otrdiena, 2013. gada 26. novembris

ES pilsoņi: intelektuālajam īpašumam ir liela nozīme inovācijā

http://www.lrpv.gov.lv/sites/default/files/media/zinas/European%20Citizen%20and%20Intellectual%20property-%20final%20report%2018112013.pdf
Laika posmā no 2012. gada decembra līdz 2013. gada augustam visās 28 ES dalībvalstīs ar Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra starpniecību norisinājās Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (OHIM) apsekojums "Eiropas pilsoņi un intelektuālais īpašums: viedokļi, informētība un rīcība".

Pētījuma rezultrāti liecina, ka Eiropas pilsoņi plaši (96%) atbalsta intelektuālā īpašuma tiesības un ir pārliecināti, ka tas ir svarīgs viņu valsts ekonomikas un sociālās organizācijas balsts, kā arī atbalsta saistītos noteikumus un to piemērošanu. Tomēr rezultāti liecina arī par to, ka, lai gan tikai desmitā daļa Eiropas iedzīvotāju atklāti atzīst, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir pārkāpuši intelektuālā īpašuma tiesības, vairāk nekā trešdaļa eiropiešu, vērtējot subjektīvi, ir iecietīgi pret šādām darbībām.

Paradoksāli ir tas, ka šie abi viedokļi neizslēdz viens otru. Lielākā daļa ES pilsoņu pauž pārliecinošu atbalstu intelektuālajam īpašumam, tomēr uzskata, ka persona drīkst pārkāpt šos noteikumus, ja tās pirktspēja ir ierobežota vai ja tādējādi persona protestē pret ekonomikas modeli, kura galvenie dzinējspēki ir tirgus ekonomika un augstas klases zīmoli. Šī acīmredzamā pretruna norāda uz plaisu starp kopīgiem principiem (kas tiktu piemēroti sabiedrībai kopumā) un pragmatisku un, iespējams, vairāk uz sevi vērstu katra indivīda dzīvesveidu.

Šīs neatbilstības iemesls daļēji varētu būt vāja izpratne par intelektuālā īpašuma vērtību un fakts, ka lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka intelektuālā īpašuma aizsardzība galvenokārt sniedz labumu uzņēmējiem un mākslas elitei, nevis tādiem patērētājiem un pilsoņiem, kādi ir paši aptaujātie. Uz jautājumu par to, kurš gūst vislielāko labumu no intelektuālā īpašuma aizsardzības, tikai 11 % ES pilsoņu atbildēja, ka tie ir patērētāji, un tikai 20 % respondentu minēja mazos un vidējos uzņēmumus, turpretī vairāk nekā 40 % respondentu uzskatīja, ka lielāko labumu no intelektuālā īpašuma aizsardzības gūst lieli uzņēmumi, slaveni mākslinieki un — mazākā mērā — izgudrotāji.

Tomēr visumā ES pilsoņi arī lielā mērā atzīst, ka intelektuālajam īpašumam ir liela nozīme inovācijā un saimnieciskajā darbībā:
  • 76 % ES pilsoņu piekrīt, ka inovācija ir cieši saistīta ar intelektuālo īpašumu un ka tie viens bez otra faktiski nevar pastāvēt.
  • 69 % aptaujāto piekrīt, ka uzņēmumi, kas rada lielu intelektuālā īpašuma apjomu, veicina darbavietu radīšanu un ekonomikas izaugsmi daudz lielākā mērā nekā citi uzņēmumi.
  • 67 % ES pilsoņu piekrīt, ka ekonomikā iestātos haoss, ja intelektuālais īpašums netiktu aizsargāts.

Saskaņā ar apsekojumu šo divu viedokļu atšķirību varētu izskaidrot ar faktu, ka lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka intelektuālā īpašuma aizsardzība nesniedz viņiem personīgu labumu vai ka intelektuāla īpašuma aizsardzības sistēma neattaisno viņu cerības, piemēram, attiecībā uz izcenojumu, pieejamību, daudzveidību vai kvalitāti.

piektdiena, 2013. gada 8. novembris

Novembra izgudrojums – luksofors

1923. gada 20. novembrī Garets Morgans (Garrett Morgan) savam izgudrojumam – luksofors –  saņēma patentu Nr. US1475024.

Garets Morgans dzimis 1877. gada 4. martā, Parisā, Kentuki štatā, ASV, bijušo vergu ģimenē. G.Morgana bērnība pagāja, mācoties skolā un kopā ar brāļiem un māsām strādājot saimniecībā.

Pusaudža gados Garets Morgans pārcēlās uz Klīvlendu, Ohaio štatā, kur vietējā šūšanas darbnīcā laboja šujmašīnas. Klīvlendā ātri izplatījās ziņas par viņa prasmēm salabot dažādas lietas, un G.Morgans no vairākiem uzņēmumiem sāka saņemt darba piedāvājumus. 1907. gadā izgudrotājs atvēra savu pirmo uzņēmumu - šūšanas darbnīcu. Gadiem ritot, G.Morgans kļuva par turīgu un ievērojamu biznesa cilvēku un varēja atļauties iegādāties māju un automašīnu. Braucot ar auto pa Klīvlendas ielām, G.Morganam radās ideja, kā uzlabot satiksmi, un viņš izgudroja luksoforu. Savu izgudrojumu G.Morgans patentēja arī Lielbritānijā un Kanādā.

G.Morgana izgudrotais luksofors bija manuāli darbināms, un tas regulēja satiksmes plūsmu. Tas bija T – veida stabs, kas norādīja trīs pozīcijas: Apstāties (stop), Braukt (go), un apstāties visos virzienos (all-directional stop position). Trešā pozīcija apturēja satiksmi visos virzienos, lai gājēji varētu droši šķērsot ielu. Luksoforu bija paredzēts novietot divu vai vairāku ielu krustojumos. 
http://worldwide.espacenet.com/publicationDetails/originalDocument?CC=US&NR=1475024A&KC=A&FT=D&ND=3&date=19231120&DB=EPODOC&locale=en_EP
 Patents Nr. US1475024

Garets Morgans tiesības uz savu izgudrojumu par 40 tūkstošiem dolāru pārdeva General Electric Corporation.
1963. gadā Amerikas Savienoto Valstu valdība Garetam Morganam par viņa izgudrojumu piešķīra godalgu.

Gareta Morgana patentētais luksofors Ziemeļamerikā kā satiksmes vadības ierīce tika lietots līdz brīdim, kamēr visus manuālos luksoforus aizstāja automātiskie zaļās, sarkanās un dzeltenās gaismas luksofori, ko pašlaik izmanto visā pasaulē.

Izmantotie informācijas avoti: