6. oktobrī Latvijā atzīmē Izgudrotāju dienu

6. oktobrī Latvijā tiek atzīmēta Latvijas Izgudrotāju diena. Šī diena Latvijas vēsturē ir ievērojama ar to, ka 1936. gada 6. oktobrī Latvijas izcilais izgudrotājs Valters Caps noslēdza līgumu ar Valsts elektronisko fabriku (VEF) par miniatūrās spiegu fotokameras «MINOX» komercializāciju.

Izgudrotāju diena Latvija tiek atzīmēta kopš 2008. gada un tās mērķis ir popularizēt radošu darbību Latvijas sabiedrībā, kā arī veicināt izgudrojumu komercializāciju un ieviešanu tautsaimniecībā. No 2010. gada Izgudrotāju dienu laikā tiek rīkotas izstādes, kurās izgudrotāji, zinātnieki un jaunieši demonstrē savus izgudrojumus, to idejas un dizainparaugus plašākai sabiedrībai.

Šogad galvenais Latvijas Izgudrotāju dienas pasākums būs 2. starptautiskā izgudrojumu izstāde «MINOX 2013» Rīgas Tehniskajā universitātē 4. un 5. oktobrī, kuru kopīgi organizē biedrība «CONNECT Latvija» un Latvijas Izgudrotāju biedrība (LIB).

Starptautiskajā izgudrojumu izstādē «MINOX 2013» Rīgas Tehniskajā universitātē 4. un 5. oktobrī piedalīsies arī Patentu valde. Patentu valdes stendā izstādes dalībniekiem un apmeklētājiem būs iespēja saņemt konsultācijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzības iespējām, uzzināt par Patentu tehniskajā bibliotēkā pieejamo informāciju un pakalpojumiem, kā arī saņemt dažādus informatīvus materiālus.

Septembra izgudrojums - bīdatslēga

1870. gada 13. septembrī Daniels Čapmans Stillsons (Daniel Chapman Stillson) saņēma patentu Nr. US107304 savam izgudrojumam – bīdatslēga.

Amerikāņu izgudrotājs Daniels Č.Stillsons dzimis 1826. gada 25. martā Durhamā.

Strādājot par atslēdznieku J.J.Walvorta uzņēmumā (J.J.Walworth Company) Kembridžā, Masačūsetsā, D.Č.Stillsons izgudroja bīdatslēgu, ko pazīt arī kā Stillsona bīdatslēgu. Pēc Stillsona bīdatslēgas patentēšanas Walvorta uzņēmums šādas bīdatslēgas sāka arī ražot.

Stillsona izgudroto bīdatslēgu vienlīdz sekmīgi var izmantot gan cilindra, gan taisnstūra, gan daudzstūra formas objektu satveršanai.

 

Patents Nr. US107304 

http://worldwide.espacenet.com/publicationDetails/originalDocument?CC=US&NR=107304A&KC=A&FT=D&ND=3&date=18700913&DB=EPODOC&locale=en_EP

Stillsona bīdatslēga pēc konstrukcijas un izskata ir līdzīga Čārlesa Monkija (Charles Moncky) izgudrotajai regulējamajai atslēgai (monkey wrench), taču atšķirībā no Č.Monkija izgudrojuma  Stillsona bīdatslēgai ir nedaudz citas īpašības: šai bīdatslēgai ir roboti „žokļi”, kas droši satver mīksta metāla caurules vai cauruļvadu armatūru.

Pirmo bīdatslēgu 1935.gadā patentēja Solimans Merriks (Solymon Merrick).

Roberts Ouvens (Robert Owen) 1913. gada 9. septembrī patentēja uzgriežņu atslēgu (ratchet wrench) (Patents Nr. US 1072980)

Izmantotie informācijas avoti:

• http://inventors.about.com/library/inventors/blwrench.htm

• http://todayinsci.com/Events/Patent/StillsonWrench184993.htm

Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību atbalsta dienesta pakalpojumi

Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību atbalsta dienests (European IPR Helpdesk) ir Eiropas Komisijas Intelektuālā īpašuma pakalpojumu iniciatīva, kuras mērķis ir nodrošināt bezmaksas konsultācijas un informācijas sniegšanu par intelektuālā īpašuma un intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību. Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību atbalsta dienesta pakalpojumu mērķauditorija ir zinātnieki, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kas piedalās Eiropas Savienības pētniecības un attīstības atbalsta programmās, kā arī tie MVU, kas saistīti ar starptautiskās tehnoloģiju pārneses aktivitātēm.

Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību atbalsta dienests sniedz bezmaksas konsultācijas individuāliem un specifiskiem informācijas pieprasījumiem par intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumiem. Konsultāciju 3 darba dienu laikā sniedz kvalificēts profesionālis.

Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību atbalsta dienests organizē bezmaksas mācību pasākumus par intelektuālā īpašuma pārvaldības dažādiem aspektiem, tajā skaitā arī vebināru ciklu.

Dienests regulāri sniedz aktuālāko informāciju par intelektuālā īpašuma aizsardzību e-pasta paziņojumu veidā „European IPR Helpdesk Newsletter” (divas reizes nedēļā) un Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību atbalsta dienesta izdevumā „European IPR Helpdesk Bulletin” (reizi 3 mēnešos).

Tīmekļa vietnes Bibliotēkas sadaļā pieejamas arī faktu lapas, atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, piemērizpētes (case studies), noderīgas saites u.c.

Tīmekļa vietnes sadaļā IP SME Corner apkopoti dažāda veida materiāli, kas varētu būt aktuāli mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, saskaroties ar intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumiem gan pētniecības projektos, gan uzņēmējdarbībā.

Seko līdzi jaunākajām ziņām Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību atbalsta dienesta mikroblogā Twitter!

Attēls izmantots no Eiropas Biznesa atbalsta tīkla sagatvotās faktu lapas par Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību atbalsta dienestu.

Augusta izgudrojums - skaitļošanas mašīna

1888. gada 21. augustā Viljams Burrougs (William Burroughs) saņēma patentu Nr.US388118 savam izgudrojumam - skaitļošanas mašīna (kalkulators).

Amerikāņu izgudrotājs Viljams Burrougs dzimis 1857. gada 28. janvārī, Ročesterā, Ņujorkā.

V.Burrougs bija mehāniķa dēls un viņam jau no agras bērnības patika darboties ar dažādām mehāniskām ierīcēm. Kad Viljams vēl bija mazs zēns, viņa vecāki pārcēlās uz Auburnu, Ņujorkā, kur viņš un viņa brāļi mācījās valsts skolā.

Pēc skolas beigšanas V.Burrougs sāka strādāt par rakstvedi Auburnas Nacionālajā bankā (National Bank of Auburn). Tieši bankā Burrougs sāka interesēties par skaitļošanas mašīnas izveides nepieciešamību un uzsāka meklēt šīs problēmas dažādus risinājumus. Bankā jau tika izmantoti vairāki agrāk izgudrotu skaitļošanas mašīnu prototipi, taču ar tiem veikt aprēķinus nepieredzējušiem lietotājiem bija grūti un veiktie aprēķini bieži vien bija neprecīzi.

Rakstveža darbs nebija V.Burrouga aicinājums, tāpēc pēc septiņiem bankā nostrādātiem gadiem veselības problēmu dēļ Burrougs darbu bankā atstāja. Pēc aiziešanas no darba V.Burrougs savus centienus novirzīja skaitļošanas mašīnas izstrādei. Darbu pie skaitļošanas mašīnas izgudrotājs veica ļoti precīzi, daudzas detaļas tika izstrādātas ar mikroskopa palīdzību, izmantojot augstvērtīgus materiālus.

V.Burrougs izgudrotā skaitļošanas mašīna ļāva ietaupīt rakstvežu laiku, jo  darbojās precīzi un spēja veikt sarežģītus aprēķinus.

Pirms sava galvenā izgudrojuma V.Burrougs patentēja arī vairākus jau esošo skaitļošanas mašīnu uzlabojumus. Pirmais skaitļošanas mašīnas patenta pieteikums tika iesniegts 1885. gadā (patents Nr. US388 116).

Patents Nr. Nr.US388118

http://worldwide.espacenet.com/publicationDetails/originalDocument?CC=US&NR=388118A&KC=A&FT=D&ND=3&date=18880821&DB=EPODOC&locale=en_EP

V.Burrougs 1886. gadā dibināja Burrougsa skaitļošanas mašīnu rūpnīcu (Burroughs Adding Machine Company).

Izmantotie informācijas avoti:
•    http://inventors.about.com/library/inventors/blcalculator.htm
•    http://en.wikipedia.org/wiki/William_Seward_Burroughs_I

Jūlija izgudrojums - dzelzsbetons

1876. gada 16. jūlijā Tadeušs Haiatts (Thaddeus Hyatt) saņēma patentu Nr.US206112 savam izgudrojumam – dzelzsbetons.

Izgudrotājs un reformators Tadeušs Haiatts dzimis 1816. gadā Rahvajā, Ņūdžersijas štatā, ASV. Pēc Pilsoņu kara viņš ilgu laiku pavadīja ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm, lielākoties Lielbritānijā, kur arī turpināja savu izgudrotājdarbību.

T.Haiatta prātu pārsvarā nodarbināja būvniecības risinājumi: viņš centās noskaidrot, kā padarīt lētākas un ugunsdrošākas sienu un griestu konstrukcijas. Izgudrotājs Portlendā veica virkni eksperimentu, lai sienu un grīdu konstrukcijās iestrādāt metālu, kas būtu pasargāts no karstuma ietekmes. Eksperimentu rezultātā Haiatts izstrādāja paņēmienu betona un metāla sasaistei un noskaidroja, kādas ir visefektīvākās metāla formas, lai to nostiprinātu grīdās.

Eksperimentu galvenais atklājums bija tas, ka dzelzs gulsnis bez atloka bija pietiekams, lai nodrošinātu dzelzsbetona grīdas, jumta vai ietves seguma stiepes izturību.

1876. gadā Londonā Haiatts demonstrēja sistēmu, kā šo paņēmienu izmantot ēku būvniecībā, savukārt 1877. gadā izgudrotājs pats publicēja grāmatu, kurā aprakstīja savus atklājumus.

Attēls no ASV patenta Nr.US206112

1878. un 1879. gadu eksperimentos Haiatts noskaidroja, ka daudz izturīgāku grīdu iespējams izveidot, ja starp metāla režģi liek ķieģeļus un aptver tos ar cementu, nevis betonu.

1878. gadā T.Haiatts patentēja savas idejas. Izgudrojuma nosaukums bija „Grīdu, griestu un ietvju veidošana”, un tas attiecās uz dažādām mūrējuma formām, no kurām viena bija arī dzelzsbetons.

Izmantoties informācijas avoti:
•    California Concrete, 1876-1906: Jackson, Percy, and the Beginnings ofReinforced Concrete Construction in the United States 
•   The History of Concrete and Cement 
•    http://fr.wikipedia.org/wiki/Thaddeus_Hyatt
•    ASV patents Nr.US206112

JŪNIJA IZGUDROJUMS - APLOKSNE AR LODZIŅU

1902. gada 10. jūnijā Amerikus Franklins Kallahans (Americus Franklin Callahan) saņēma patentu Nr. US701839 savam izgudrojumam – aploksne ar lodziņu.

Amerikus F.Kallahans dzimis 1860. gadā mazā pilsētiņā Kentuki štatā, bet savus dzīves gadus pavadījis Čikāgā, Ilinoisas štatā.

A.F. Kallahans pirmais Amerikas Savienotajās Valstīs saņēma patentu aploksnei ar lodziņu, kas oriģināli tika saukta par "outlook" aploksni (outlook envelop).

 Patents Nr. US701839

Sākotnēji patentā tika norādīts, ka aploksnes lodziņš tiek izgatavots, kā caurspīdīgo materiālu izmantojot plānu rīsa papīru. Taču laika gaitā šo papīru aizstājusi caurspīdīga plastmasa, citādi aploksnes dizains palicis gandrīz nemainīgs.

Aploksnes lodziņš ļauj vienlaikus norādīt vēstulē arī saņēmēja un nosūtītāja adresi, tādā veidā samazinot nepieciešamību norādīt adreses uz aploksnes, kas laikā pirms A.F. Kallahana izgudrojuma uz aploksnēm tika rakstītas ar rakstāmmašīnu.

A.F. Kallahana izgudrojums neapšaubāmi samazināja tintes patēriņu, tomēr lodziņš padarīja aploksnes daudz dārgākas.

A.F. Kallahans aploksnes izgatavošanai ieteica izmantot kartonam līdzīgu papīru, kas bija ievērojami lētāks kā biezais rakstāmpapīrs, kā arī nebija tik caurspīdīgs, tādā veidā pasargājot vēstules saturu. Kallahans ieteica izmantot arī melnu papīru kā fonu caurspīdīgajiem aploksnes logiem, lai tas kontrastētu ar baltajiem adrešu blokiem.

Šāds izgudrojums palīdzēja ietaupīt laiku, ko nācās pavadīt, rakstot papildus adresi arī uz aploksnes, arī darbaspēka izmaksas, jo bija speciāli darbinieki, kas uz aploksnēm rakstīja adreses. Aploksnes ar lodziņu izgudrošana samazināja iespēju, ka uz aploksnes norādītā adrese varētu nesakrist ar vēstulē norādīto adresi.

A.F. Kallahana aploksnes ar lodziņu jau nepilnu mēnesi pēc izgudrojuma patentēšanas 1902. gada jūlijā sāka ražot Springfildas Aplokšņu Uzņēmums (Envelope Company of Springfield).

Izmantotie informācijas avoti: 

• Patents Nr. US701839 >>
• http://www.wikitree.com/wiki/Callahan-1
• http://en.wikipedia.org/wiki/Windowed_envelope

Maija izgudrojums - ledus izgatavošanas mašīna

1851. gada 6. maijā Džons Gorijs (John Gorrie) saņēma patentu Nr.US8080 savam izgudrojumam – ledus izgatavošanas mašīnai.

Džons Gorijs dzimis 1803. gadā Čārlstonā, Dienvidkarolīnā. Dž.Gorijs strādāja par ārstu un sniedza medicīnisko palīdzību cilvēkiem, kuri slimoja ar dzelteno drudzi un malāriju. Viņš uzskatīja, ka slimības norisi būtiski ietekmē gaisa kvalitāte, jo bija novērojis, ka slimības simptomi naktīs vēsā gaisa ietekmē mazinās. Tāpēc Dž.Gorijs pie griestiem piekārtos traukos sāka likt ledu, kas kūstot telpā atvēsināja gaisu. Tajā laikā ledu nācās vest no ziemeļos esošajiem ezeriem, tāpēc Gorijs sāka eksperimentēt ar mākslīgā ledus izgatavošanu.

1845. gadā Džons Gorijs pārtrauca savu medicīnisko praksi, lai sāktu strādāt pie savas idejas, kas sākotnēji bija iecere izstrādāt iespēju temperatūras regulēšanai telpās, bet vēlāk izvērtās par mākslīgā ledus izgatavošanu siltā klimatā. Viņš arī aizdomājās par centralizēto gaisa kondicionēšanu, kas spētu dzesēt veselas pilsētas.

Dž.Gorija izgudrojuma pamatprincips ir tāds pats kā kondicionieriem - no apkārtējās vides tiek savākts karstais gaiss un tas tiek atdzesēts. Ledus mašīnas sūknis vispirms gaisu saspiež (sakarsē) un pēc tam izpleš (atdzesē), rezultātā radot gaisu, kas ir vēsāks nekā iepriekš.

Pēc gaisa kompresijas atdzesēšanai tiek pievienots ūdens. Saspiestais gaiss tiek novietots tvertnēs, kas iegremdētas spirālveida caurulē, ko ieskauj saldējamā ūdens cirkulācijas vanna. Saldējamais ūdens nonāk uzkrāšanas konteineros ar kontroles vārstiem, bet aukstais gaiss tiek nogādāts tvertnē ar zemāku spiedienu un sālsūdeni.

Aukstais gaiss samazina temperatūru un sālsūdens sasniedz sasalšanas temperatūru, tāpēc neliela izmēra metāla konteineri ar saldūdeni vai lietus ūdeni, kas atrodas sālsūdenī, sasalst un pārvēršas ledus gabalos, bet aukstais gaiss, kas izveidojas, tiek izvadīts atmosfērā.

Diemžēl Džona Gorija mašīna ledus izgatavošanai darbojās neregulāri. Neskatoties uz to, ka 1851. gadā Dž.Gorijam viņa izgudrojumam tika piešķirts patents, viņš tomēr nesaņēma naudu savas ierīces pilnveidošanai.

Izmantotie informācijas avoti:

 
•    Dulken, Stephen van. Inventing the 19th century : 100 inventions that shaped the Victorian Age from aspirin to the Zeppelin / Stephen van Dulken. - New York : New York University Press, 2001. - vi, 218 p. : ill. ; 25 cm. - Includes bibliographical references (p. 212-214) and index. ISBN 0814788106.
•    http://en.wikipedia.org/wiki/John_Gorrie
•    Patents Nr.US8080 >>

26. aprīlis - Pasaules Intelektuālā īpašuma diena

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību intelektuālā īpašuma aizsardzībai, kopš 2000. gada tiek atzīmēta Pasaules Intelektuālā īpašuma diena. Pasaules Intelektuālā īpašuma dienu tradicionāli atzīmē 26. aprīlī, jo 1970. gadā šajā datumā tika dibināta Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (World Intellectual Property Organization - WIPO). Šogad Pasaules Intelektuālā īpašuma dienu atzīmēs jau trīspadsmito reizi un tā ir veltīta radošumam nākamajās paaudzēs.

Radošums piemīt ikvienam no mums, neatkarīgi no tā, kas mēs esam, kur un kādos apstākļos mēs dzīvojam - tā ir iezīme, kas kopīga visai cilvēcei.

Cilvēces radošums un izgudrotspēja nodrošina dzīves kvalitātes uzlabošanos ikvienā  jomā: medicīniskajā aprūpē, transportā, komunikācijās, izklaides iespējās. Intelektuālā īpašuma mērķis ir veicināt tādu nosacījumu veidošanos, kuri palīdzētu radošumam un inovatīvajām spējām pasaulē uzplaukt vēl spēcīgāk.

 

Pēdējo 30 gadu laikā ir pamatīgi mainījušās cilvēces radošās izpausmes - cilvēki rada arvien jaunākos un aizraujošākos veidos. Mēs visi esam liecinieki lietotāju radītā satura straujajai attīstībai, kā arī kolektīvajai radīšanai, kurā piedalās liels cilvēku skaits, piemēram, pūļa pakalpojumiem un atvērtajām inovāciju platformām. Šī radošā sadarbība atklāj cilvēcei jaunas iespējas.

Lai arī paredzēt nākotni ir sarežģīti, ir zināms, kādu izmaiņu ātrumu ir attīstījušas pašreizējās paaudzes. Šo izmaiņu ātrums pieaug arvien straujāk un straujāk.

Pašlaik mūsu dzīvē ienāk daudzveidīgas tehnoloģijas, kurām ir potenciāls fundamentāli mainīt dzīvesveidu, piemēram, jaunākie sasniegumi dabaszinātņu nozarēs: informāciju tehnoloģijas, molekulārā bioloģija, reģeneratīvā medicīna, kā arī tādas tehnoloģijas, kā 3D druka apvienojoties veido ārkārtīgi spēcīgu potenciālu.

Intelektuālā īpašuma dienā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas ģenerāldirektors Frānsiss Garijs vēlas mudināt cilvēkus padomāt par intelektuālā īpašuma lomu mainīgajā pasaulē. Viņš uzskata, ka intelektuālais īpašums rada unikālu stimulu investīcijām pētniecībā un attīstībā, inovatīvajā darbībā, kultūrā, kā arī ražošanā, veidojot mehānismu inovatīvās darbības un kultūras daiļrades rezultātu pārdošanai, pirkšanai un piekļuves kopīgošanai. Mūsdienu izaicinājums ir nodrošināt, lai piekļuves nosacījumi ir godīgi un līdzsvaroti, lai tiktu izplatīti radošās darbības rezultāti un lai tas sekmētu patiešām dinamiskas, radošas pasaules sabiedrības veidošanos, kurai lemts uzplaukt nākamajās paaudzēs.

Jaunie cilvēki spēj sapņot, un šīs spējas pārsniedz padzīvojušo cilvēku potenciālu. Jaunie cilvēki ir nākotne. Frānsisa Garija vēstījums nākamajām paaudzēm Pasaules Intelektuālā īpašuma dienā ir turpināt radīt, turpināt darboties inovatīvi. Un turpināt domāt par to, kā intelektuālais īpašums var pildīt savu lomu nākotnes radošuma un inovatīvās darbības sociālajā pārvaldībā.

Šogad Patentu valdē Pasaules Intelektuālā īpašuma dienas ietvaros norisināsies divi pasākumi:

• 26. aprīlī plkst. 10.00 - 12.00 Patentu tehniskajā bibliotēkā, Rīgā, K.Valdemāra ielā 33, 4. stāvā, Amerikas Tirdzniecības palāta un ASV vēstniecība rīko Mediju brokastis – diskusiju; 

• 26. aprīlī plkst. 14:00 Patentu valdes zālē, Rīgā, K.Valdemāra ielā 33, 2. stāvā, notiks konkursa „Gada preču zīme” laureātu svinīgā apbalvošanas ceremonija.

 

Patentu valde kampaņā „Uzslavē labu servisu 2013” saņem apbalvojumu nominācijā „Sabiedrībai draudzīgākā padotības un pārraudzības valsts pārvaldes iestāde”

Marta mēnesī, kas jau tradicionāli tiek dēvēts par „Laba servisa mēnesi”, jau devīto gadu norisinājās kampaņa „Uzslavē labu servisu”.

Šogad kampaņā piedalījās 171 uzņēmums, pārstāvot vairāk nekā 1450 klientu apkalpošanas vietas visā Latvijā. Lai noskaidrotu labākos klientu servisa sniedzējus Latvijā, visu marta mēnesi sabiedrība vērtēja sniegtos pakalpojumus un uzslavēja uzņēmumus un valsts, pašvaldību iestādes. Paralēli saņemtajām uzslavām norisinājās arī ekspertu vērtējumi.

Šogad jau otro gadu tika vērtētas valsts un pašvaldību iestādes, kur „Labsserviss.lv” sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un „Dive Latvija” izvērtēja un nominēja pašvaldības un valsts iestādes vairākās nominācijās.

„Uzslavē labu servisu” 2013. gada kampaņā Patentu valde tika atzīta par sabiedrībai draudzīgāko padotības un pārraudzības valsts pārvaldes iestādi, nominācijā „Uzņēmumiem draudzīgākā padotības un pārraudzības valsts pārvaldes iestāde” apbalvojumu saņēma Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, savukārt Siguldas pilsētas dome tika atzīta par sabiedrībai un vienlaikus arī uzņēmējiem draudzīgāko pašvaldību un tās iestādi.

Labākie klientu servisa sniedzēji tika apbalvoti apbalvošanas ceremonijā 12. aprīlī. Katrs uzslavētākais uzņēmums saņēma diplomu, kvalitātes zīmi „Klienti mūs uzslavē 2013”, ko klienti redzēs uzņēmumu klientu apkalpošanas vietās, kas informēs sabiedrību par augsto servisa kvalitāti, ar ko lepoties visu turpmāko gadu.

Iepazīties ar uzslavām iespējams kampaņas „Uzslavē labu servisu” Patentu valdes profilā >>

Patentu valde vēlas atzīmēt darbinieku profesionālo kompetenci un nesavtīgo darbu, nodrošinot iestādē augstu klientu apkalpošanas kultūru. Par sniegto pakalpojumu atbilstību augsta servisa standartiem liecina arī tas, ka kampaņas „Uzslavē labu servisu” apbalvojumu Patentu valde saņem jau otro gadu – 2012. gada kampaņā Patentu valde saņēma apbalvojumu kategorijā „Uzņēmumiem draudzīgākā valsts iestāde”.

Patentu valde vēlas pateikties arī saviem klientiem par to, ka tie ir novērtējuši sniegto pakalpojumu kvalitāti un nav kautrējušies par to pastāstīt arī citiem.

Foto: Patentu valdes pārstāvji "Uzslavē labu servisu 2013" noslēguma ceremonijā >> 

Foto: Patentu valde saņem apbalvojumu "Sabiedrībai draudzīgākā valsts pārvaldes iestāde">>

 

Eiropas Patentu konvencijas 40. gadadienai veltīts skolēnu zīmējumu konkurss „Izgudrojumi un Eiropa”

Eiropas Patentu iestāde aicina sākumskolu skolēnus visās Eiropas Patentu organizācijas dalībvalstīs piedalīties zīmējumu konkursā „Izgudrojumi un Eiropa”. 

Eiropas Patentu iestāde, sekmējot inovāciju, konkurētspējas un ekonomikas attīstību Eiropā, piešķir Eiropas patentus izgudrojumiem. Eiropas Patentu iestāde nodrošina arī informācijas publisku pieejamību attiecībā uz piešķirtajiem patentiem, lai pasaulē ikvienam cilvēkam būtu vienlīdzīgas iespējas iegūt informāciju par jaunievedumiem jebkurā tehnikas nozarē. Eiropas Patentu iestāde jau kopš 1977. gada ir centrālā vienas pieturas aģentūra izgudrotājiem, zinātniekiem un rūpniecības pārstāvjiem gan Eiropā, gan arī pasaules mērogā. Eiropas Patentu sistēmas juridiskais pamats ir Eiropas Patentu konvencija, kura tika parakstīta Minhenē 1973. gada 5. oktobrī. Tās mērķis ir uzlabot sadarbību izgudrojumu aizsardzībai Eiropā. Pašlaik Eiropas Patentu organizācija apvieno 38 dalībvalstis.

•    Vairāk informācijas par Eiropas Patentu iestādi (EPO) >>

•    Buklets „Facts and figures 2012” ar datiem par iestādes darbības rādītājiem >>

•    EPO tīmekļa vietnē ir pieejams arī videomateriāls par iestādes darbu >>

Šogad Eiropas Patentu iestāde svin 40. gadadienu kopš Eiropas Patentu konvencijas parakstīšanas.  

Viens no gadadienas atzīmēšanas pasākumiem ir bērnu zīmējumu konkurss „Izgudrojumi un Eiropa”, kurš norisināsies 40 Eiropas valstīs. Konkursā var piedalīties sākumskolu skolēni divās vecuma grupās: 6-8 gadi un 9-11 gadi.

Konkursa mērķis ir ieinteresēt bērnus par izgudrojumiem, iepazīstināt tos ar patentu jēdzienu, kā arī sniegt viņiem informāciju par izgudrojumu aizsardzību Eiropas kontekstā. Eiropas Patentu iestāde vēlētos saņemt pēc iespējas vairāk zīmējumu, kuros būtu atainota bērnu izpratne un iedvesmas izpausmes par tēmām „izgudrojumi” un „Eiropa”.

Konkursā tiks vērtēti bērnu zīmējumi, kuri atbilst konkursa nosacījumiem:

• Divdimensiju zīmējums vai gleznojums, kuru minimālais izmērs ir A4 formāts, maksimālais - A3; 
• Zīmējumā jābūt atainotiem konkursa tēmas „Izgudrojumi un Eiropa” abiem elementiem; 
• Katrs dalībnieks konkursam var iesūtīt vienu zīmējumu, zīmējumam var būt tikai viens autors; 
• Konkursā tiek vērtēti tikai oriģināli bērnu zīmējumi (netiek pieņemtas kopijas vai dublikāti); 
• Netiek pieņemti ierāmēti, līmēti, laminēti vai ar saspraudēm sastiprināti darbi; 
• Nav atļauta teksta un fotogrāfiju izmantošana; 
• Darbiem, kas veidoti ar krītiņiem, ogli, pasteļkrītiņiem vai līdzīgā tehnikā, ir jābūt nostiprinātiem ar atbilstošu fiksējošu līdzekli; 
• Darbi A3 formātā nosūtīšanai jāsarullē un jāiesaiņo futrālī. Cita izmēra darbi ir atbilstoši jāiesaiņo, lai nodrošinātu darbu nosūtīšanu bez bojājumiem.

Konkurss paredzēts bērniem, kuri apmeklē sākumskolu kādā no EPO dalībvalstīm un kuri 2013. gada 1. janvārī bija sasnieguši 6 gadu vecumu un 2013. gada 17. oktobrī nebūtu vecāki par 11 gadiem. Konkursā var piedalīties neierobežots skaits bērnu. Dalība konkursā ir bezmaksas.

Visas klases, no kurām bērni būs piedalījušies zīmējumu konkursā, saņems mazas dāvaniņas no Eiropas Patentu iestādes.

Laika grafiks un pieteikšanās konkursam

EPO konkurss norisinās šādos etapos:

1. Reģistrācija (līdz 2013. gada 15. aprīlim); 
2. Darbu nosūtīšana (līdz 2013. gada 17. maijam); 
3. Žūrija izvērtē darbus; 
4. Apbalvošanas ceremonija (2013. gada 16. oktobrī).

Reģistrējoties konkursam, nepieciešams, lai katram bērnam, kas vēlas piedalīties konkursā, tiktu iesniegta sava pieteikuma forma ar unikālu reģistrācijas numuru. Reģistrācijas formas dalībai konkursā var pieprasīt, pa e-pastu artcontest@epo.org sazinoties ar konkursa organizētājiem un norādot, cik reģistrācijas formas Jūs vēlētos saņemt. 

Katram potenciālajam konkursa dalībniekam tiks atsūtīta individuāla reģistrācijas forma ar uzlīmi. 

Aizpildītas reģistrācijas formas ir jānosūta EPO atsevišķi no zīmējumiem līdz reģistrācijas termiņa beigām 2013. gada 15. aprīlī (vēlams kā skenētu dokumentu e-pasta pielikumā). Pieteikuma valoda ir viena no EPO darba valodām - angļu, franču vai vācu valoda.

Uzlīme ar reģistrācijas numuru ir jāpielīmē gatavam zīmējumam pirms nosūtīšanas EPO.

Zīmējumu iesūtīšana jāveic pa pastu līdz 2013. gada 17. maijam uz adresi:

European Patent Office
Attn: Anna Juhasova, room 02.137
Postbus 5818
2280 HV Rijswijk (Z-H)
The Netherlands

Žūrija un vērtēšanas kritēriji

EPO žūrija 5 cilvēku sastāvā atlasīs 80 darbus, kuri tiks izstādīti virtuālā galerijā. Konkursa uzvarētāju izvēlēsies EPO 7000 darbinieki.

Katrā vecuma kategorijā bērnu zīmējumu vērtēšanai žūrija piemēros šādus kritērijus:

1)    Tēmas „izgudrojumi” un „Eiropa” atainojums;

2)    Radošums: mākslinieciskās izpausmes temata atainošanā;

3)    Oriģinalitāte: žūrija vērtēs darbā atainoto ideju oriģinalitāti.

Balvas un apbalvošanas ceremonija

Katrā vecuma kategorijā tiks pasniegtas pirmās, otrās un trešās vietas balvas. Žūrija uzvarētāju paziņos 2013. gada jūnijā. Pirmās vietas ieguvējs (kopā ar pavadoni) tiks uzaicināts apmeklēt izstādes atklāšanu 2013. gada 16. oktobrī, kā arī varēs apmeklēt Tehnikas muzeju Minhenē. Ceļa un uzturēšanās izdevumus segs EPO.

Papildus informāciju par EPO zīmējumu konkursu iespējams iegūt, sazinoties ar konkursa rīkotājiem pa e-pastu artcontest@epo.org