1902. gada 10. jūnijā Amerikus
Franklins Kallahans (Americus Franklin
Callahan) saņēma patentu Nr. US701839 savam izgudrojumam – aploksne ar lodziņu.
Amerikus F.Kallahans dzimis 1860. gadā mazā pilsētiņā Kentuki štatā, bet savus dzīves gadus pavadījis Čikāgā, Ilinoisas štatā.
A.F. Kallahans pirmais Amerikas Savienotajās Valstīs saņēma patentu aploksnei ar lodziņu, kas oriģināli tika saukta par "outlook" aploksni (outlook envelop).
Amerikus F.Kallahans dzimis 1860. gadā mazā pilsētiņā Kentuki štatā, bet savus dzīves gadus pavadījis Čikāgā, Ilinoisas štatā.
A.F. Kallahans pirmais Amerikas Savienotajās Valstīs saņēma patentu aploksnei ar lodziņu, kas oriģināli tika saukta par "outlook" aploksni (outlook envelop).
Patents Nr. US701839
Sākotnēji patentā tika
norādīts, ka aploksnes lodziņš tiek izgatavots, kā caurspīdīgo materiālu izmantojot
plānu rīsa papīru. Taču laika gaitā šo papīru aizstājusi caurspīdīga plastmasa,
citādi aploksnes dizains palicis gandrīz nemainīgs.
Aploksnes lodziņš ļauj vienlaikus norādīt vēstulē arī saņēmēja un nosūtītāja adresi, tādā veidā samazinot nepieciešamību norādīt adreses uz aploksnes, kas laikā pirms A.F. Kallahana izgudrojuma uz aploksnēm tika rakstītas ar rakstāmmašīnu.
A.F. Kallahana izgudrojums neapšaubāmi samazināja tintes patēriņu, tomēr lodziņš padarīja aploksnes daudz dārgākas.
A.F. Kallahans aploksnes izgatavošanai ieteica izmantot kartonam līdzīgu papīru, kas bija ievērojami lētāks kā biezais rakstāmpapīrs, kā arī nebija tik caurspīdīgs, tādā veidā pasargājot vēstules saturu. Kallahans ieteica izmantot arī melnu papīru kā fonu caurspīdīgajiem aploksnes logiem, lai tas kontrastētu ar baltajiem adrešu blokiem.
Šāds izgudrojums palīdzēja ietaupīt laiku, ko nācās pavadīt, rakstot papildus adresi arī uz aploksnes, arī darbaspēka izmaksas, jo bija speciāli darbinieki, kas uz aploksnēm rakstīja adreses. Aploksnes ar lodziņu izgudrošana samazināja iespēju, ka uz aploksnes norādītā adrese varētu nesakrist ar vēstulē norādīto adresi.
A.F. Kallahana aploksnes ar lodziņu jau nepilnu mēnesi pēc izgudrojuma patentēšanas 1902. gada jūlijā sāka ražot Springfildas Aplokšņu Uzņēmums (Envelope Company of Springfield).
Aploksnes lodziņš ļauj vienlaikus norādīt vēstulē arī saņēmēja un nosūtītāja adresi, tādā veidā samazinot nepieciešamību norādīt adreses uz aploksnes, kas laikā pirms A.F. Kallahana izgudrojuma uz aploksnēm tika rakstītas ar rakstāmmašīnu.
A.F. Kallahana izgudrojums neapšaubāmi samazināja tintes patēriņu, tomēr lodziņš padarīja aploksnes daudz dārgākas.
A.F. Kallahans aploksnes izgatavošanai ieteica izmantot kartonam līdzīgu papīru, kas bija ievērojami lētāks kā biezais rakstāmpapīrs, kā arī nebija tik caurspīdīgs, tādā veidā pasargājot vēstules saturu. Kallahans ieteica izmantot arī melnu papīru kā fonu caurspīdīgajiem aploksnes logiem, lai tas kontrastētu ar baltajiem adrešu blokiem.
Šāds izgudrojums palīdzēja ietaupīt laiku, ko nācās pavadīt, rakstot papildus adresi arī uz aploksnes, arī darbaspēka izmaksas, jo bija speciāli darbinieki, kas uz aploksnēm rakstīja adreses. Aploksnes ar lodziņu izgudrošana samazināja iespēju, ka uz aploksnes norādītā adrese varētu nesakrist ar vēstulē norādīto adresi.
A.F. Kallahana aploksnes ar lodziņu jau nepilnu mēnesi pēc izgudrojuma patentēšanas 1902. gada jūlijā sāka ražot Springfildas Aplokšņu Uzņēmums (Envelope Company of Springfield).
Izmantotie informācijas avoti: