26. aprīlis - Pasaules Intelektuālā īpašuma diena

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību intelektuālā īpašuma aizsardzībai, kopš 2000. gada Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (World Intellectual Property Organization - WIPO) 184 dalībvalstīs 26.aprīlī tiek atzīmēta Pasaules Intelektuālā īpašuma diena. Šis datums ir noteikts par godu WIPO dibināšanai 1970. gada 26. aprīlī. Šogad Pasaules Intelektuālā īpašuma dienu atzīmēs jau 11. reizi un tās tēma ir „Veidojot nākotni” („Designing the Future”), akcentējot dizaina lomu sabiedrībā.

Atzīmējot Pasaules Intelektuālā īpašuma dienu, LR Patentu valdes Patentu tehniskā bibliotēka (Rīgā, Šķūņu ielā 17) š.g. 26. aprīlī rīko

Atvērto durvju dienas pasākumus,

kuru laikā Patentu tehniskās bibliotēkas speciālisti konsultēs interesentus par informācijas meklēšanu Latvijas dizainparaugu datubāzē, Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja datubāzē RCD-ONLINE, kā arī Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Intelektuālā īpašuma digitālās bibliotēkas dizainparaugu datubāze Hague Express.

Plkst. 10.00 un 13.00 notiks arī apmācības par Eiropas Patentu iestādes (EPO) brīvpieejas datubāzes Espacenet izmantošanu.

28. aprīlī Intelektuālā Īpašuma diena norisināsies arī Rīgas Tehniskajā universitātē - notiks patentu jautājumiem veltīti priekšlasījumi, diskusijas un pieredzes apmaiņa.

Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas ģenerāldirektora Fransisa Garija
2011.gada Pasaules Intelektuālā īpašuma dienai veltītā uzruna

Dizains saskaras ar katru cilvēka darbības sfēru. Tas piešķir formu mums svarīgām lietām, sākot no tradicionāliem amatnieku izstrādājumiem līdz plaša patēriņa elektronikas precēm, no ēkām un velosipēdiem līdz apģērbam un mēbelēm. Dizainu mēdz dēvēt par "intelektu, kas padarīts redzams”.

Dizains izpaužas tur, kur forma sastop funkcionalitāti. Tas nosaka mūsu ikdienā izmantojamo produktu izskatu un lietošanas izjūtu – no mājsaimniecībā izmantojamiem priekšmetiem līdz jaunākā modeļa piezīmjdatoriem. Dizains apvieno praktisko ar patīkamo. Tas piešķir stilu inovācijai.

Šī gada Pasaules Intelektuālā īpašuma diena cildina dizaina lomu tirgū, sabiedrībā, kā arī nākotnes inovāciju veidošanā.

Par mākslu rūpniecībā dēvētais rūpnieciskais dizains piedāvā līdzekļus masveida ražošanas objektu atšķiršanai, virza mūs kāda noteikta produkta virzienā, kādu zīmolu padara sekmīgāku par citu. Aiz katra jauna dizaina darba ir manāma vēlme izlauzties jaunā sfērā, kā arī uzlabot un bagātināt klienta pieredzi. Labs dizains padara produkta lietošanu vienkāršāku, ērtāku un drošāku.

Ņemot vērā mūsdienu arvien pieaugošās rūpes par ekoloģisku dzīvesveidu, daudzi radoši cilvēki izvēlās veidot dizainu, pārstrādājot atkritumus. Ilgtspējīga dizaina process var palīdzēt samazināt ražošanas izmaksas un mazināt ietekmi uz vidi. Nākotnes dizains noteikti būs ekoloģisks, un intelektuālā īpašuma sistēma veicinās "zaļa" dizaina radīšanu, palīdzot aizsargāt oriģinālus dizaina darbus pret neautorizētu to kopēšanu un atdarināšanu.

Starptautiskajā tirgū uzņēmumiem ir nepieciešamība ātri un izmaksu ziņā efektīvi aizsargāt savus dizaina darbus vairākās valstīs. Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Hāgas sistēma rūpniecisko dizainparaugu starptautiskajai reģistrācijai šo procesu vienkāršo, un pagājušā gadā starptautisko pieteikumu skaitam pieredzēts 30 % pieaugums.

2011. gada Pasaules Intelektuālā īpašuma dienā WIPO apvieno pasaules valdības, organizācijas, skolas un uzņēmumus, lai godinātu mūsdienu dizainerus, kuri piešķir dizainu nākotnei.

Uzruna angļu valodā>>

Patentu kooperācijas līguma (PCT) ietvaros iesniegto patenta pieteikumu skaits sasniedzis 2 miljonus

Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (World Intellectual Property Organization - WIPO) Patentu kooperācijas līguma (Patent Cooperation Treaty - PCT) ietvaros iesniegto patenta pieteikumu skaits sasniedzis 2 miljonus. Divi miljono pieteikumu ir iesniedzis ASV mobilo tehnoloģiju uzņēmums „Qualcomm”.

PCT ļauj uzņēmumiem un izgudrotājiem aizsargāt savus patentus daudzās valstīs. Tikai viens starptautiskā patenta pieteikums PCT ietvaros ļauj gūt aizsardzību 142 PCT dalībvalstīs. Turklāt pieteicējam tiek sniegta ļoti vērtīga informācija, proti, izgudrojuma potenciālā patentspēja. Tas pieteicējam ļauj izvēlēties, kurā PCT valstī viņš vēlās iegūt aizsardzību.

WIPO ģenerāldirektors Frensis Garijs (Francis Gurry) atzīmēja, ka aizvien vairāk pieaug interese par PCT sistēmu. Viņš nav pārsteigts, ka pēdējo 6 gadu laikā pieteikumu skaits pieauga no 1 miljona līdz 2 miljoniem. Starptautisko pieteikumu skaits ir liecība tam, ka pieaug investīciju apjoms inovācijās, turklāt palielinās inovāciju aizsardzības nozīme starptautiskajos tirgos. WIPO ģenerāldirektors arī atzīmēja, ka lai saņemtu pirmo miljonu pieteikumu, bija nepieciešami 26 gadi.

Tā piemēram, 1995. gadā uzņēmums „Qualcomm” iesniedza 37 patenta pieteikumus, bet 2010. gadā jau 1 677 pieteikumu. Tas tikai parāda, cik vērtīga ir PCT sistēma veiksmīgajiem novatoriem. 2010. gadā „Qualcomm” bija trešais lielākais patenta pieteikumu iesniedzējs PCT ietvaros uzņēmumu vidū.

PCT sistēma tika izveidota 1978. gadā ar mērķi veicināt efektīvu informācijas izplatīšanu starp patentu iestādēm, lai izvairītos no darbu dublēšanas un veicinātu pieeju vērtīgai patentu informācijai.

Līdz nesenam laikam lielākie PCT sistēmas izmantotāji bija ASV un Eiropa. Taču tagad vislielāko starptautisko patenta pieteikumu skaits ir no Austrumāzijas reģiona. 2010. gadā patenta pieteikumu skaits PCT ietvaros no Ķīnas pieauga par 56% (ceturtā pozīcija pasaulē pēc pieteikumu skaita PCT ietvaros), no Korejas par 20,5% (5.pozīcija) un no Japānas par 8% (2.pozīcija).

Tendence patentu pieteikumu ģeogrāfiskajā sadalījumā
http://www.wipo.int/export/sites/www/pct/en/2million/pdf/pct_geography.pdf

PCT sistēmas vērtība ir arī tajā, ka tā ir tehnoloģiskās informācijas krātuve. PCT sistēmas ietvaros ik gadu tiek iesniegti aptuveni 160 000 starptautisko patenta pieteikumu. Šī informācija papildina WIPO datubāzē „PATENTSCOPE” esošos patentu dokumentus. Jau tagad „PATENTSCOPE” datubāzē atrodas vairāk par 7 miljoniem patentu dokumentu. Šo datubāzi var izmantot tehnikas līmeņa noteikšanā visās jomās.

20 aktīvākie patentu pieteicēji PCT ietvaros laika posmā no 2006. līdz 2010. gadam ir bijuši:

• Panasonic Corporation (Japāna)
• Koninklijke Philips Electronics N.V. (Nīderlande)
• Huawei Technologies Co. (Ķīna)
• Robert Bosch GmbH (Vācija)
• Siemens Aktiengesellschaft (Vācija)
• Qualcomm Incorporated (ASV)
• Toyota Jidosha Kabushiki Kaisha (Japāna)
• LG Electronics Inc. (Korejas Republika)
• Telefonaktiebolaget L M Ericsson (Zviedrija)
• Sharp (Japāna)
• Nokia (Somija)
• NEC Corporation (Japāna)
• BASF Aktiengesellschaft (Vācija)
• Fujitsu Limited (Japāna)
• 3M Innovative Properties Company (ASV)
• ZTE Corporation (Ķīna)
• Motorola Inc. (ASV)
• Microsoft Corporation (ASV)
• Mitsubishi Electric Corporation (Japāna)
• Samsung Electronics Co., Ltd. (Korejas Republika).

Vairāk informācijas:

• PCT Two Million
• International Patent System Marks Two Millionth Filing
• The Changing Geography of Innovation (PDF)
• International Patent Filings Recover in 2010

Eiropas patentu pieteikumu skaita pieaugums 2010. gadā

2010. gadā Eiropas Patentu iestādē (European Patent Office - EPO) ir iesniegts lielākais Eiropas patenta pieteikumu skaits visā tās 34 gadu pastāvēšanas laikā.

2010. gadā EPO saņēma 235 000 Eiropas patenta pieteikumu, tas ir par 11% vairāk nekā 2009. gadā. Aptuveni 39% no šiem pieteikumiem saņemti no 38 Eiropas Patentu organizācijas dalībvalstīm, 26% no ASV, 18% no Japānas, 5% no Ķīnas un 5% no Dienvidkorejas.

Eiropas patenta pieteikumu skaita pieaugums 2010. gadā

Avots: EPO informācija
http://documents.epo.org/projects/babylon/eponot.nsf/0/6be088f728f3e2dcc125787000384641/$FILE/patent_filings_smaller.jpg

“Skaitļi parāda, ka atkal ir novērojama augšupeja”, saka EPO prezidents Benuā Battistelli (Benoît Battistelli). Pēc divu gadu lejupslīdes Eiropas Savienības un ASV patentēšanas līmenis ir atgriezies pirmskrīzes līmenī. Šis fakts un tas, ka pieauga arī patenta pieteikumu skaits no Āzijas un Ķīnas, rezultātā noveda pie tā, ka 2010. gadā Eiropas Patentu iestādē tika iesniegts rekordliels Eiropas patenta pieteikumu skaits visā EPO pastāvēšanas vēsturē.

Iesniegumu skaits valstu un reģionu griezumā

38 Eiropas Patentu organizācijas dalībvalstis iesniegušas 92 500 patentu pieteikumu, no tiem 82 800 patentu pieteikumu iesniedza 27 Eiropas Savienības valstis. Eiropas valstu patentu pieteikumu daļa kopējā pieteikumu skaitā salīdzinājumā ar 2009. gadu ir nedaudz pazeminājusies (2009: 41%; 2010: 35%). Taču Vācija kārtējo reizi ieņem augstāko pozīciju patentu pieteikumu skaita sarakstā (par 8.5% vairāk pieteikumu nekā 2009. gadā), Francija ar 1% pieaugumu salīdzinājumā ar 2009. gadu, tai seko Apvienotā Karaliste un Nīderlande.

Lai arī ar māzāku pieteikumu skaitu, bet redzamu pieaugumu uzrāda arī Beļģija (+19%), Austrija (+14%), Spānija (+8.5%), Luksemburga (+27%), Polija (+22%), Slovākija (+30%) un Igaunija (+23%).

Ārpuseiropas valstu vidū ASV un Japāna ir lielākās valstis Eiropas patenta pieteikumu skaita ziņā: ASV 26% no kopējā pieteikumu skaita (61 000 pieteikumu, +12%), Japāna attiecīgi 18% (42 000; +10%). Ievērojams pieteikumu skaita pieaugums ir no Dienvidkorejas (12 000; +21%), kā arī no Ķīnas (13 000; +54%).

Eiropas valstu vadošā pozīcija

Avots: EPO informācija
http://documents.epo.org/projects/babylon/eponot.nsf/0/6be088f728f3e2dcc125787000384641/$FILE/shares_in_filing_smaller.jpg

Eiropas uzņēmumi - pieteicēju saraksta augšgalā

Aplūkojot atsevišķo uzņēmumu sniegumu, Eiropas uzņēmumi turpina atrasties patentu aizsardzības vadošajās pozicijās pašmāju tirgū - pirmie trīs uzņēmumi sarakstā ir Eiropas uzņēmumi: Siemens (2 135 pieteikumi), Philips (1 765 pieteikumi) un BASF (1 707 pieteikumi). Eiropas uzņēmumi ieņem stingru pozīciju Eiropas patenta pieteicēju vidū: no 50 aktīvākajiem pieteicējiem 21 uzņēmums ir no Eiropas, 16 ir Āzijas uzņēmumi, 12 ir no ASV un Kanādas.

Eiropas uzņēmumi vadošā pozīcijā
Avots: EPO informācija
http://documents.epo.org/projects/babylon/eponot.nsf/0/6be088f728f3e2dcc125787000384641/$FILE/top_50_applicants_smaller.jpg

Medicīnas tehnoloģijas - vadošā joma
Vislielākais patentu pieteikumu skaits bija vērojams medicīnisko tehnoloģiju jomā (10 500 pieteikumu), tai sekoja datortehnoloģiju un elektroiekārtu joma (8 300 pieteikumu), iekārtas un enerģija (8 200 pieteikumu). Lielākais patentu pieteikumu skaita pieaugums bija vērojams biotehnoloģiju jomā (pieteikumu skaits salīdzinājumā ar 2009. gadu palielinājies par 42.6%), farmaceitiskās ķīmijas rūpniecībā par 20% un digitālās komunikācijas jomā palielinājums sastādīja 11.2%. Patentu pieteikumu skaits telekomunikāciju, transporta un datoru jomā vēl nav sasniedzis 2008. gada (pirmskrīzes) līmeni.

• EPO dokuments "Statistics 2010"

Avots: EPO paziņojums Number of patent applications in Europe hits all-time high

Eiropas Komisija ierosina vienotu patentaizsardzību pētniecības un inovāciju veicināšanai

Kā daļu no 13.04.2011. publiskotā Akta par vienoto tirgu (skat. IP/11/469), Eiropas Komisija, balstoties uz ciešākas sadarbības procedūru, 13.04.2011. iesniedza divu tiesību aktu priekšlikumus, kas ievērojami — līdz pat 80% — samazinās patentēšanas izmaksas Eiropā. Tas ļaus jebkuram uzņēmumam vai indivīdam aizsargāt savus izgudrojumus, izmantojot vienoto Eiropas patentu, kas ir spēkā 25 dalībvalstīs. Ierosinātās regulas paredz noteikumus un nosacījumus vienotas patentaizsardzības iegūšanai, tās juridiskās sekas un piemērojamās tulkošanas prasības. Regulu projekti tagad tiks iesniegti izskatīšanai Padomē un Eiropas Parlamentā. Komisija cer, ka Spānija un Itālija, kuras vēl nav dalībnieku vidū, pievienosies ciešākai sadarbībai.

Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē sacīja: "Vienotas patentaizsardzības mērķis ir padarīt inovācijas lētākas un pieejamākas uzņēmumiem un izgudrotājiem visā Eiropā. Tā nozīmēs izmaksu un birokrātijas būtisku samazinājumu un nodrošinās stimulu inovācijām Eiropā. Tā būs pieejama visiem uzņēmumiem ES, neatkarīgi no tā, kur tie ir reģistrēti. Es neesmu zaudējis cerību, ka ar laiku visas dalībvalstis izvēlēsies pievienoties ciešākai sadarbībai. Man ir dziļa pārliecība, ka bez inovācijām nav iespējama ilgtspējīga ekonomikas izaugsme. Un inovācijas nav iespējamas bez efektīvas intelektuālā īpašuma aizsardzības".

Pašreizējā situācija patentu jomā Eiropā

Pašreizējā Eiropas patentu sistēma, it īpaši fāzē pēc patenta piešķiršanas, ir ļoti sarežģīta un dārga. Tas ir vispāratzīts kavēklis inovācijām Eiropā. Eiropas Patentu iestāde (EPI) — struktūra Eiropas Patentu organizācijā, kurā aptvertas 38 valstis (27 ES valstis + 11 citas Eiropas valstis) — izskata patentu pieteikumus un atbild par Eiropas patentu piešķiršanu, ja ir izpildīti atbilstošie nosacījumi. Taču, lai piešķirtais patents būtu spēkā dalībvalstīs, izgudrotājam ir jāpieprasa patenta apstiprināšana katrā valstī, kurā tas vēlas iegūt patentaizsardzību. Šis process ietver ievērojamas tulkošanas un administratīvās izmaksas, kuras sasniedz aptuveni EUR 32 000, ja patentaizsardzību vēlas iegūt visās 27 ES dalībvalstīs, turklāt EUR 23 000 no šīm izmaksām attiecas uz tulkojumiem vien. Salīdzinājumam ASV patenta iegūšanas izmaksas ir vidēji EUR 1850.

Bez tam, lai patentu uzturētu spēkā, katru gadu jāmaksā atjaunošanas maksa katrā valstī atsevišķi, un tādu pašu principu piemēro arī, reģistrējot tiesību īpašnieka maiņu un licences līgumu par patentētā izgudrojuma izmantošanu.

Vienota patentaizsardzība

Atbilstoši šodien iesniegtajiem priekšlikumiem, izmaksas Eiropas patentam ar vienotu aizsardzību 25 dalībvalstīs būtu EUR 680, un arī pārejas perioda laikā tās būtu mazākas par EUR 2500.

Komisija ierosina, ka:

• Eiropas patentu īpašnieki var iesniegt pieteikumus EPI vienotas patentaizsardzības iegūšanai 25 dalībvalstīs. Šis patents nodrošinās vienādu izgudrojumu aizsardzības līmeni visās 25 valstīs;
  

• patenta pieteikumu var iesniegt jebkurā valodā, taču, balstoties uz jau esošajām darba procedūrām, EPI turpinās izskatīt pieteikumus un piešķirt patentus angļu, franču vai vācu valodā (EPI oficiālās valodas). Tiem pieteicējiem, kas ir ES rezidenti, bet savu patenta pieteikumu iesnieguši valodā, kas nav viena no trim EPI darba valodām, tiks kompensētas tulkošanas izmaksas uz vienu no EPI oficiālajām valodām. Visbeidzot, pēc patenta piešķiršanas ir jāveic patenta pretenziju (tās nosaka aizsardzības apjomu) tulkojums 2 pārējās EPI oficiālajās valodās;

• pārejas perioda laikā, kas var ilgt, maksimums, 12 gadus, Eiropas patenti ar vienotu spēku, kas piešķirti franču vai vācu valodā, būs jātulko uz angļu valodu. Tie, kas piešķirti angļu valodā, būs jātulko vēl vienā citā ES oficiālajā valodā. Šie tulkojumi būs vajadzīgi, līdz kļūs pieejama augstas kvalitātes mašīntulkošana, lai nodrošinātu patentu informācijas pieejamību. Pārejas perioda laikā veicamie papildu tulkojumi tieši veicinās augstas kvalitātes mašīntulkojumu attīstību.

