JŪNIJA IZGUDROJUMS - APLOKSNE AR LODZIŅU

1902. gada 10. jūnijā Amerikus Franklins Kallahans (Americus Franklin Callahan) saņēma patentu Nr. US701839 savam izgudrojumam – aploksne ar lodziņu.

Amerikus F.Kallahans dzimis 1860. gadā mazā pilsētiņā Kentuki štatā, bet savus dzīves gadus pavadījis Čikāgā, Ilinoisas štatā.

A.F. Kallahans pirmais Amerikas Savienotajās Valstīs saņēma patentu aploksnei ar lodziņu, kas oriģināli tika saukta par "outlook" aploksni (outlook envelop).

 Patents Nr. US701839

Sākotnēji patentā tika norādīts, ka aploksnes lodziņš tiek izgatavots, kā caurspīdīgo materiālu izmantojot plānu rīsa papīru. Taču laika gaitā šo papīru aizstājusi caurspīdīga plastmasa, citādi aploksnes dizains palicis gandrīz nemainīgs.

Aploksnes lodziņš ļauj vienlaikus norādīt vēstulē arī saņēmēja un nosūtītāja adresi, tādā veidā samazinot nepieciešamību norādīt adreses uz aploksnes, kas laikā pirms A.F. Kallahana izgudrojuma uz aploksnēm tika rakstītas ar rakstāmmašīnu.

A.F. Kallahana izgudrojums neapšaubāmi samazināja tintes patēriņu, tomēr lodziņš padarīja aploksnes daudz dārgākas.

A.F. Kallahans aploksnes izgatavošanai ieteica izmantot kartonam līdzīgu papīru, kas bija ievērojami lētāks kā biezais rakstāmpapīrs, kā arī nebija tik caurspīdīgs, tādā veidā pasargājot vēstules saturu. Kallahans ieteica izmantot arī melnu papīru kā fonu caurspīdīgajiem aploksnes logiem, lai tas kontrastētu ar baltajiem adrešu blokiem.

Šāds izgudrojums palīdzēja ietaupīt laiku, ko nācās pavadīt, rakstot papildus adresi arī uz aploksnes, arī darbaspēka izmaksas, jo bija speciāli darbinieki, kas uz aploksnēm rakstīja adreses. Aploksnes ar lodziņu izgudrošana samazināja iespēju, ka uz aploksnes norādītā adrese varētu nesakrist ar vēstulē norādīto adresi.

A.F. Kallahana aploksnes ar lodziņu jau nepilnu mēnesi pēc izgudrojuma patentēšanas 1902. gada jūlijā sāka ražot Springfildas Aplokšņu Uzņēmums (Envelope Company of Springfield).

Izmantotie informācijas avoti: 

• Patents Nr. US701839 >>
• http://www.wikitree.com/wiki/Callahan-1
• http://en.wikipedia.org/wiki/Windowed_envelope

Maija izgudrojums - ledus izgatavošanas mašīna

1851. gada 6. maijā Džons Gorijs (John Gorrie) saņēma patentu Nr.US8080 savam izgudrojumam – ledus izgatavošanas mašīnai.

Džons Gorijs dzimis 1803. gadā Čārlstonā, Dienvidkarolīnā. Dž.Gorijs strādāja par ārstu un sniedza medicīnisko palīdzību cilvēkiem, kuri slimoja ar dzelteno drudzi un malāriju. Viņš uzskatīja, ka slimības norisi būtiski ietekmē gaisa kvalitāte, jo bija novērojis, ka slimības simptomi naktīs vēsā gaisa ietekmē mazinās. Tāpēc Dž.Gorijs pie griestiem piekārtos traukos sāka likt ledu, kas kūstot telpā atvēsināja gaisu. Tajā laikā ledu nācās vest no ziemeļos esošajiem ezeriem, tāpēc Gorijs sāka eksperimentēt ar mākslīgā ledus izgatavošanu.

1845. gadā Džons Gorijs pārtrauca savu medicīnisko praksi, lai sāktu strādāt pie savas idejas, kas sākotnēji bija iecere izstrādāt iespēju temperatūras regulēšanai telpās, bet vēlāk izvērtās par mākslīgā ledus izgatavošanu siltā klimatā. Viņš arī aizdomājās par centralizēto gaisa kondicionēšanu, kas spētu dzesēt veselas pilsētas.

Dž.Gorija izgudrojuma pamatprincips ir tāds pats kā kondicionieriem - no apkārtējās vides tiek savākts karstais gaiss un tas tiek atdzesēts. Ledus mašīnas sūknis vispirms gaisu saspiež (sakarsē) un pēc tam izpleš (atdzesē), rezultātā radot gaisu, kas ir vēsāks nekā iepriekš.

Pēc gaisa kompresijas atdzesēšanai tiek pievienots ūdens. Saspiestais gaiss tiek novietots tvertnēs, kas iegremdētas spirālveida caurulē, ko ieskauj saldējamā ūdens cirkulācijas vanna. Saldējamais ūdens nonāk uzkrāšanas konteineros ar kontroles vārstiem, bet aukstais gaiss tiek nogādāts tvertnē ar zemāku spiedienu un sālsūdeni.

Aukstais gaiss samazina temperatūru un sālsūdens sasniedz sasalšanas temperatūru, tāpēc neliela izmēra metāla konteineri ar saldūdeni vai lietus ūdeni, kas atrodas sālsūdenī, sasalst un pārvēršas ledus gabalos, bet aukstais gaiss, kas izveidojas, tiek izvadīts atmosfērā.

Diemžēl Džona Gorija mašīna ledus izgatavošanai darbojās neregulāri. Neskatoties uz to, ka 1851. gadā Dž.Gorijam viņa izgudrojumam tika piešķirts patents, viņš tomēr nesaņēma naudu savas ierīces pilnveidošanai.

Izmantotie informācijas avoti:

 
•    Dulken, Stephen van. Inventing the 19th century : 100 inventions that shaped the Victorian Age from aspirin to the Zeppelin / Stephen van Dulken. - New York : New York University Press, 2001. - vi, 218 p. : ill. ; 25 cm. - Includes bibliographical references (p. 212-214) and index. ISBN 0814788106.
•    http://en.wikipedia.org/wiki/John_Gorrie
•    Patents Nr.US8080 >>

26. aprīlis - Pasaules Intelektuālā īpašuma diena

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību intelektuālā īpašuma aizsardzībai, kopš 2000. gada tiek atzīmēta Pasaules Intelektuālā īpašuma diena. Pasaules Intelektuālā īpašuma dienu tradicionāli atzīmē 26. aprīlī, jo 1970. gadā šajā datumā tika dibināta Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (World Intellectual Property Organization - WIPO). Šogad Pasaules Intelektuālā īpašuma dienu atzīmēs jau trīspadsmito reizi un tā ir veltīta radošumam nākamajās paaudzēs.

Radošums piemīt ikvienam no mums, neatkarīgi no tā, kas mēs esam, kur un kādos apstākļos mēs dzīvojam - tā ir iezīme, kas kopīga visai cilvēcei.

Cilvēces radošums un izgudrotspēja nodrošina dzīves kvalitātes uzlabošanos ikvienā  jomā: medicīniskajā aprūpē, transportā, komunikācijās, izklaides iespējās. Intelektuālā īpašuma mērķis ir veicināt tādu nosacījumu veidošanos, kuri palīdzētu radošumam un inovatīvajām spējām pasaulē uzplaukt vēl spēcīgāk.

 

Pēdējo 30 gadu laikā ir pamatīgi mainījušās cilvēces radošās izpausmes - cilvēki rada arvien jaunākos un aizraujošākos veidos. Mēs visi esam liecinieki lietotāju radītā satura straujajai attīstībai, kā arī kolektīvajai radīšanai, kurā piedalās liels cilvēku skaits, piemēram, pūļa pakalpojumiem un atvērtajām inovāciju platformām. Šī radošā sadarbība atklāj cilvēcei jaunas iespējas.

Lai arī paredzēt nākotni ir sarežģīti, ir zināms, kādu izmaiņu ātrumu ir attīstījušas pašreizējās paaudzes. Šo izmaiņu ātrums pieaug arvien straujāk un straujāk.

