1904. gada 15. novembrī amerikāņu izgudrotājs un uzņēmējs Kings Kemps Žilets (King Camp Gillette) patentējis pirmo nomaināmo divasmeņu skuvekli, kas mūsdienās pazīstams kā žilete (patents Nr. US775134).
K.K.Žilets dzimis 1855. gadā Viskonsīnā ģimenē, kurā valdīja izgudrotāju gars – tēvs bija vairāku sīku izgudrojumu patentu īpašnieks, māte populāras pavārgrāmatas sastādītāja. 1871. gadā Čikāgas ugunsgrēkā tika iznīcināta K.K.Žileta ģimenes māja un ģimene pārcēlās uz Ņujorku. Lai nopelnītu iztiku, K.K.Žilets 17 gadu vecumā kļuva par ceļojošu pārdevēju.
Strādādams šajā darbā, viņš pievērsa savu uzmanību Viljama Paintera (William Painter) izgudrojumam – metāliskam pudeles korķītim ar gumijas pamatni. K.K.Žilets ievēroja, ka šo komerciāli veiksmīgo produktu patērētāji pērk arvien vairāk un vairāk. Viņš saprata, ka veiksmīga uzņēmējdarbība jābalsta uz izgudrojumu, kuru apmierināti pircēji vēlētos iegādāties atkārtoti.
Līdz 1890. gadam K.K.Žiletam piederēja 4 patenti, taču šie projekti neatnesa ne naudu, ne slavu. Ilgāku laiku izskatot un noraidot idejas par iespējamo izgudrojumu, 1895. gadā, kādu rītu skujoties, K.K.Žileta prātā pazibēja lieliska doma par pilnīgi jaunu skuvekli ar drošu, lētu vienreiz lietojamu asmeni.
Skuvekļi tika izgatavoti jau kopš 19. gadsimta vidus, bet K.K.Žilets uzlaboja iepriekšējo skuvekļu dizainu un radīja mūsdienīgu konstrukciju – skuvekli ar žileti: starp divām cieta materiāla plāksnītēm iespiestu metāla gabaliņu, kam ārpusē ir tikai asās šķautnes, bet perpendikulāri plāksnītēm novietots rokturis. Asmenīšus jebkurā laikā varēja mainīt.
K.K.Žilets dzimis 1855. gadā Viskonsīnā ģimenē, kurā valdīja izgudrotāju gars – tēvs bija vairāku sīku izgudrojumu patentu īpašnieks, māte populāras pavārgrāmatas sastādītāja. 1871. gadā Čikāgas ugunsgrēkā tika iznīcināta K.K.Žileta ģimenes māja un ģimene pārcēlās uz Ņujorku. Lai nopelnītu iztiku, K.K.Žilets 17 gadu vecumā kļuva par ceļojošu pārdevēju.
Strādādams šajā darbā, viņš pievērsa savu uzmanību Viljama Paintera (William Painter) izgudrojumam – metāliskam pudeles korķītim ar gumijas pamatni. K.K.Žilets ievēroja, ka šo komerciāli veiksmīgo produktu patērētāji pērk arvien vairāk un vairāk. Viņš saprata, ka veiksmīga uzņēmējdarbība jābalsta uz izgudrojumu, kuru apmierināti pircēji vēlētos iegādāties atkārtoti.
Līdz 1890. gadam K.K.Žiletam piederēja 4 patenti, taču šie projekti neatnesa ne naudu, ne slavu. Ilgāku laiku izskatot un noraidot idejas par iespējamo izgudrojumu, 1895. gadā, kādu rītu skujoties, K.K.Žileta prātā pazibēja lieliska doma par pilnīgi jaunu skuvekli ar drošu, lētu vienreiz lietojamu asmeni.
Skuvekļi tika izgatavoti jau kopš 19. gadsimta vidus, bet K.K.Žilets uzlaboja iepriekšējo skuvekļu dizainu un radīja mūsdienīgu konstrukciju – skuvekli ar žileti: starp divām cieta materiāla plāksnītēm iespiestu metāla gabaliņu, kam ārpusē ir tikai asās šķautnes, bet perpendikulāri plāksnītēm novietots rokturis. Asmenīšus jebkurā laikā varēja mainīt.
Patents Nr. US775134
Lai attīstītu savu ideju, K.K.Žiletam bija nepieciešami seši gadi: no inženiertehniskā viedokļa vissarežģītāk bija izstrādāt skuvekli ar iespēju asināt plāno tērauda asmeni - tas arī izskaidroja kavēšanos starp sākotnējo ideju un produkta ieviešanu. Tehnikas eksperti iebilda, ka nav iespējams ražot tēraudu, kas būtu viegls, plāns un pietiekami lēts, lai vienreizlietojama žilete gūtu komerciālus panākumus.
Tomēr 1901. gadā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta absolvents Viljams Nikersons (William Nickerson) piekrita šo ideju izmēģināt. 1903. gadā beidzot izdevās atrast nepieciešamo tēraudu un izstrādāt asmenīšu uzasināšanas tehnoloģiju. Lai uzsāktu produkta ražošanu, K.K.Žilets Bostonā nodibināja uzņēmumu „American Safety Razor Company” (Amerikāņu skuvekļu kompānija), kuru 1903. gadā pārdēvēja par „Gillette Razor”.
Skuvekļa un vienreizlietojamo asmeņu pārdošanas apjomi arvien pieauga. Pirmā pasaules kara laikā ASV valdība šos bārdas skuvekļus izdalīja visiem bruņoto spēku karavīriem. Līdz kara beigām militārajos spēkos vien tika izmantoti aptuveni 3,5 miljoni skuvekļu un 32 miljoni asmeņu. 1906. gadā 23. oktobrī tika reģistrēta preču zīme (reģistrācijas numurs 0056921) ar K.K.Žileta portretu un parakstu.
2005. gada aprīlī par astronomisku summu – 57 miljardiem dolāru – kompāniju „Gillette Razor” nopirka pasaulē lielākais sadzīves ķīmijas ražotājs „Procter & Gamble”.
Tomēr 1901. gadā Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta absolvents Viljams Nikersons (William Nickerson) piekrita šo ideju izmēģināt. 1903. gadā beidzot izdevās atrast nepieciešamo tēraudu un izstrādāt asmenīšu uzasināšanas tehnoloģiju. Lai uzsāktu produkta ražošanu, K.K.Žilets Bostonā nodibināja uzņēmumu „American Safety Razor Company” (Amerikāņu skuvekļu kompānija), kuru 1903. gadā pārdēvēja par „Gillette Razor”.
Skuvekļa un vienreizlietojamo asmeņu pārdošanas apjomi arvien pieauga. Pirmā pasaules kara laikā ASV valdība šos bārdas skuvekļus izdalīja visiem bruņoto spēku karavīriem. Līdz kara beigām militārajos spēkos vien tika izmantoti aptuveni 3,5 miljoni skuvekļu un 32 miljoni asmeņu. 1906. gadā 23. oktobrī tika reģistrēta preču zīme (reģistrācijas numurs 0056921) ar K.K.Žileta portretu un parakstu.
2005. gada aprīlī par astronomisku summu – 57 miljardiem dolāru – kompāniju „Gillette Razor” nopirka pasaulē lielākais sadzīves ķīmijas ražotājs „Procter & Gamble”.
Izmantotie informācijas avoti:
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru