Pasaules Intelektuālā īpašuma diena: Kino - kvēla aizrautība

Katru gadu 26. aprīlī atzīmē Pasaules Intelektuālā īpašuma dienu kā iespēju diskutēt par intelektuālā īpašuma lomu saistībā ar inovāciju un radošo darbību. Šī gada intelektuālā īpašuma dienas tēma ir “Kino - kvēla aizrautība”.

Kino ir piesaistījis skatītāju uzmanību visos laikos jebkurā zemeslodes punktā. Ar sajūsmu tika uzņemtas un valdzināja jau pirmās mēmā kino filmas. Kopš tā laika ir paplašinājusies gan skatītāju auditorija, gan arī produkcijas apjomi. Reiz valdošais spēlētājs kino pasaulē bija Holivuda, tagad mēs varam novērot industrijas uzplaukumu daudzās vietās pasaulē - gan Indijas Bolivudā, gan Nigērijas Nolivudā, gan arī Skandināvijā, Ziemeļāfrikā, Ķīnā un citviet Āzijā - kino tiešām spēj aizraut radošo profesiju pārstāvjus un skatītājus visā pasaulē.

1970. gada 26. aprīlī stājās spēkā Konvencija par Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) dibināšanu. 2000. gadā ar mērķi veicināt izpratni par intelektuālo īpašumu WIPO dalībvalstis noteica 26. aprīli par Pasaules Intelektuālā īpašuma dienu. Šajā dienā ikviens tiek aicināts apvienoties pārdomās par to, kā intelektuālais īpašums sekmē mūzikas un citu mākslas veidu uzplaukumu un veicina inovācijas tehnikas nozarēs, palīdzot veidot mūsdienu pasaules aprises.

Kinofilmu veidošana tiešā veidā ir saistīta ar intelektuālo īpašumu. Padomājiet par to, kā top filma! Sākot jau ar pašu sākumu - scenāriju, kas ir rakstnieka vai scenārista intelektuālais īpašums. Aktieri, komponisti un mūzikas izpildītāji – tiem visiem pieder intelektuālais īpašums. Kinofilmas tapšanā ir iesaistīti daudzi spēlētāji, lai mēs varētu baudīt to kā vienotu izpildījumu, kurā savijas intelektuālā īpašuma daudzveidība. Intelektuālais īpašums ir pamatā visai kino industrijai.

Visi dalībnieki, kuri piedalās filmu veidošanā un izplatīšanā, tiek aizsargāti ar starptautisku likumdošanas ietvaru. Tā sākums meklējams ar Bernes konvenciju, kura darbojas jau kopš 19. gadsimta. WIPO kopīgi ar dalībvalstīm seko, lai šis juridiskais ietvars ietu kopsolī ar mūsdienu mainīgo pasauli un turpinātu kalpot sākotnējam mērķim – nodrošināt, lai intelektuālais īpašums atbalstītu radošumu un inovāciju. Pavisam nesen starptautiskajam likumdošanas ietvaram ir pievienojies jauns līgums – Pekinas līgumu par audiovizuālo izpildījumu, kas aizsargā aktieru sniegumu. 

Šogad Pasaules Intelektuālā īpašuma dienā ikviens kino cienītājs, skatoties nākamo kinofilmu, tiek ielūgts brīdi gremdēties pārdomās par filmas veidotājiem un inovatoriem, kuru ieguldījums ir neatņemama filmas tapšanas procesa daļa. Būtu vērts padomāt par digitālajiem izaicinājumiem, kurus kinoindustrijai met pasaules tīmeklis. Šie jautājumi nav tikai politikas veidotāju atbildība. Katrs no mums var pajautāt sev: Kā mēs varam būt ieguvēji no iespējas demokratizēt kultūru un padarīt radošā darba rezultātus pieejamus ar peles klikšķa palīdzību, vienlaikus nodrošinot apstākļus, kuros radošie cilvēki turpinātu radīt, nodrošināt sev iztiku un veidot kinofilmas, kuras bagātina mūsu dzīvi?


Materiāls sagatavots, izmantojot Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas ģenerāldirektora Frānsisa Garija uzrunu

Viltoti izstrādājumi nav lēta un viega alternatīva

Intelektuālā īpašuma tiesības ir vērtīgi uzņēmējdarbības aktīvi, kas palīdz nodrošināt to, lai radošo profesiju pārstāvji un inovāciju radītāji saņemtu taisnīgu atlīdzību par savu darbu un lai tiktu aizsargāts viņu ieguldījums pētniecībā un jaunās idejās.

Pastāvīgi pieaugošais intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu skaits apdraud ne tikai ekonomiku, bet daudzos gadījumos arī patērētāju veselību un drošību. Viltotas preces tiek piedāvātas ar nodomu krāpt un maldināt, to izgatavošana un izplatīšana ir uzskatāma par negodīgas konkurences darbību.

Viltotas preces ir preces, ar kurām tiek pārkāptas tiesības uz preču zīmi un uz kurām bez atļaujas ir norādīta preču zīme, kas pilnīgi atbilst preču zīmei, kas ir likumīgi reģistrēta tādam pašam preču veidam, vai preču zīme, kuras būtiskos elementus nevar atšķirt no likumīgi reģistrētās preču zīmes.

Pirātiskas preces ir preces, ar kurām pārkāpj autortiesības vai blakustiesības, vai tiesības uz dizainparaugu, t.i., kopijas, kas izgatavotas bez autortiesību vai blakustiesību, vai dizainparauga tiesību subjekta piekrišanas.

Vislielākie ieguvēji šajā nelikumīgajā biznesā ir organizētajā noziedzībā iesaistītās personas. Visā pasaulē tieši organizētās noziedzības aprindas ir cieši iesaistītas viltojumu izplatīšanā. Saskaņā ar ANO datiem noziedznieki no viltojumu pārdošanas iegūst tikpat daudz līdzekļu kā no narkotiku tirdzniecības: vairāk nekā 200 miljardus EUR ik gadus. Turklāt, kā jau minēts, šīs preces var nopietni atdraudēt patērētāju veselību un drošību. Kālab gan lai noziedzniekiem tas rūpētu?

Sākotnēji izdevīgais darījums bieži vien izrādās zemē nomesta nauda, jo viltotās preces ražo, neievērojot līdzvērtīgus kvalitātes standartus. Zaudē arī ražotāji – pakaļdarinājumu tirgotāji apdraud ekonomiku, jo grauj likumīgo uzņēmējdarbību un kavē inovāciju. Ja uzņēmumi nevarēs atgūt ieguldītos līdzekļus, tie vairs neveiks ieguldījumus pētniecībā. Ar viltojumiem tiek iedragāti zīmola tēli un preču zīmes, kuru izstrādei bijuši nepieciešami vairāki gadi. Turklāt viltotās preces negodīgi konkurē ar īstajiem ražojumiem, apdraudot daudzu darbavietu pastāvēšanu – tas nozīmē augstāku bezdarbu un lielākas sociālās izmaksas.

Visbeidzot, mēs visi zaudējam kā nodokļu maksātāji. Tā kā nelegālie tirgus dalībnieki nodokļus nemaksā, vairāk jāmaksā jums, lai zaudējumus kompensētu.

Valdības un tiesībsargājošās iestādes visā pasaulē strādā, lai pārtrauktu viltotu izstrādājumu un pirātisko preču ražošanu un pārdošanu. Viltotāju apturēšana ir arī Jūsu rokās.


Nepērciet viltotus izstrādājumus! Pērciet oriģinālos, jo par viltojumiem ir jāmaksā dārga cena.

 

Brošūra "Pārāk jauki, lai Jūs tam spētu noticēt? Viltoto ražojumu īstā cena"

• Par Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centru 
• Ināras Sudares raksts "Jaunība par 15 eiro" laikrakstā "Staburags"