pirmdiena, 2010. gada 15. februāris

No finansējuma atkarīgs Latvijas izgudrojuma liktenis

Latvijas Organiskās sintēzes institūta izgudrojums - jaunā Mildronāta molekula, kas varētu būt līdz 40 reizēm iedarbīgāka nekā pašreizējais izstrādājums - palicis bez finansējuma un var nonākt privāto zāļu ražotāju rokās par daudz mazāku cenu nekā būtu iespējams nopelnīt, pārdodot līdz galam izstrādātu medikamentu, informē Latvijas Radio (LR).
Ja valstij finansējums neatradīsies, tad zāļu izstrādei varētu tikt piesaistīti privātie investori, 15. februāra intervijā Latvijas Radio norādīja Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors un viens no pirmā Mildronāta izgudrotājiem Ivars Kalviņš. Latvijas zāļu lielražotājs Grindeks un citu valstu kompānijas jau paudušas, ka ir ieinteresētas valsts izgudrojuma iegādē.

Lai arī Latvijai jau ir viens sirds un asinsvadu preparāts Mildronāts, kuru medicīnā lieto jau aptuveni 25 gadus, zinātnieki ir radījuši molekulu, lai šīs zāles varētu kļūt iedarbīgākas. Molekulas izstrādātājs un patenta pieteicējs ir Latvijas Organiskās sintēzes institūts. Tās pētniecībā ir ieguldīti nepilni 100 tūkstoši latu, tomēr, lai molekula varētu kļūt par jauno mildronātu, ar lielu eksporta potenciālu, tai nepieciešami 50 miljoni latu. Šādas naudas institūtam un valstij nav, tomēr zinātnieki uzskata, ka ir vērts meklēt kaut dažus miljonus projekta turpināšanai un pārdošanu nedaudz aizkavēt.

«Nelaime ir tā, ka jo agrākā stadijā jūs pārdodat savu izgudrojumu, jo zemāki ir ienākumi. Mēs varētu šo produktu izstrādāt tālāk līdz lielākai gatavības pakāpei un tad pie katra ieguldītā lata jārēķina, ka ieguvums ir vismaz desmitkārtīgs,» Latvijas Radio sacīja Ivars Kalviņš. Viņš piebilst, ka viņam svarīgāk būtu jauno molekulu attīstīt pēc iespējas ātrāk, nevis pārdot pēc iespējas dārgāk.

Meklējot izeju no naudas grūtībām un projekta iestrēgšanas, Organiskās sintēzes institūts gaida Eiropas Savienības fondu līdzekļus, kā arī ir sācis sarunas ar potenciālajiem jaunā Mildronāta pircējiem. Starp tiem ir kompānijas no Bulgārijas un Šveices, arī investīciju fondi un vietējais zāļu ražotājs Grindeks, kas ražo Mildronāta sākotnējo versiju.

«Grindeks» valdes priekšsēdētājs Jānis Romanovskis Latvijas Radio atzīst, ka ir ieinteresēts jaunajā molekulā un būtu tajā gatavs investēt. «Tie [50 miljoni] jau nav jāiegulda reizē. Taču, ja sāksim šo ideju pārbaudīt un secināsim, ka tā ir veiksmīga un attīstās, tad varam meklēt partnerus, kuri katrā nākošā stadijā ir gatavi pieslēgties. Jo tu tālāk izdari pats saviem spēkiem, jo dārgāka ir tā daļa ko tu vari pārdot, vai iesaistīt kādu citu,» saka Romanovskis. Konkrētu investīciju apjomu, ko uzņēmums būtu gatavs projektā ieguldīt, Romanovskis nenosauc, taču norāda, ka investējot pretī gribētu iegūt vismaz daļu molekulas īpašuma tiesības.

Investīciju kompānijas PriBalt Capital vadošais partneris R.Svelpe saka, ka uzņēmēji ar valsti biznesu kopā veido retos gadījumos. Līdz ar to daļējas privātas investīcijas jaunajā mildronāta attīstībā nevarētu būt perspektīvas. Valstij patlaban būtu jānovērtē savas iespējas un, ja naudas nav, tad labāk patentu pārdot. Pārdot gan vajadzētu ar īpašiem veiksmes nosacījumiem, piemēram, ja molekulas patents kļūst par zālēm, tad izstrādātāji par katru pārdoto vienību varētu saņemt konkrētu naudas summu. R.Svelpe: "Būtiski, lai nebūtu piesaistīst tikai pie veiksmes, jo komersantam var arī neveikties. Tāpēc ir jābūt sākotnējai maksai. Ja maksa ir piesaistīta pie veiksmes, tad, jo labāk komersantam veicas, jo vairāk ieņemam mēs. Un otrādi - ja mēs to turam kā sveci zem pūra un nevienam nedodam, tad tas nekad nekļūs par nekādu "Nokia" un nekādus ieņēmumus neradīs".

Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departamenta direktore Irina Arhipova iesaka, gaidot Eiropas finansējumu, izvērtēt institūta darbības prioritātes. Ja starp tām ir arī jaunā mildronāta preparāta izstrāde, tad kaut no samazinātā finansējuma būtu jāturpina darbs pie tā. Kamēr jaunā formula vēl ir sākuma stadijā, to pārdot par mazu naudu nevajadzētu, uzskata I.Arhipova.

Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve norāda, ka šis izgudrojums ir veikts jar valsts finansējuma līdzekļiem, un jaunā mildronāta molekula ir valsts īpašums. Nesakārtotā likumdošana šādus valsts patentus arī patlaban neļauj pārdot un attīstīt ar privātiem investoriem. I.Arhipova norāda, ka pašreiz tiek strādāts pie grozījumiem Zinātniskās darbības likumā (patreiz atrodas Saeimā 3. lasījumā), kurā tiks atrunāta procedūra, kādā valsts zinātniskie institūti varētu izmantot intelektuālo īpašumu, kas iegūts par valsts finansējumu.
Meldonijs (Mildronāts-«Grindeks») ir katrā organisma šūnā sastopamas vielas - gamma butirobetaīna - struktūranalogs.
Šī līdzekļa darbības pamatā ir pozitīva ietekme uz organisma enerģētisko vielmaiņu, kā arī viegla centrālās nervu sistēmas aktivācija.
Mildronāts slodzes laikā atjauno skābekļa piegādes un patēriņa procesu līdzsvaru šūnās, aktivizē tos vielmaiņas procesus, kas enerģijas ražošanai prasa mazāku skābekļa patēriņu. Parasti paaugstinātas slodzes apstākļos organismā ātri iestājas spēku izsīkums, bet Mildronāta lietošanas rezultātā organisms pierod izturēt slodzi, ekonomiski izmantot skābekli un ātri atjaunot enerģētiskās rezerves, lai sagatavotos jaunām slodzēm. Mildronāts, uzņemoties gamma butirobetaīna funkcijas, spēj paātrināt nervu impulsu pārnesi organismā, līdz ar to ātrākas kļūst arī visas atbildes reakcijas, uzlabojas organisma vispārējā vielmaiņa. Tāpēc, lietojot Mildronātu, jūtams tonizējošs efekts - uzlabojas atmiņa, paātrinās domāšana, pieaug kustību veiklība, palielinās organisma pretošanās spējas nelabvēlīgiem apstākļiem.

Zāles Mildronāts lieto šādos gadījumos:
- pazeminātas darbaspējas, fiziska un psihoemocionāla pārslodze;
- atveseļošanās periodā pēc cerebrovaskulāriem traucējumiem, galvas traumām un encefalīta.
Citi raksti:
Autors: PTB plkst. 11:17
Etiķetes:

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Abonēt: Ziņas komentāri (Atom)