Ekoinovācijas ir jaunu zinātnisko, tehnisko, sociālo vai citu ideju ieviešana vides tehnoloģiju jomā, kā arī izstrādņu un tehnoloģiju īstenošana tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā, kas uzlabo vides kvalitāti, t.i., jebkāda veida jauninājums jeb inovācija (jauns produkts, pakalpojums, process, vadīšanas metode), kas veicina efektīvāku resursu izmantošanu vai vides aizsardzību. Ekoinovāciju veicināšanas mērķis ir sekmēt tādu tehnoloģiju, produktu un pakalpojumu izstrādi un ieviešanu, kuru izmantošanas rezultātā tiek samazināta mūsu ietekme uz vidi, kā arī atbalstīti videi draudzīgi patēriņa un ražošanas veidi.Eco-Innovation Observatory (EIO) ir Eiropas Komisijas Vides ģenerāldirektorāta finansēta iniciatīva, kuras mērķis ir sniegt uzņēmumiem un inovāciju pakalpojumu sniedzējiem, kā arī politikas veidotājiem integrētu informāciju par ekoinovācijām.
EIO ir sagatavojusi pirmo ziņojums „The Eco-Innovation Challenge; Pathways to a resource efficient Europe” Ziņojumā tiek skaidrots ekoinovācijas jēdziens un tajā iekļauta Eiropas valstu darbības analīze šajā jomā.
Ekoinovācijas jau pašlaik tiek ieviestas Eiropas Savienības valstīs, sektoros un tirgos, taču joprojām nepietiekamā apjomā. Tādēļ EIO mērķis ir uzskatāmi parādīt esošos risinājumus, kā arī neizmatoto, bieži vien pat neapzināto ekoinovāciju potenciālu jaunajiem risinājumiem. Šajā kontekstā ziņojums sniedz atbildes uz šādiem jautājumiem:
Pamatojoties uz analizētajiem datiem, manāmi izdalās līdervalstis, kuru darbības rādītāji ir augstāki nekā vidēji ES. Šīs līdervalstis ir Austrija, Nīderlande, Dānija, Vācija, Zviedrija un Somija. Pārējo ziņojumā aplūkoto valstu darbības rādītāji ir manāmi zemāki.
Kā veicinošie faktori ekoinovāciju ieviešanā Latvijā tika minēti labāko piemēru atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos un pieejamais gan valsts, gan ES fondu līdzekļu finansējums. Kā ieviešanu bremzējošie faktori ir minēti uzņēmējdarbības vājā attīstība un privātā biznesa sektora zemā iesaiste ekoinovāciju ieviešanā, salīdzinoši vāja pētniecības un attīstības darbība, ekoinovāciju politikas neesamība valstī, kā arī ekonomiskās krīzes izraisīts finansējuma samazinājums inovācijām.
Ekoinovācijas jau pašlaik tiek ieviestas Eiropas Savienības valstīs, sektoros un tirgos, taču joprojām nepietiekamā apjomā. Tādēļ EIO mērķis ir uzskatāmi parādīt esošos risinājumus, kā arī neizmatoto, bieži vien pat neapzināto ekoinovāciju potenciālu jaunajiem risinājumiem. Šajā kontekstā ziņojums sniedz atbildes uz šādiem jautājumiem:
- Kādas ir pašreizējās ekoinovācijas attīstības tendences?
- Kāda ir ES valstu labākā prakse?
- Kādi ir ekoinovāciju veicinošie un bremzējošie nosacījumi dažādās valstīs, sektoros un uzņēmumos?
- Kādas ir efektīvākas ekoinovāciju veicināšanas politikas pieejas?
Pamatojoties uz analizētajiem datiem, manāmi izdalās līdervalstis, kuru darbības rādītāji ir augstāki nekā vidēji ES. Šīs līdervalstis ir Austrija, Nīderlande, Dānija, Vācija, Zviedrija un Somija. Pārējo ziņojumā aplūkoto valstu darbības rādītāji ir manāmi zemāki.
Kā veicinošie faktori ekoinovāciju ieviešanā Latvijā tika minēti labāko piemēru atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos un pieejamais gan valsts, gan ES fondu līdzekļu finansējums. Kā ieviešanu bremzējošie faktori ir minēti uzņēmējdarbības vājā attīstība un privātā biznesa sektora zemā iesaiste ekoinovāciju ieviešanā, salīdzinoši vāja pētniecības un attīstības darbība, ekoinovāciju politikas neesamība valstī, kā arī ekonomiskās krīzes izraisīts finansējuma samazinājums inovācijām.
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru