piektdiena, 2013. gada 31. maijs

JŪNIJA IZGUDROJUMS - APLOKSNE AR LODZIŅU


1902. gada 10. jūnijā Amerikus Franklins Kallahans (Americus Franklin Callahan) saņēma patentu Nr. US701839 savam izgudrojumam – aploksne ar lodziņu.

Amerikus F.Kallahans dzimis 1860. gadā mazā pilsētiņā Kentuki štatā, bet savus dzīves gadus pavadījis Čikāgā, Ilinoisas štatā.

A.F. Kallahans pirmais Amerikas Savienotajās Valstīs saņēma patentu aploksnei ar lodziņu, kas oriģināli tika saukta par "outlook" aploksni (outlook envelop).

 Patents Nr. US701839

Sākotnēji patentā tika norādīts, ka aploksnes lodziņš tiek izgatavots, kā caurspīdīgo materiālu izmantojot plānu rīsa papīru. Taču laika gaitā šo papīru aizstājusi caurspīdīga plastmasa, citādi aploksnes dizains palicis gandrīz nemainīgs.

Aploksnes lodziņš ļauj vienlaikus norādīt vēstulē arī saņēmēja un nosūtītāja adresi, tādā veidā samazinot nepieciešamību norādīt adreses uz aploksnes, kas laikā pirms A.F. Kallahana izgudrojuma uz aploksnēm tika rakstītas ar rakstāmmašīnu.

A.F. Kallahana izgudrojums neapšaubāmi samazināja tintes patēriņu, tomēr lodziņš padarīja aploksnes daudz dārgākas.

A.F. Kallahans aploksnes izgatavošanai ieteica izmantot kartonam līdzīgu papīru, kas bija ievērojami lētāks kā biezais rakstāmpapīrs, kā arī nebija tik caurspīdīgs, tādā veidā pasargājot vēstules saturu. Kallahans ieteica izmantot arī melnu papīru kā fonu caurspīdīgajiem aploksnes logiem, lai tas kontrastētu ar baltajiem adrešu blokiem.

Šāds izgudrojums palīdzēja ietaupīt laiku, ko nācās pavadīt, rakstot papildus adresi arī uz aploksnes, arī darbaspēka izmaksas, jo bija speciāli darbinieki, kas uz aploksnēm rakstīja adreses. Aploksnes ar lodziņu izgudrošana samazināja iespēju, ka uz aploksnes norādītā adrese varētu nesakrist ar vēstulē norādīto adresi.

A.F. Kallahana aploksnes ar lodziņu jau nepilnu mēnesi pēc izgudrojuma patentēšanas 1902. gada jūlijā sāka ražot Springfildas Aplokšņu Uzņēmums (Envelope Company of Springfield).

piektdiena, 2013. gada 3. maijs

Maija izgudrojums - ledus izgatavošanas mašīna

1851. gada 6. maijā Džons Gorijs (John Gorrie) saņēma patentu Nr.US8080 savam izgudrojumam – ledus izgatavošanas mašīnai.

Džons Gorijs dzimis 1803. gadā Čārlstonā, Dienvidkarolīnā. Dž.Gorijs strādāja par ārstu un sniedza medicīnisko palīdzību cilvēkiem, kuri slimoja ar dzelteno drudzi un malāriju. Viņš uzskatīja, ka slimības norisi būtiski ietekmē gaisa kvalitāte, jo bija novērojis, ka slimības simptomi naktīs vēsā gaisa ietekmē mazinās. Tāpēc Dž.Gorijs pie griestiem piekārtos traukos sāka likt ledu, kas kūstot telpā atvēsināja gaisu. Tajā laikā ledu nācās vest no ziemeļos esošajiem ezeriem, tāpēc Gorijs sāka eksperimentēt ar mākslīgā ledus izgatavošanu.

1845. gadā Džons Gorijs pārtrauca savu medicīnisko praksi, lai sāktu strādāt pie savas idejas, kas sākotnēji bija iecere izstrādāt iespēju temperatūras regulēšanai telpās, bet vēlāk izvērtās par mākslīgā ledus izgatavošanu siltā klimatā. Viņš arī aizdomājās par centralizēto gaisa kondicionēšanu, kas spētu dzesēt veselas pilsētas.


Dž.Gorija izgudrojuma pamatprincips ir tāds pats kā kondicionieriem - no apkārtējās vides tiek savākts karstais gaiss un tas tiek atdzesēts. Ledus mašīnas sūknis vispirms gaisu saspiež (sakarsē) un pēc tam izpleš (atdzesē), rezultātā radot gaisu, kas ir vēsāks nekā iepriekš.

Pēc gaisa kompresijas atdzesēšanai tiek pievienots ūdens. Saspiestais gaiss tiek novietots tvertnēs, kas iegremdētas spirālveida caurulē, ko ieskauj saldējamā ūdens cirkulācijas vanna. Saldējamais ūdens nonāk uzkrāšanas konteineros ar kontroles vārstiem, bet aukstais gaiss tiek nogādāts tvertnē ar zemāku spiedienu un sālsūdeni.

Aukstais gaiss samazina temperatūru un sālsūdens sasniedz sasalšanas temperatūru, tāpēc neliela izmēra metāla konteineri ar saldūdeni vai lietus ūdeni, kas atrodas sālsūdenī, sasalst un pārvēršas ledus gabalos, bet aukstais gaiss, kas izveidojas, tiek izvadīts atmosfērā.

Diemžēl Džona Gorija mašīna ledus izgatavošanai darbojās neregulāri. Neskatoties uz to, ka 1851. gadā Dž.Gorijam viņa izgudrojumam tika piešķirts patents, viņš tomēr nesaņēma naudu savas ierīces pilnveidošanai.

Izmantotie informācijas avoti:
 
•    Dulken, Stephen van. Inventing the 19th century : 100 inventions that shaped the Victorian Age from aspirin to the Zeppelin / Stephen van Dulken. - New York : New York University Press, 2001. - vi, 218 p. : ill. ; 25 cm. - Includes bibliographical references (p. 212-214) and index. ISBN 0814788106.
•    http://en.wikipedia.org/wiki/John_Gorrie
•    Patents Nr.US8080 >>