvalstīm tiktu atļauts virzīties uz priekšu nekavējoties, atstājot citām iespēju pievienoties vēlāk. Ierosinātais lēmums atļaut ciešāku sadarbību vienotas patentu aizsardzības jomā ES Ministru padomei būs jāapstiprina ar kvalificētu vairākumu pēc Eiropas Parlamenta piekrišanas saņemšanas. 2011. gadā Komisija nāks klajā ar detalizētiem priekšlikumiem par to, kā īstenojama ciešāka sadarbība vienotas patentu aizsardzības jomā, ieskaitot tulkošanas prasības.
Pēc ES Ministru padomes sarunām Beļģijas prezidentūras vadībā detalizētais priekšlikums par tulkošanas prasībām balstītos uz EPO līdzšinējo valodu lietošanas kārtību, bet izmaksas būtu konkurētspējīgas. Vienotais patents tiktu izskatīts un piešķirts vienā no pašreizējām EPO oficiālajām valodām: angļu, franču vai vācu.
Lai atvieglinātu piekļuvi vienotajam patentam, tas būtu bez diskriminācijas jādara pieejams visiem pieteikumu iesniedzējiem ES. Viņu izgudrojumi tiktu aizsargāti visās ES valstīs, kuras piedalās ciešākā sadarbībā. Iesniedzējiem ES, kuru valoda nav angļu, franču vai vācu, būtu iespēja iesniegt priekšlikumu jebkurā citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā. Izmaksas, kas vajadzīgas tulkošanai EPO oficiālajā valodā (iesniedzot pieteikumu, iesniedzējs izvēlēsies, vai tā būs angļu, franču vai vācu), būs iespējams kompensēt.
Priekšvēsture
Pēc iepriekšējiem nesekmīgiem mēģinājumiem izveidot vienotu patentu (1975. gada Lisabonas Konvencija par Kopienas patentu tā arī nestājās spēkā) Komisija 2000. gada augustā iesniedza priekšlikumu pieņemt regulu par Kopienas patentu (tagad saskaņā ar Lisabonas Līgumu to dēvē par ES patentu). 2009. gada decembrī dalībvalstis vienprātīgi apstiprināja secinājumus par Eiropas patentu sistēmas uzlabošanu (sk. IP/09/1880). To galvenie elementi ir vienota ES patenta radīšana un jaunas patentu tiesas izveide ES. 2010. gada jūnijā Komisija cēla priekšā arī regulu par ES patentu tulkošanas prasībām, taču nesaņēma ES Ministru padomes vajadzīgo vienprātīgo atbalstu.
Atbilstīgi Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību ciešāka sadarbība ļauj deviņām vai vairāk dalībvalstīm kā galējo līdzekli izmantot virzību uz priekšu konkrētā jomā, ja ES kopumā nespēj pieņemamā termiņā panākt vienošanos. Citas dalībvalstis var izvēlēties pievienoties jebkurā laikā pirms vai pēc ciešākas sadarbības sākuma.
Plašākai informācijai: http://ec.europa.eu/internal_market/indprop/patent/index_en.htm
Avots: Preses relīze LETA
Informāciju sagatavoja Kaspars Kreics, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļas pārstāvis.
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru