Saskaņā ar nesen veiktu apsekojumu katrs piektais uzņēmums pēdējos desmit gados ir vismaz reizi saskāries ar tā komercnoslēpuma zādzības mēģinājumu. No cita nesen veikta apsekojuma izriet, ka šie rādītāji pieaug: 2013. gadā par informācijas zādzību ziņoja 25 % uzņēmumu, savukārt 2012. gadā - 18 %.
Komercnoslēpumus (saukti arī par "konfidenciālu uzņēmējdarbības informāciju", "neizpaužamu informāciju", know-how jeb zinātību) izmanto dažāda lieluma uzņēmumi dažādās tautsaimniecības nozarēs, lai aizsargātu plašu informācijas klāstu.
Komercnoslēpumus (saukti arī par "konfidenciālu uzņēmējdarbības informāciju", "neizpaužamu informāciju", know-how jeb zinātību) izmanto dažāda lieluma uzņēmumi dažādās tautsaimniecības nozarēs, lai aizsargātu plašu informācijas klāstu.
Komercnoslēpums ir informācija, kura atbilst trim kritērijiem:
- tai ir jābūt slepenai tādā nozīmē, ka tā (kā veselums vai precīzs tās komponentu salikums) nav vispārzināma vai pieejama gatavā veidā tādu aprindu personām, kuras savā ikdienas darbībā parasti izmanto minēto informācijas veidu;
- tai ir komerciāla vērtība tādēļ, ka tā ir slepena;
- persona, kas ir likumīgi ieguvusi šādu informāciju, to ir glabājusi saprātīgos slepenības apstākļos.
Droši vien pasaulē vispazīstamākais komercnoslēpuma piemērs ir dzēriena Coca-Cola recepte. Lūk, vēl daži komercnoslēpuma piemēri:
- Michelin riepu ražošanas process;
- portugāļu olu krēma kūkas Pasteis de Belém recepte;
- tehnoloģijas un zinātība, ko izmanto Airbus lidmašīnās;
- Google meklēšanas algoritms u.c.
Komercnoslēpumi ir īpaši nozīmīgi mazajiem uzņēmumiem, kuriem ir ierobežoti cilvēkresursu un finanšu līdzekļi apjomīga intelektuālā īpašuma tiesību portfeļa izveidei un pārvaldībai.
Atšķirībā no patentētiem izgudrojumiem vai literāriem darbiem, kurus aizsargā autortiesības, komercnoslēpuma (piemēram, formulas, uzņēmējdarbības procesa, receptes vai tirdzniecības koncepcijas) turētājs nav ekskluzīvu tiesību īpašnieks pār savu izgudrojumu. Konkurenti un citas trešās personas var atklāt un brīvi lietot to pašu formulu - līdz ar to komercnoslēpuma īpašniekam ir grūtāk vērsties pret pakaļdarinājumu. Komercnoslēpumi ir likumīgi aizsargāti vienīgi tajos gadījumos, ja kāds konfidenciālu informāciju ir ieguvis nelikumīgā veidā (piemēram, zādzība vai kukuļdošana).
Komercnoslēpumi ievērojami atšķiras no tām intelektuālā īpašuma tiesībām, kuras piešķir ekskluzivitāti, tomēr tie ir jāaizsargā to pašu iemeslu dēļ, kādēļ pastāv intelektuālā īpašuma tiesības, proti, lai stimulētu inovāciju, nodrošinot, ka ideju radītājiem būtu tiesības saņemt atlīdzību par saviem pūliņiem.
Lai atvieglos valsts tiesu darbu izskatīt lietas par konfidenciālas uzņēmējdarbības informācijas piesavināšanos, Eiropas Komisija ir ierosinājusi jaunus noteikumus par neizpaužamas zinātības un uzņēmējdarbības informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret to nelikumīgu iegādi, izmantošanu un izpaušanu.
Ziņas
