Domā. Radi. Nofilmē. Dalies.. un iegūsti iespēju laimēt ceļojumu uz jebkuru galamērķi Eiropā!

Ja esi vecumā no 15 līdz 24 gadiem, izveido īsu video par to, ko Tavs prāts ir izgudrojis, attīstījis, radījis vai izdomājis, dalies ar to “Ideas Powered” mājaslapā un iegūsti iespēju laimēt ceļojumu uz jebkuru galamērķi Eiropā 2 personām.

Noteikumi ir vienkārši: nosūti savu video (maks. 3 minūtes garu) līdz 30. novembrim, kas būtu saistīts ar vienu no šīm tēmām:

• Māksla (mūzika, grafika, literatūra, skatuves māksla u.c.);
• Inovācijas un uzņēmējdarbība;
• Dizains vai stils.

Video nav jābūt uzņemtam ar profesionālu tehniku. To var darīt arī ar telefonu. Vienkārši nofilmē savu mākslas darbu, izgudrojumu vai dizainu, ko esi radījis, un kas vislabāk reprezentē Tevi. Video ir jābūt oriģinālam un ikvienam jāparāda, kāpēc esi neatkārtojams un oriģināls.

Visi iesniegtie video tiks ievietoti “Ideas Powered” mājaslapā un pirms uzvarētāja noteikšanas pieejami publiskai balsošanai. Balošana par labāko video notiks līdz 2015. gada 30. decembrim.

Plašāka informācija par konkursu un citām aktivitātēm pieejama “Ideas Powered” mājas lapā un sociālo tīklu kontos Facebook, Twitter un Youtube.

Konkursu organizē Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (ITSB) sadarbībā ar Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centru (EU Observatory).

Informāciju sagatavoja:

Ilze Grava
 Patentu valdes
 Patentu tehniskās bibliotēkas
 Informācijas resursu nodaļas
 Vecākā referente
 tālrunis: 67220113
 e-pasts: ilze.grava@lrpv.gov.lv

Sporta piederumu viltošana ES valstīs rada ievērojamus zaudējumus

Viltotu sporta piederumu pārdošana legālajiem ražotājiem ES valstīs ik gadu rada zaudējumus 500 miljonu EUR apmērā, kas atbilst 6,5% no visa tirdzniecības apjoma šo preču sektorā.

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja jaunākajā pētījumā tika veikts apsekojums par precēm, kuras iekļautas ES Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE) klasē 32.30, t.i., sporta piederumi, piemēram, futbolbumbas, sporta aizsargcepures, tenisa raketes, slēpes, vingrošanas piederumi, skrituļdēļi u.c., neietverot sporta apģērbu.

Pētījuma rezultāti atklāj, ka viltojumu dēļ šajā sektorā visās ES valstīs tiek zaudētas apmēram 2800 darbavietas, jo ražotāji viltojumu izkropļotā tirgū spēj pārdot mazāk preču un līdz ar to nodarbināt mazāk cilvēku.

Turklāt sporta piederumu viltošanas netiešās ietekmes rezultātā ES teritorijā ik gadu tiek zaudēti papildus 360 miljonu EUR, jo ražotāji iepērk mazāk preču un pakalpojumu no piegādātājiem, radot domino efektu arī citās jomās.

Apkopotie dati parāda, ka viltojumu rezultātā ik gadu budžeta ieņēmumos ES valstīs netiek iekasēti līdz pat 150 miljoniem EUR, jo viltoto preču ražotāji un izplatītāji nemaksā nodokļus, sociālās iemaksas un PVN.

 

Attēlā: Viltojumu radītie tiešie zaudējumi - tirdzniecības apjoma samazinājums
(avots: OHIM pētījums)

2012. gada oficiālie statistikas dati attiecībā uz ES valstu ražošanu, kā arī iekšējo un ārējo tirdzniecību liecina, ka kopējais sporta piederumu patēriņš ES valstīs bija 7,5 miljardi EUR un sektorā tika nodarbināti apmēram 43 000 darbinieku. Ar sporta piederumu ražošanu 28 ES valstīs 2012. gadā nodarbojās 4271 uzņēmumu. 86% šo uzņēmumu var kategorizēt kā MVU un 76% šo uzņēmumu tika nodarbināti mazāk par 10 darbiniekiem.

Itālija ir vislielākais sporta piederumu ražotājs, kas saražo 20% no ES kopējā produkcijas apjoma (1,2 miljardi EUR). Ietekmīgi sporta piederumu ražotāji ir arī Vācija un Francija. Kopā šis valstis veido 55% no ES kopējā produkcijas apjoma.

Pētījuma dati rāda, ka vislielākie zaudējumi legālo sporta piederumu ražotājiem ir Francijā un Spānijā (1/3 no viltojumu radītajiem zaudējumiem ES šajā sektorā).

Latvijā viltoto sporta piederumu radītie zaudējumi tirgū ir 2 miljoni EUR gadā, un viltoto produktu īpatsvars kopējā šī sektora produktu patēriņa apjomā tiek lēsts 15,9%.

	Tirdzniecības apjomu samazinājums, ja tirgū atrodas viltotas preces, %	Zaudējumi, miljoni EUR
Austrija	5,5	31
Beļģija	13,9	6
Bulgārija	15,3	4
Kipra	15,3	2
Čehijas Republika	6,5	4
Vācija	3,7	44
Dānija	5,5	6
Igaunija	8,1	2
Grieķija	15,5	12
Spānija	15,7	76
Somija	2,8	6
Francija	6,8	82
Horvātija	8,2	3
Ungārija	4,5	5
Īrija	4,7	4
Itālija	5,3	53
Lietuva	17,1	1
Luksemburga	9,0	1
Latvija	15,9	2
Malta	7,5	0
Nīderlande	3,7	11
Polija	5,9	11
Portugāle	10,2	14
Rumānija	13,7	42
Zviedrija	6,1	16
Slovēnija	7,4	3
Slovākija	4,5	1
Apvienotā Karaliste	4,9	50
EU28	6,5	492

Viltojumu radītās ekonomiskās ietekmes uz ES valstu tautsaimniecību novērtējuma rezultāti apkopoti Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (OHIM) pētījumos. OHIM ir ES lielākā intelektuālā īpašuma aģentūra, kuras ietvaros darbojas Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs. Šis pētījums ir trešais apsekojums OHIM pētījumu sērijā par viltojumu ekonomisko ietekmi dažādās rūpniecības nozarēs ES dalībvalstīs, analizējot zaudētās darbavietas un ieņēmumus.

2015. gadā tika veikti pētījumi par:
- viltojumu ekonomisko ietekmi uz apģērba, apavu un aksesuāru (ietverot sporta apģērbu) ražošanu un izplatīšanu;
- viltojumu ekonomisko ietekmi uz parfimērijas, dekoratīvās kosmētikas un personīgās higiēnas produktu ražošanu un izplatīšanu.

Pētījums “Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ekonomiskās izmaksas sporta piederumu sektorā”

Intelektuālā īpašuma tiesību izmatošana palielina uzņēmēju konkurētspēju

Uzņēmumos, kuriem pieder intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT), pretstatā uzņēmumiem, kuriem IĪT nepieder, kopumā:

• ir par 29 % lielāki ieņēmumi uz vienu darbinieku;
• tiek nodarbināti aptuveni sešas reizes vairāk darbinieku;
• darbiniekiem ir līdz pat 20 % lielāks atalgojums.

Tie ir svarīgākie atzinumi 2015. gada jūnijā publicētajā pētījumā "Intelektuālā īpašuma tiesības un uzņēmumu sniegums Eiropā: ekonomiskā analīze", ko veica Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (OHIM) kopīgi ar ES Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centru.

Pētījumā apsekoti vairāk nekā 2,3 miljoni Eiropas uzņēmumu, kuriem pieder patenti, preču zīmes vai dizainparaugi nacionālā vai Eiropas līmenī, un analizēti oficiālie publiskie finanšu dati.

Šis pētījums, kurā apskatīts IĪT devums uzņēmumu dimensijā, ir turpinājums pirmajai ES mēroga analīzei par IĪT intensīvo nozaru devumu ekonomiskajam sniegumam un nodarbinātībai Eiropas Savienībā, kurā tika konstatēts, ka aptuveni 40 % no kopējās ekonomiskās darbības (~ 4,7 triljoni EUR katru gadu) veido IĪT intensīvās nozares un aptuveni 35 % no visas nodarbinātības ES (77 miljoni darba vietu) tieši vai netieši ir saistītas ar nozarēm, kurās IĪT izmantošanas līmenis pārsniedz vidējo.

Pētījuma dati liecina, ka uzņēmumi, kuriem pieder IĪT, parasti ir lielāki par uzņēmumiem bez IĪT, ja salīdzina uzņēmumā strādājošos darbinieku skaitu: vidēji 547 un 94 darbinieki (skatīt tabulu).

Uzņēmumiem ar IĪT ir vidēji par 29 % augstāki ieņēmumi nekā uzņēmumiem bez IĪT. Ja aplūko ieņēmumus uz vienu darbinieku pa IĪT veidiem, patenti (26 %), salīdzinot ar preču zīmēm (29 %) un dizainparaugiem (31 %), uzrāda nedaudz zemāku darbības rādītāju. Tāpat konstatēts, ka uzņēmumos ar IĪT darbiniekiem ir vidēji par 20 % lielāks atalgojums. Spēcīgāk šis rādītājs ir izteikts uzņēmumos, kuriem pieder patenti (41 %), savukārt uzņēmumos, kuriem pieder dizainparaugi vai preču zīmes, atalgojums ir attiecīgi par 23 % un 19 % lielāks. Tātad patenti ir IĪT veids, kas sniedz vislielāko ieguvumu uzņēmumos strādājošiem darbiniekiem. Šie dati sasaucas ar iepriekšējā pētījuma rezultātiem.

		Darbinieku skaits	Ieņēmumi uz vienu darbinieku (EUR gadā)	Atalgojums vienam darbiniekam (EUR gadā)
Uzņēmumi, kuriem nepieder IĪT		93,6	225 540	37 996
Uzņēmumi, kuriem pieder IĪT	Visi IĪT veidi	547,3	290 106	45 520
	% atšķirība, salīdzinot ar uzņēmumiem, kuriem nepieder IĪT	484,6 %	28,6 %	19,8 %
	Patenti	1 537,6	283 567	53 424
	% atšķirība, salīdzinot ar uzņēmumiem, kuriem nepieder IĪT	1 542,6 %	25,7 %	40,6 %
	Preču zīmes	569,9	292 011	45 139
	% atšķirība, salīdzinot ar uzņēmumiem, kuriem nepieder IĪT	508,8 %	29,5 %	18,8 %
	Dizainparaugi	2 103,1	296 316	46 747
	% atšķirība, salīdzinot ar uzņēmumiem, kuriem nepieder IĪT	2 164,7 %	31,4 %	23,0 %

 

Viena no būtiskākajām šī pētījuma atziņām ir tāda, ka Eiropā diezgan nelielam skaitam mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) pieder patenti, preču zīmes vai dizainparaugi. Pētījumā ir arī atklāts, ka tiem MVU, kuriem pieder šādas tiesības, ir gandrīz par 32 % lielāki ieņēmumi uz vienu darbinieku. Šie dati norāda, ka IĪT ir būtisks ekonomiskā snieguma paaugstināšanai tiem uzņēmumiem, kuri nodarbina ne vairāk par 250 cilvēkiem un kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus eiro.

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (OHIM) prezidents António Campinos:
"Šis pētījums rāda, ka mums ir jādara vairāk, lai popularizētu intelektuālā īpašuma ekonomiskās priekšrocības MVU vidū, jo tie no tā iegūst visvairāk. Mūsu mērķis ir palīdzēt MVU pilnībā izpētīt savu intelektuālā īpašuma tiesību ekonomisko potenciālu."

Papildu informācija:

• ES Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra pētījumi IP Contribution
• Par pētījumu „Intelektuālā īpašuma tiesību ietilpīgas nozares – ieguldījums ekonomikas veiktspējā un nodarbinātībā Eiropas Savienībā”
• Par pētījumu "Eiropas pilsoņi un intelektuālais īpašums: viedokļi, informētība un rīcība"
• Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (OHIM)
• Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs

Apbalvoti “Gada preču zīme” konkursa uzvarētāji

2015. gada 23. aprīlī notika svinīga trešā konkursa “Gada preču zīme” apbalvošanas ceremonija, kurā tika paziņoti 2014. gada labāko preču zīmju īpašnieki. Latvijas Republikas Patentu valdes (PV) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veidotais konkurss par godu Pasaules Intelektuālā īpašuma dienai tiek rīkots jau trešo gadu pēc kārtas, un šogad tajā piedalījās vairāk nekā 100 Latvijas uzņēmumu.

Nominācijā “Gada preču zīme Latvijai” uzvaru svinēja ģimenes uzņēmums SIA “Milzu!”, kurš ražo graudaugu pārslas, kas domātas gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Otro vietu šajā nominācijā ieguva SIA “Asketic” preču zīme “RĪGA”, ar kuru pasaulei tiek parādīta neliela daļa no Latvijas galvaspilsētas.

Trešo vietu izcīnīja Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta preču zīme “EU2015”, kas kalpoja par visas Latvijas prezidentūras ES Padomē logo.

PV speciālbalvu nominācijā “Gada preču zīme Latvijai” ieguva Rīgas Latviešu biedrības (RLB) preču zīme, kas ir RLB vēsturiskais simbols kopš tās dibināšanas 1868. gadā.

Savukārt LTRK speciālbalvu pasniedza SIA “Balttur-R” preču zīmei Franča klasiskā Provansas majonēze. Produkts Latvijas tirgū ir pieejams jau kopš deviņdesmito gadu sākuma, taču preču zīmes aizsardzībai to reģistrēja vien 2014. gada beigās.

Nominācijā “Gada preču zīme pasaulei” pirmo vietu ieguva pazīstamā SIA “Latvijas Piens” preču zīme “Trikata”, ar kuras vārdu siers tiek eksportēts uz 11 pasaules valstīm.

 Otro vietu izcīnīja zaļās farmācijas kompānijas preču zīme “Silvanols”, kuras produkcija ir pieejama 14 pasaules valstīs un kas sevī ietver vairāk nekā 50 produktu.

Par trešās vietas ieguvēju kļuva preču zīme “Lauma Fabrics”, kura pieder vienam no vadošajiem Eiropas mežģīņu, elastīgo adījumu un lenšu ražotājiem.

PV speciālbalvu saņēma SIA “Marks M” par preču zīmi “Heavens” – uzņēmums eksportē Latvijā ražotas polsterētas dabīga koka guļamistabas mēbeles.

LTRK speciālbalvu nominācijā “Gada preču zīme pasaulei” pasniedza Latvijas pirmajam uzņēmumam, kas uzsāka starptautisku franšīzu pārdošanu – SIA “Stenders” ar preču zīmi “Stenders”.

Konkursa rezultātus noteica Latvijas iedzīvotāju (50%) un speciāli izveidotas Patentu valdes, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Dizaineru savienības un Latvijas Bankas pārstāvju komisijas (50%),balsojums. Iedzīvotāju balsojums noritēja no šī gada 16. marta līdz 31. martam.

Vēloties godināt Latvijas uzņēmējus, kuri saskata rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmas radītās priekšrocības uzņēmumu ilgtermiņa konkurētspējas un produktivitātes paaugstināšanā, kā arī veicinot Latvijas izcelsmes uzņēmējdarbības attīstību, Patentu valde un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera 2013. gadā izveidoja apbalvojumu „Gada preču zīme,” kas ik gadu tiek piešķirta divās nominācijās - „Gada preču zīme Latvijai" un „Gada preču zīme pasaulei". Šogad apbalvojums uzņēmējiem tika pasniegts trešo reizi.

Gada preču zīme 2013
Gada preču zīme 2012
Foto galerija no apbalvošanas ceremonijas Gada preču zīme 2014

Katru gadu kosmētikas un personīgās higiēnas produktu sektors viltojumu dēļ zaudē aptuveni 5 miljardus EUR un 50 000 darbavietu

Viltotu parfimērijas, dekoratīvās kosmētikas un personīgās higiēnas produktu klātbūtne tirgū ES valstīs šo produktu legālajiem ražotājiem, mazumtirgotājiem un izplatītājiem katru gadu rada 4.7 miljardu EUR zaudējumus. Tas atbilst 7.8% no visa tirdzniecības apjoma kosmētikas un personīgās higiēnas produktu sektorā visu ES 28 valstu tirgos.

Zaudētie ieņēmumi savukārt izraisa darbavietu zudumu, jo legālās ražotnes pārdod mazāk, nekā tās pārdotu, ja nepastāvētu viltojumi, līdz ar to nodarbina arī mazāk darbinieku.  Pētījuma rezultāti liecina, ka viltotu preču izkropļotā tirgū legālās ražotnes nodarbina par 50 000 darbiniekiem mazāk.

Tāpat aprēķināts, ka viltojumu dēļ ik gadu netiek iekasēti 1,7 miljardi EUR ieņēmumi valdību budžetos, kurus dažādu nodokļu veidā (ienākumu nodoklis, sociālās iemaksas, PVN) maksātu legālo produktu ražotāji un pārdevēji.

Viltojumu radītās ekonomiskās ietekmes uz ES valstu tautsaimniecību novērtējuma rezultāti apkopoti Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (OHIM) pētījumā. OHIM ir ES lielākā intelektuālā īpašuma aģentūra, kuras ietvaros darbojas Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs (Novērošanas centrs).

Pētījums “Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ekonomiskās izmaksas: pārkāpumu radīto seku aprēķins smaržu un kosmētisko līdzekļu ražošanas sektorā” ir pirmais Novērošanas centra veiktais apsekojums ekonomisko novērtējumu sērijā par viltoto preču ekonomisko ietekmi uz ES tautsaimniecību. Pētījumā veikts kvantitatīvs aprēķins precēm, kuras ievietotas ES Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE) klasē 20.42, piemēram,

• smaržas un tualetes ūdeņi;
• skaistumkopšanas un dekoratīvās kosmētikas līdzekļi;
• pretiedeguma un iedegumu veicinoši līdzekļi;
• manikīra un pedikīra līdzekļi;
• šampūni, matu lakas, cirtošanas un taisnošanas līdzekļi;
• zobu pastas un mutes dobuma higiēnas līdzekļi;
• skūšanas līdzekļi;
• dezodoranti un vannas sāļi;
• depilatori;
• kosmētiskās ziepes.

Pētījumam kosmētikas produktu sektorā nākamajos 18 mēnešos sekos 12 novērtējumi arī citās tautsaimniecības nozarēs. Ekonomiskā ietekme tiks apsekota tajās jomās, kurās novirze no normas var radīt negatīvu vai pat bīstamu ietekmi uz patērētāju dzīvību, veselību un labklājību, un kurās vienlaikus ir novērojams augsts intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu līmenis, piemēram, apģērba, apavu, medikamentu, somu, rotaļlietu, datoru, automašīnu rezerves daļu, pulksteņu un juvelierizstrādājumu ražošana.

Apsekojums smaržu un kosmētisko līdzekļu ražošanas sektorā tika veikts kā pilotprojekts, kura gaitā tika izstrādāta metodoloģija pamatotu un ticamu datu iegūšanai intelektuālā īpašuma pārkāpumu radīto ekonomisko seku novērtēšanai, tajā skaitā, tika izstrādāts matemātisks modelis, lai novērtētu tirdzniecības apjomu samazināšanos tirgū viltotu preču klātbūtnē. Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas Republikas teritorijā bez viltotu preču klātbūtnes tirgū kosmētikas un personīgās higiēnas produktu sektorā tirdzniecības apjomi būtu par 16,9% lielāki.

	Tirdzniecības apjomu samazinājums, ja tirgū atrodas kontrafaktas preces, %
Austrija	7.2
Beļģija	15.1
Bulgārija	17.5
Kipra	16.2
Čehijas Republika	5.8
Vācija	3.9
Dānija	5.2
Igaunija	7.9
Grieķija	20.3
Spānija	17.1
Somija	1.7
Francija	7.6
Horvātija	5.6
Ungārija	3.1
Īrija	6.2
Itālija	7.9
Lietuva	18.1
Luksemburga	8.5
Latvija	16.9
Malta	6.0
Nīderlande	3.2
Polija	3.6
Portugāle	15.0
Rumānija	11.1
Zviedrija	3.7
Slovākija	8.7
Slovēnija	5.8
Apvienotā Karaliste	6.0
EU28	7.8

Pētījums “Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ekonomiskās izmaksas: pārkāpumu radīto seku aprēķins smaržu un kosmētisko līdzekļu ražošanas sektorā”

Citi Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra vektie pētījumi:

• Impact of intellectual property rights intensive industries in the European Union (2013)
  - kopsavilkums „Intelektuālā īpašuma tiesību ietilpīgas nozares – ieguldījums ekonomikas veiktspējā un nodarbinātībā Eiropas Savienībā”
  - Statistika par apsekojuma rezultātiem Latvijā
• The European citizens and intellectual property: perception, awareness and behaviour (2013)
  - kopsavilkums "Eiropas pilsoņi un intelektuālais īpašums: viedokļi, informētība un rīcība"
  - Statistika par apsekojuma rezultātiem Latvijā

Vairāk par Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centru

Latviešu zinātnieks un izgudrotājs Ivars Kalviņš nominēts Eiropas Izgudrotāju balvai

Izceļot ķīmijas doktora, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktora Ivara Kalviņa nozīmīgo ieguldījumu zinātnē, Eiropas Patentu iestāde ir nosaukusi viņu par vienu no trīs finālistiem 2015. gada Eiropas Izgudrotāju balvai kategorijā “Mūža ieguldījums”.

Līdz š.g. 4. jūnijam ir iespēja nobalsot par Eiropas Izgudrotāju balvai 2015 (European Inventor Award 2015) izvirzītajiem finālistiem piecās kategorijās: par Mūža ieguldījumu, Mazie un vidējie uzņēmumi, Pētniecība, Rūpniecība, Valstis ārpus Eiropas, kā arī Sabiedrības balva.

Šogad prestižajai balvai tika pieteikti pavisam 300 individuāli izgudrotāji un izgudrotāju grupas dažādās nozarēs. Starptautiska žūrija ir nosaukusi 15 finālistus. Izgudrotājs no Latvijas prestižajai balvai ir nominēts pirmo reizi.

Ivars Kalviņš ir viens no veiksmīgākajiem zinātniekiem un izgudrotājiem medicīniskās bioķīmijas nozarē. Pārliecināts, ka mazām organiskas izcelsmes molekulām ir nozīmīga loma slimību novēršanā un ārstēšanā, I.Kalviņš ir izstrādājis medicīnisko preparātu jaunu paaudzi, kurus veiksmīgi pielieto vēža, sirds un asinsvadu slimību, Alcheimera slimības, kā arī dažādu iekaisumu un hronisku sāpju ārstēšanā.

Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors un ķīmijas doktors I.Kalviņš var lepoties ar teju 260 izgudrojumiem un vairāk nekā 900 patentiem un patentu pieteikumiem.

Papildu informācija par nominantu Eiropas Izgudrotāju balvai.

Balvu izcilākajiem izgudrotājiem 2015. gada 11. jūnijā Parīzē svinīgā apbalvošanas ceremonijā pasniegs Eiropas Patentu iestāde. Šogad apbalvojums tiks piešķirts desmito reizi.

Eiropas Izgudrotāja godalgas laureāti saņems balvu, kurai ir buras forma. Balvas autors ir vācu rūpnieciskā dizaina mākslinieks Miriam Irle. Viens no pasaules vecākajiem izgudrojumiem - bura - simbolizē dinamismu: vienkāršu tehnisku ideju, kas palīdz pakļaut dabas spēku, lai sniegtu cilvēkam iespēju ceļot pasaules okeānos jau tūkstošiem gadu.

Informācija par Eiropas Izgudrotāju balvu 2015 pieejama šeit.