Vispārīga informācija

Apspriedes saistībā ar Komisijas priekšlikumu par vienotu ES patentu ir ilgušas vairāk nekā desmit gadus, bet valodas noteikumu dēļ tās Padomē allaž nonākušas strupceļā. Komisija centās izkļūt no strupceļa ar 2010. gada priekšlikumu par tulkošanas prasībām ES patentam (skat. IP/10/870). Bet, tā kā Padome nespēja panākt vienprātību par piemērojamo tulkošanas kārtību, 2010. gada decembrī Komisija iesniedza priekšlikumu, paverot ceļu tam, lai šajā jomā tiktu atļauta ciešāka sadarbība (skat. IP/10/1714). Pēc 15. februārī saņemtās Eiropas Parlamenta piekrišanas Konkurētspējas padome 2011. gada 11. martā pieņēma lēmumu, ar kuru atļauj izveidot vienotu patentaizsardzību 25 iesaistīto dalībvalstu teritorijā.

Atbilstīgi Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību ciešāka sadarbība ļauj deviņām vai vairāk dalībvalstīm kā galējo līdzekli izmantot virzību uz priekšu konkrētā jomā, ja ES kopumā nespēj pieņemamā termiņā panākt vienošanos. Citas dalībvalstis var izvēlēties pievienoties jebkurā laikā pirms vai pēc ciešākas sadarbības uzsākšanas.

Plašāka informācija:

• http://ec.europa.eu/internal_market/indprop/patent/index_en.htm

• Biežāk uzdotie jautājumi (MEMO/11/240)

Avots: Eiropas Komisijas 2011. gada 13. aprīļa preses relīze IP/11/470

Patentu tehniskās bibliotēkas darba laiks

No 2011. gada 1. aprīļa ir noteikts sekojošs Patentu tehniskās bibliotēkas darba laiks:

Pirmdien, otrdien, trešdien, ceturtdien no 10.00 – 18.00
Piektdien no 9.00 – 17.00
Sestdien, svētdien bibliotēka slēgta

Mēneša pēdējā ceturtdienā Spodrības diena – pakalpojumi bibliotēkas telpās lietotājiem nav pieejami.

Lietotāju apmācība darbam ar elektroniskajiem informācijas resursiem

Trešdien, 13. aprīlī plkst. 11 00 Patentu tehniskajā bibliotēkā Šķūņu ielā 17 notiks apmācības bibliotēkas lietotājiem darbā ar elektroniskajiem informācijas resursiem:

• Patentu datu bāzi Esp@cenet;

• Latvijas bibliotēku elektroniskajiem katalogiem;

• Datu bāzi EBSCO.

Aicinām pieteikties arī individuālajām mācībām datu bāžu izmantošanā Jums izdevīgā laikā, iepriekš vienojoties ar lektoru. Konsultācijas par elektronisko resursu izmantošanu varat saņemt arī pa tālruni vai pa e-pastu:

• Patentu datubāze esp@cenet: Evita Lande, tālr. 67220126, e-pasts: Evita.Lande@patbib.gov.lv

• Latvijas elektroniskie katalogi: Jeļena Pavlova, tālr. 67220167, e-pasts: Jelena.Pavlova@patbib.gov.lv

• Datu bāze EBSCO: Irina Cupko-Sitņikova, tālr.: 67211674, e-pasts: Irina.Cupko-Sitnikova@patbib.gov.lv

Mācību materiāli:

• Īsa instrukcija PTB elektroniskā kataloga lietošanai

• Īsa instrukcija portāla LETONIKA.LV lietošanai

• Īsa instrukcija datu bāzes EBSCO lietošanai