Plāno atvieglot komercnoslēpumu aizsardzību

Saskaņā ar nesen veiktu apsekojumu katrs piektais uzņēmums pēdējos desmit gados ir vismaz reizi saskāries ar tā komercnoslēpuma zādzības mēģinājumu. No cita nesen veikta apsekojuma izriet, ka šie rādītāji pieaug: 2013. gadā par informācijas zādzību ziņoja 25 % uzņēmumu, savukārt 2012. gadā - 18 %.

Komercnoslēpumus (saukti arī par "konfidenciālu uzņēmējdarbības informāciju", "neizpaužamu informāciju", know-how jeb zinātību) izmanto dažāda lieluma uzņēmumi dažādās tautsaimniecības nozarēs, lai aizsargātu plašu informācijas klāstu.

Komercnoslēpums ir informācija, kura atbilst trim kritērijiem:

1. tai ir jābūt slepenai tādā nozīmē, ka tā (kā veselums vai precīzs tās komponentu salikums) nav vispārzināma vai pieejama gatavā veidā tādu aprindu personām, kuras savā ikdienas darbībā parasti izmanto minēto informācijas veidu;
2. tai ir komerciāla vērtība tādēļ, ka tā ir slepena;
3. persona, kas ir likumīgi ieguvusi šādu informāciju, to ir glabājusi saprātīgos slepenības apstākļos.

Droši vien pasaulē vispazīstamākais komercnoslēpuma piemērs ir dzēriena Coca-Cola recepte. Lūk, vēl daži komercnoslēpuma piemēri:

• Michelin riepu ražošanas process;
• portugāļu olu krēma kūkas Pasteis de Belém recepte;
• tehnoloģijas un zinātība, ko izmanto Airbus lidmašīnās;
• Google meklēšanas algoritms u.c.

Komercnoslēpumi ir īpaši nozīmīgi mazajiem uzņēmumiem, kuriem ir ierobežoti cilvēkresursu un finanšu līdzekļi apjomīga intelektuālā īpašuma tiesību portfeļa izveidei un pārvaldībai.

Atšķirībā no patentētiem izgudrojumiem vai literāriem darbiem, kurus aizsargā autortiesības, komercnoslēpuma (piemēram, formulas, uzņēmējdarbības procesa, receptes vai tirdzniecības koncepcijas) turētājs nav ekskluzīvu tiesību īpašnieks pār savu izgudrojumu. Konkurenti un citas trešās personas var atklāt un brīvi lietot to pašu formulu - līdz ar to komercnoslēpuma īpašniekam ir grūtāk vērsties pret pakaļdarinājumu. Komercnoslēpumi ir likumīgi aizsargāti vienīgi tajos gadījumos, ja kāds konfidenciālu informāciju ir ieguvis nelikumīgā veidā (piemēram, zādzība vai kukuļdošana).

Komercnoslēpumi ievērojami atšķiras no tām intelektuālā īpašuma tiesībām, kuras piešķir ekskluzivitāti, tomēr tie ir jāaizsargā to pašu iemeslu dēļ, kādēļ pastāv intelektuālā īpašuma tiesības, proti, lai stimulētu inovāciju, nodrošinot, ka ideju radītājiem būtu tiesības saņemt atlīdzību par saviem pūliņiem.

Lai atvieglos valsts tiesu darbu izskatīt lietas par konfidenciālas uzņēmējdarbības informācijas piesavināšanos, Eiropas Komisija ir ierosinājusi jaunus noteikumus par neizpaužamas zinātības un uzņēmējdarbības informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret to nelikumīgu iegādi, izmantošanu un izpaušanu.  

• EK paziņojums presei "Komisija ierosina noteikumus, lai palīdzētu aizsargāt pret konfidenciālas uzņēmējdarbības informācijas zādzību" >>

• Biežāk uzdotie jautājumi par komercnoslēpumu (ENG) >>

ES pilsoņi: intelektuālajam īpašumam ir liela nozīme inovācijā

Laika posmā no 2012. gada decembra līdz 2013. gada augustam visās 28 ES dalībvalstīs ar Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra starpniecību norisinājās Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (OHIM) apsekojums "Eiropas pilsoņi un intelektuālais īpašums: viedokļi, informētība un rīcība".

Pētījuma rezultrāti liecina, ka Eiropas pilsoņi plaši (96%) atbalsta intelektuālā īpašuma tiesības un ir pārliecināti, ka tas ir svarīgs viņu valsts ekonomikas un sociālās organizācijas balsts, kā arī atbalsta saistītos noteikumus un to piemērošanu. Tomēr rezultāti liecina arī par to, ka, lai gan tikai desmitā daļa Eiropas iedzīvotāju atklāti atzīst, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir pārkāpuši intelektuālā īpašuma tiesības, vairāk nekā trešdaļa eiropiešu, vērtējot subjektīvi, ir iecietīgi pret šādām darbībām.

Paradoksāli ir tas, ka šie abi viedokļi neizslēdz viens otru. Lielākā daļa ES pilsoņu pauž pārliecinošu atbalstu intelektuālajam īpašumam, tomēr uzskata, ka persona drīkst pārkāpt šos noteikumus, ja tās pirktspēja ir ierobežota vai ja tādējādi persona protestē pret ekonomikas modeli, kura galvenie dzinējspēki ir tirgus ekonomika un augstas klases zīmoli. Šī acīmredzamā pretruna norāda uz plaisu starp kopīgiem principiem (kas tiktu piemēroti sabiedrībai kopumā) un pragmatisku un, iespējams, vairāk uz sevi vērstu katra indivīda dzīvesveidu.

Šīs neatbilstības iemesls daļēji varētu būt vāja izpratne par intelektuālā īpašuma vērtību un fakts, ka lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka intelektuālā īpašuma aizsardzība galvenokārt sniedz labumu uzņēmējiem un mākslas elitei, nevis tādiem patērētājiem un pilsoņiem, kādi ir paši aptaujātie. Uz jautājumu par to, kurš gūst vislielāko labumu no intelektuālā īpašuma aizsardzības, tikai 11 % ES pilsoņu atbildēja, ka tie ir patērētāji, un tikai 20 % respondentu minēja mazos un vidējos uzņēmumus, turpretī vairāk nekā 40 % respondentu uzskatīja, ka lielāko labumu no intelektuālā īpašuma aizsardzības gūst lieli uzņēmumi, slaveni mākslinieki un — mazākā mērā — izgudrotāji.

Tomēr visumā ES pilsoņi arī lielā mērā atzīst, ka intelektuālajam īpašumam ir liela nozīme inovācijā un saimnieciskajā darbībā:

• 76 % ES pilsoņu piekrīt, ka inovācija ir cieši saistīta ar intelektuālo īpašumu un ka tie viens bez otra faktiski nevar pastāvēt.

• 69 % aptaujāto piekrīt, ka uzņēmumi, kas rada lielu intelektuālā īpašuma apjomu, veicina darbavietu radīšanu un ekonomikas izaugsmi daudz lielākā mērā nekā citi uzņēmumi.

• 67 % ES pilsoņu piekrīt, ka ekonomikā iestātos haoss, ja intelektuālais īpašums netiktu aizsargāts.

Saskaņā ar apsekojumu šo divu viedokļu atšķirību varētu izskaidrot ar faktu, ka lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka intelektuālā īpašuma aizsardzība nesniedz viņiem personīgu labumu vai ka intelektuāla īpašuma aizsardzības sistēma neattaisno viņu cerības, piemēram, attiecībā uz izcenojumu, pieejamību, daudzveidību vai kvalitāti.

• Apsekojums "Eiropas pilsoņi un intelektuālais īpašums: viedokļi, informētība un rīcība" angļu valodā >>

• Apsekojuma "Eiropas pilsoņi un intelektuālais īpašums: viedokļi, informētība un rīcība" kopsavilkums latviešu valodā >> 

• Papildu informācija par Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centru >>

Novembra izgudrojums – luksofors

1923. gada 20. novembrī Garets Morgans (Garrett Morgan) savam izgudrojumam – luksofors –  saņēma patentu Nr. US1475024.

Garets Morgans dzimis 1877. gada 4. martā, Parisā, Kentuki štatā, ASV, bijušo vergu ģimenē. G.Morgana bērnība pagāja, mācoties skolā un kopā ar brāļiem un māsām strādājot saimniecībā.

Pusaudža gados Garets Morgans pārcēlās uz Klīvlendu, Ohaio štatā, kur vietējā šūšanas darbnīcā laboja šujmašīnas. Klīvlendā ātri izplatījās ziņas par viņa prasmēm salabot dažādas lietas, un G.Morgans no vairākiem uzņēmumiem sāka saņemt darba piedāvājumus. 1907. gadā izgudrotājs atvēra savu pirmo uzņēmumu - šūšanas darbnīcu. Gadiem ritot, G.Morgans kļuva par turīgu un ievērojamu biznesa cilvēku un varēja atļauties iegādāties māju un automašīnu. Braucot ar auto pa Klīvlendas ielām, G.Morganam radās ideja, kā uzlabot satiksmi, un viņš izgudroja luksoforu. Savu izgudrojumu G.Morgans patentēja arī Lielbritānijā un Kanādā.

G.Morgana izgudrotais luksofors bija manuāli darbināms, un tas regulēja satiksmes plūsmu. Tas bija T – veida stabs, kas norādīja trīs pozīcijas: Apstāties (stop), Braukt (go), un apstāties visos virzienos (all-directional stop position). Trešā pozīcija apturēja satiksmi visos virzienos, lai gājēji varētu droši šķērsot ielu. Luksoforu bija paredzēts novietot divu vai vairāku ielu krustojumos. 

 Patents Nr. US1475024

Garets Morgans tiesības uz savu izgudrojumu par 40 tūkstošiem dolāru pārdeva General Electric Corporation.

1963. gadā Amerikas Savienoto Valstu valdība Garetam Morganam par viņa izgudrojumu piešķīra godalgu.

Gareta Morgana patentētais luksofors Ziemeļamerikā kā satiksmes vadības ierīce tika lietots līdz brīdim, kamēr visus manuālos luksoforus aizstāja automātiskie zaļās, sarkanās un dzeltenās gaismas luksofori, ko pašlaik izmanto visā pasaulē.

Izmantotie informācijas avoti:

• Patents Nr Nr. US1475024
• http://inventors.about.com/od/mstartinventors/a/Garrett_Morgan.htm
• http://en.wikipedia.org/wiki/Garrett_Morgan 

 

6. oktobrī Latvijā atzīmē Izgudrotāju dienu

6. oktobrī Latvijā tiek atzīmēta Latvijas Izgudrotāju diena. Šī diena Latvijas vēsturē ir ievērojama ar to, ka 1936. gada 6. oktobrī Latvijas izcilais izgudrotājs Valters Caps noslēdza līgumu ar Valsts elektronisko fabriku (VEF) par miniatūrās spiegu fotokameras «MINOX» komercializāciju.

Izgudrotāju diena Latvija tiek atzīmēta kopš 2008. gada un tās mērķis ir popularizēt radošu darbību Latvijas sabiedrībā, kā arī veicināt izgudrojumu komercializāciju un ieviešanu tautsaimniecībā. No 2010. gada Izgudrotāju dienu laikā tiek rīkotas izstādes, kurās izgudrotāji, zinātnieki un jaunieši demonstrē savus izgudrojumus, to idejas un dizainparaugus plašākai sabiedrībai.

Šogad galvenais Latvijas Izgudrotāju dienas pasākums būs 2. starptautiskā izgudrojumu izstāde «MINOX 2013» Rīgas Tehniskajā universitātē 4. un 5. oktobrī, kuru kopīgi organizē biedrība «CONNECT Latvija» un Latvijas Izgudrotāju biedrība (LIB).

Starptautiskajā izgudrojumu izstādē «MINOX 2013» Rīgas Tehniskajā universitātē 4. un 5. oktobrī piedalīsies arī Patentu valde. Patentu valdes stendā izstādes dalībniekiem un apmeklētājiem būs iespēja saņemt konsultācijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzības iespējām, uzzināt par Patentu tehniskajā bibliotēkā pieejamo informāciju un pakalpojumiem, kā arī saņemt dažādus informatīvus materiālus.

Septembra izgudrojums - bīdatslēga

1870. gada 13. septembrī Daniels Čapmans Stillsons (Daniel Chapman Stillson) saņēma patentu Nr. US107304 savam izgudrojumam – bīdatslēga.

Amerikāņu izgudrotājs Daniels Č.Stillsons dzimis 1826. gada 25. martā Durhamā.

Strādājot par atslēdznieku J.J.Walvorta uzņēmumā (J.J.Walworth Company) Kembridžā, Masačūsetsā, D.Č.Stillsons izgudroja bīdatslēgu, ko pazīt arī kā Stillsona bīdatslēgu. Pēc Stillsona bīdatslēgas patentēšanas Walvorta uzņēmums šādas bīdatslēgas sāka arī ražot.

Stillsona izgudroto bīdatslēgu vienlīdz sekmīgi var izmantot gan cilindra, gan taisnstūra, gan daudzstūra formas objektu satveršanai.

 

Patents Nr. US107304 

http://worldwide.espacenet.com/publicationDetails/originalDocument?CC=US&NR=107304A&KC=A&FT=D&ND=3&date=18700913&DB=EPODOC&locale=en_EP

Stillsona bīdatslēga pēc konstrukcijas un izskata ir līdzīga Čārlesa Monkija (Charles Moncky) izgudrotajai regulējamajai atslēgai (monkey wrench), taču atšķirībā no Č.Monkija izgudrojuma  Stillsona bīdatslēgai ir nedaudz citas īpašības: šai bīdatslēgai ir roboti „žokļi”, kas droši satver mīksta metāla caurules vai cauruļvadu armatūru.

Pirmo bīdatslēgu 1935.gadā patentēja Solimans Merriks (Solymon Merrick).

Roberts Ouvens (Robert Owen) 1913. gada 9. septembrī patentēja uzgriežņu atslēgu (ratchet wrench) (Patents Nr. US 1072980)

Izmantotie informācijas avoti:

• http://inventors.about.com/library/inventors/blwrench.htm

• http://todayinsci.com/Events/Patent/StillsonWrench184993.htm

Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību atbalsta dienesta pakalpojumi

Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību atbalsta dienests (European IPR Helpdesk) ir Eiropas Komisijas Intelektuālā īpašuma pakalpojumu iniciatīva, kuras mērķis ir nodrošināt bezmaksas konsultācijas un informācijas sniegšanu par intelektuālā īpašuma un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību. Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību atbalsta dienesta pakalpojumu mērķauditorija ir zinātnieki, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kas piedalās Eiropas Savienības pētniecības un attīstības atbalsta programmās, kā arī tie MVU, kas saistīti ar starptautiskās tehnoloģiju pārneses aktivitātēm.

Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību atbalsta dienests sniedz bezmaksas konsultācijas individuāliem un specifiskiem informācijas pieprasījumiem par intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumiem. Konsultāciju 3 darba dienu laikā sniedz kvalificēts profesionālis.

Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību atbalsta dienests organizē bezmaksas mācību pasākumus par intelektuālā īpašuma pārvaldības dažādiem aspektiem, tajā skaitā arī vebināru ciklu.

Dienests regulāri sniedz aktuālāko informāciju par intelektuālā īpašuma aizsardzību e-pasta paziņojumu veidā „European IPR Helpdesk Newsletter” (divas reizes nedēļā) un Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību atbalsta dienesta izdevumā „European IPR Helpdesk Bulletin” (reizi 3 mēnešos).

Tīmekļa vietnes Bibliotēkas sadaļā pieejamas arī faktu lapas, atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, piemērizpētes (case studies), noderīgas saites u.c.

Tīmekļa vietnes sadaļā IP SME Corner apkopoti dažāda veida materiāli, kas varētu būt aktuāli mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, saskaroties ar intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumiem gan pētniecības projektos, gan uzņēmējdarbībā.

Seko līdzi jaunākajām ziņām Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību atbalsta dienesta mikroblogā Twitter!

Attēls izmantots no Eiropas Biznesa atbalsta tīkla sagatvotās faktu lapas par Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību atbalsta dienestu.

Augusta izgudrojums - skaitļošanas mašīna

1888. gada 21. augustā Viljams Burrougs (William Burroughs) saņēma patentu Nr.US388118 savam izgudrojumam - skaitļošanas mašīna (kalkulators).

Amerikāņu izgudrotājs Viljams Burrougs dzimis 1857. gada 28. janvārī, Ročesterā, Ņujorkā.

V.Burrougs bija mehāniķa dēls un viņam jau no agras bērnības patika darboties ar dažādām mehāniskām ierīcēm. Kad Viljams vēl bija mazs zēns, viņa vecāki pārcēlās uz Auburnu, Ņujorkā, kur viņš un viņa brāļi mācījās valsts skolā.

Pēc skolas beigšanas V.Burrougs sāka strādāt par rakstvedi Auburnas Nacionālajā bankā (National Bank of Auburn). Tieši bankā Burrougs sāka interesēties par skaitļošanas mašīnas izveides nepieciešamību un uzsāka meklēt šīs problēmas dažādus risinājumus. Bankā jau tika izmantoti vairāki agrāk izgudrotu skaitļošanas mašīnu prototipi, taču ar tiem veikt aprēķinus nepieredzējušiem lietotājiem bija grūti un veiktie aprēķini bieži vien bija neprecīzi.

Rakstveža darbs nebija V.Burrouga aicinājums, tāpēc pēc septiņiem bankā nostrādātiem gadiem veselības problēmu dēļ Burrougs darbu bankā atstāja. Pēc aiziešanas no darba V.Burrougs savus centienus novirzīja skaitļošanas mašīnas izstrādei. Darbu pie skaitļošanas mašīnas izgudrotājs veica ļoti precīzi, daudzas detaļas tika izstrādātas ar mikroskopa palīdzību, izmantojot augstvērtīgus materiālus.

V.Burrougs izgudrotā skaitļošanas mašīna ļāva ietaupīt rakstvežu laiku, jo  darbojās precīzi un spēja veikt sarežģītus aprēķinus.

Pirms sava galvenā izgudrojuma V.Burrougs patentēja arī vairākus jau esošo skaitļošanas mašīnu uzlabojumus. Pirmais skaitļošanas mašīnas patenta pieteikums tika iesniegts 1885. gadā (patents Nr. US388 116).

Patents Nr. Nr.US388118

http://worldwide.espacenet.com/publicationDetails/originalDocument?CC=US&NR=388118A&KC=A&FT=D&ND=3&date=18880821&DB=EPODOC&locale=en_EP

V.Burrougs 1886. gadā dibināja Burrougsa skaitļošanas mašīnu rūpnīcu (Burroughs Adding Machine Company).

Izmantotie informācijas avoti:
•    http://inventors.about.com/library/inventors/blcalculator.htm
•    http://en.wikipedia.org/wiki/William_Seward_Burroughs_I

Jūlija izgudrojums - dzelzsbetons

1876. gada 16. jūlijā Tadeušs Haiatts (Thaddeus Hyatt) saņēma patentu Nr.US206112 savam izgudrojumam – dzelzsbetons.

Izgudrotājs un reformators Tadeušs Haiatts dzimis 1816. gadā Rahvajā, Ņūdžersijas štatā, ASV. Pēc Pilsoņu kara viņš ilgu laiku pavadīja ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm, lielākoties Lielbritānijā, kur arī turpināja savu izgudrotājdarbību.

T.Haiatta prātu pārsvarā nodarbināja būvniecības risinājumi: viņš centās noskaidrot, kā padarīt lētākas un ugunsdrošākas sienu un griestu konstrukcijas. Izgudrotājs Portlendā veica virkni eksperimentu, lai sienu un grīdu konstrukcijās iestrādāt metālu, kas būtu pasargāts no karstuma ietekmes. Eksperimentu rezultātā Haiatts izstrādāja paņēmienu betona un metāla sasaistei un noskaidroja, kādas ir visefektīvākās metāla formas, lai to nostiprinātu grīdās.

Eksperimentu galvenais atklājums bija tas, ka dzelzs gulsnis bez atloka bija pietiekams, lai nodrošinātu dzelzsbetona grīdas, jumta vai ietves seguma stiepes izturību.

1876. gadā Londonā Haiatts demonstrēja sistēmu, kā šo paņēmienu izmantot ēku būvniecībā, savukārt 1877. gadā izgudrotājs pats publicēja grāmatu, kurā aprakstīja savus atklājumus.

Attēls no ASV patenta Nr.US206112

1878. un 1879. gadu eksperimentos Haiatts noskaidroja, ka daudz izturīgāku grīdu iespējams izveidot, ja starp metāla režģi liek ķieģeļus un aptver tos ar cementu, nevis betonu.

1878. gadā T.Haiatts patentēja savas idejas. Izgudrojuma nosaukums bija „Grīdu, griestu un ietvju veidošana”, un tas attiecās uz dažādām mūrējuma formām, no kurām viena bija arī dzelzsbetons.

Izmantoties informācijas avoti:
•    California Concrete, 1876-1906: Jackson, Percy, and the Beginnings ofReinforced Concrete Construction in the United States 
•   The History of Concrete and Cement 
•    http://fr.wikipedia.org/wiki/Thaddeus_Hyatt
•    ASV patents Nr.US206112

JŪNIJA IZGUDROJUMS - APLOKSNE AR LODZIŅU

1902. gada 10. jūnijā Amerikus Franklins Kallahans (Americus Franklin Callahan) saņēma patentu Nr. US701839 savam izgudrojumam – aploksne ar lodziņu.

Amerikus F.Kallahans dzimis 1860. gadā mazā pilsētiņā Kentuki štatā, bet savus dzīves gadus pavadījis Čikāgā, Ilinoisas štatā.

A.F. Kallahans pirmais Amerikas Savienotajās Valstīs saņēma patentu aploksnei ar lodziņu, kas oriģināli tika saukta par "outlook" aploksni (outlook envelop).

 Patents Nr. US701839

Sākotnēji patentā tika norādīts, ka aploksnes lodziņš tiek izgatavots, kā caurspīdīgo materiālu izmantojot plānu rīsa papīru. Taču laika gaitā šo papīru aizstājusi caurspīdīga plastmasa, citādi aploksnes dizains palicis gandrīz nemainīgs.

Aploksnes lodziņš ļauj vienlaikus norādīt vēstulē arī saņēmēja un nosūtītāja adresi, tādā veidā samazinot nepieciešamību norādīt adreses uz aploksnes, kas laikā pirms A.F. Kallahana izgudrojuma uz aploksnēm tika rakstītas ar rakstāmmašīnu.

A.F. Kallahana izgudrojums neapšaubāmi samazināja tintes patēriņu, tomēr lodziņš padarīja aploksnes daudz dārgākas.

A.F. Kallahans aploksnes izgatavošanai ieteica izmantot kartonam līdzīgu papīru, kas bija ievērojami lētāks kā biezais rakstāmpapīrs, kā arī nebija tik caurspīdīgs, tādā veidā pasargājot vēstules saturu. Kallahans ieteica izmantot arī melnu papīru kā fonu caurspīdīgajiem aploksnes logiem, lai tas kontrastētu ar baltajiem adrešu blokiem.

Šāds izgudrojums palīdzēja ietaupīt laiku, ko nācās pavadīt, rakstot papildus adresi arī uz aploksnes, arī darbaspēka izmaksas, jo bija speciāli darbinieki, kas uz aploksnēm rakstīja adreses. Aploksnes ar lodziņu izgudrošana samazināja iespēju, ka uz aploksnes norādītā adrese varētu nesakrist ar vēstulē norādīto adresi.

A.F. Kallahana aploksnes ar lodziņu jau nepilnu mēnesi pēc izgudrojuma patentēšanas 1902. gada jūlijā sāka ražot Springfildas Aplokšņu Uzņēmums (Envelope Company of Springfield).

Izmantotie informācijas avoti: 

• Patents Nr. US701839 >>
• http://www.wikitree.com/wiki/Callahan-1
• http://en.wikipedia.org/wiki/Windowed_envelope

Maija izgudrojums - ledus izgatavošanas mašīna

1851. gada 6. maijā Džons Gorijs (John Gorrie) saņēma patentu Nr.US8080 savam izgudrojumam – ledus izgatavošanas mašīnai.

Džons Gorijs dzimis 1803. gadā Čārlstonā, Dienvidkarolīnā. Dž.Gorijs strādāja par ārstu un sniedza medicīnisko palīdzību cilvēkiem, kuri slimoja ar dzelteno drudzi un malāriju. Viņš uzskatīja, ka slimības norisi būtiski ietekmē gaisa kvalitāte, jo bija novērojis, ka slimības simptomi naktīs vēsā gaisa ietekmē mazinās. Tāpēc Dž.Gorijs pie griestiem piekārtos traukos sāka likt ledu, kas kūstot telpā atvēsināja gaisu. Tajā laikā ledu nācās vest no ziemeļos esošajiem ezeriem, tāpēc Gorijs sāka eksperimentēt ar mākslīgā ledus izgatavošanu.

1845. gadā Džons Gorijs pārtrauca savu medicīnisko praksi, lai sāktu strādāt pie savas idejas, kas sākotnēji bija iecere izstrādāt iespēju temperatūras regulēšanai telpās, bet vēlāk izvērtās par mākslīgā ledus izgatavošanu siltā klimatā. Viņš arī aizdomājās par centralizēto gaisa kondicionēšanu, kas spētu dzesēt veselas pilsētas.

Dž.Gorija izgudrojuma pamatprincips ir tāds pats kā kondicionieriem - no apkārtējās vides tiek savākts karstais gaiss un tas tiek atdzesēts. Ledus mašīnas sūknis vispirms gaisu saspiež (sakarsē) un pēc tam izpleš (atdzesē), rezultātā radot gaisu, kas ir vēsāks nekā iepriekš.

Pēc gaisa kompresijas atdzesēšanai tiek pievienots ūdens. Saspiestais gaiss tiek novietots tvertnēs, kas iegremdētas spirālveida caurulē, ko ieskauj saldējamā ūdens cirkulācijas vanna. Saldējamais ūdens nonāk uzkrāšanas konteineros ar kontroles vārstiem, bet aukstais gaiss tiek nogādāts tvertnē ar zemāku spiedienu un sālsūdeni.

Aukstais gaiss samazina temperatūru un sālsūdens sasniedz sasalšanas temperatūru, tāpēc neliela izmēra metāla konteineri ar saldūdeni vai lietus ūdeni, kas atrodas sālsūdenī, sasalst un pārvēršas ledus gabalos, bet aukstais gaiss, kas izveidojas, tiek izvadīts atmosfērā.

Diemžēl Džona Gorija mašīna ledus izgatavošanai darbojās neregulāri. Neskatoties uz to, ka 1851. gadā Dž.Gorijam viņa izgudrojumam tika piešķirts patents, viņš tomēr nesaņēma naudu savas ierīces pilnveidošanai.

Izmantotie informācijas avoti:

 
•    Dulken, Stephen van. Inventing the 19th century : 100 inventions that shaped the Victorian Age from aspirin to the Zeppelin / Stephen van Dulken. - New York : New York University Press, 2001. - vi, 218 p. : ill. ; 25 cm. - Includes bibliographical references (p. 212-214) and index. ISBN 0814788106.
•    http://en.wikipedia.org/wiki/John_Gorrie
•    Patents Nr.US8080 >>

26. aprīlis - Pasaules Intelektuālā īpašuma diena

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību intelektuālā īpašuma aizsardzībai, kopš 2000. gada tiek atzīmēta Pasaules Intelektuālā īpašuma diena. Pasaules Intelektuālā īpašuma dienu tradicionāli atzīmē 26. aprīlī, jo 1970. gadā šajā datumā tika dibināta Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (World Intellectual Property Organization - WIPO). Šogad Pasaules Intelektuālā īpašuma dienu atzīmēs jau trīspadsmito reizi un tā ir veltīta radošumam nākamajās paaudzēs.

Radošums piemīt ikvienam no mums, neatkarīgi no tā, kas mēs esam, kur un kādos apstākļos mēs dzīvojam - tā ir iezīme, kas kopīga visai cilvēcei.

Cilvēces radošums un izgudrotspēja nodrošina dzīves kvalitātes uzlabošanos ikvienā  jomā: medicīniskajā aprūpē, transportā, komunikācijās, izklaides iespējās. Intelektuālā īpašuma mērķis ir veicināt tādu nosacījumu veidošanos, kuri palīdzētu radošumam un inovatīvajām spējām pasaulē uzplaukt vēl spēcīgāk.

 

Pēdējo 30 gadu laikā ir pamatīgi mainījušās cilvēces radošās izpausmes - cilvēki rada arvien jaunākos un aizraujošākos veidos. Mēs visi esam liecinieki lietotāju radītā satura straujajai attīstībai, kā arī kolektīvajai radīšanai, kurā piedalās liels cilvēku skaits, piemēram, pūļa pakalpojumiem un atvērtajām inovāciju platformām. Šī radošā sadarbība atklāj cilvēcei jaunas iespējas.

Lai arī paredzēt nākotni ir sarežģīti, ir zināms, kādu izmaiņu ātrumu ir attīstījušas pašreizējās paaudzes. Šo izmaiņu ātrums pieaug arvien straujāk un straujāk.

Pašlaik mūsu dzīvē ienāk daudzveidīgas tehnoloģijas, kurām ir potenciāls fundamentāli mainīt dzīvesveidu, piemēram, jaunākie sasniegumi dabaszinātņu nozarēs: informāciju tehnoloģijas, molekulārā bioloģija, reģeneratīvā medicīna, kā arī tādas tehnoloģijas, kā 3D druka apvienojoties veido ārkārtīgi spēcīgu potenciālu.

Intelektuālā īpašuma dienā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas ģenerāldirektors Frānsiss Garijs vēlas mudināt cilvēkus padomāt par intelektuālā īpašuma lomu mainīgajā pasaulē. Viņš uzskata, ka intelektuālais īpašums rada unikālu stimulu investīcijām pētniecībā un attīstībā, inovatīvajā darbībā, kultūrā, kā arī ražošanā, veidojot mehānismu inovatīvās darbības un kultūras daiļrades rezultātu pārdošanai, pirkšanai un piekļuves kopīgošanai. Mūsdienu izaicinājums ir nodrošināt, lai piekļuves nosacījumi ir godīgi un līdzsvaroti, lai tiktu izplatīti radošās darbības rezultāti un lai tas sekmētu patiešām dinamiskas, radošas pasaules sabiedrības veidošanos, kurai lemts uzplaukt nākamajās paaudzēs.

Jaunie cilvēki spēj sapņot, un šīs spējas pārsniedz padzīvojušo cilvēku potenciālu. Jaunie cilvēki ir nākotne. Frānsisa Garija vēstījums nākamajām paaudzēm Pasaules Intelektuālā īpašuma dienā ir turpināt radīt, turpināt darboties inovatīvi. Un turpināt domāt par to, kā intelektuālais īpašums var pildīt savu lomu nākotnes radošuma un inovatīvās darbības sociālajā pārvaldībā.

Šogad Patentu valdē Pasaules Intelektuālā īpašuma dienas ietvaros norisināsies divi pasākumi:

• 26. aprīlī plkst. 10.00 - 12.00 Patentu tehniskajā bibliotēkā, Rīgā, K.Valdemāra ielā 33, 4. stāvā, Amerikas Tirdzniecības palāta un ASV vēstniecība rīko Mediju brokastis – diskusiju; 

• 26. aprīlī plkst. 14:00 Patentu valdes zālē, Rīgā, K.Valdemāra ielā 33, 2. stāvā, notiks konkursa „Gada preču zīme” laureātu svinīgā apbalvošanas ceremonija.