Pašlaik mūsu dzīvē ienāk daudzveidīgas tehnoloģijas, kurām ir potenciāls fundamentāli mainīt dzīvesveidu, piemēram, jaunākie sasniegumi dabaszinātņu nozarēs: informāciju tehnoloģijas, molekulārā bioloģija, reģeneratīvā medicīna, kā arī tādas tehnoloģijas, kā 3D druka apvienojoties veido ārkārtīgi spēcīgu potenciālu.

Intelektuālā īpašuma dienā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas ģenerāldirektors Frānsiss Garijs vēlas mudināt cilvēkus padomāt par intelektuālā īpašuma lomu mainīgajā pasaulē. Viņš uzskata, ka intelektuālais īpašums rada unikālu stimulu investīcijām pētniecībā un attīstībā, inovatīvajā darbībā, kultūrā, kā arī ražošanā, veidojot mehānismu inovatīvās darbības un kultūras daiļrades rezultātu pārdošanai, pirkšanai un piekļuves kopīgošanai. Mūsdienu izaicinājums ir nodrošināt, lai piekļuves nosacījumi ir godīgi un līdzsvaroti, lai tiktu izplatīti radošās darbības rezultāti un lai tas sekmētu patiešām dinamiskas, radošas pasaules sabiedrības veidošanos, kurai lemts uzplaukt nākamajās paaudzēs.

Jaunie cilvēki spēj sapņot, un šīs spējas pārsniedz padzīvojušo cilvēku potenciālu. Jaunie cilvēki ir nākotne. Frānsisa Garija vēstījums nākamajām paaudzēm Pasaules Intelektuālā īpašuma dienā ir turpināt radīt, turpināt darboties inovatīvi. Un turpināt domāt par to, kā intelektuālais īpašums var pildīt savu lomu nākotnes radošuma un inovatīvās darbības sociālajā pārvaldībā.

Šogad Patentu valdē Pasaules Intelektuālā īpašuma dienas ietvaros norisināsies divi pasākumi:

• 26. aprīlī plkst. 10.00 - 12.00 Patentu tehniskajā bibliotēkā, Rīgā, K.Valdemāra ielā 33, 4. stāvā, Amerikas Tirdzniecības palāta un ASV vēstniecība rīko Mediju brokastis – diskusiju; 

• 26. aprīlī plkst. 14:00 Patentu valdes zālē, Rīgā, K.Valdemāra ielā 33, 2. stāvā, notiks konkursa „Gada preču zīme” laureātu svinīgā apbalvošanas ceremonija.

 

Patentu valde kampaņā „Uzslavē labu servisu 2013” saņem apbalvojumu nominācijā „Sabiedrībai draudzīgākā padotības un pārraudzības valsts pārvaldes iestāde”

Marta mēnesī, kas jau tradicionāli tiek dēvēts par „Laba servisa mēnesi”, jau devīto gadu norisinājās kampaņa „Uzslavē labu servisu”.

Šogad kampaņā piedalījās 171 uzņēmums, pārstāvot vairāk nekā 1450 klientu apkalpošanas vietas visā Latvijā. Lai noskaidrotu labākos klientu servisa sniedzējus Latvijā, visu marta mēnesi sabiedrība vērtēja sniegtos pakalpojumus un uzslavēja uzņēmumus un valsts, pašvaldību iestādes. Paralēli saņemtajām uzslavām norisinājās arī ekspertu vērtējumi.

Šogad jau otro gadu tika vērtētas valsts un pašvaldību iestādes, kur „Labsserviss.lv” sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un „Dive Latvija” izvērtēja un nominēja pašvaldības un valsts iestādes vairākās nominācijās.

„Uzslavē labu servisu” 2013. gada kampaņā Patentu valde tika atzīta par sabiedrībai draudzīgāko padotības un pārraudzības valsts pārvaldes iestādi, nominācijā „Uzņēmumiem draudzīgākā padotības un pārraudzības valsts pārvaldes iestāde” apbalvojumu saņēma Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, savukārt Siguldas pilsētas dome tika atzīta par sabiedrībai un vienlaikus arī uzņēmējiem draudzīgāko pašvaldību un tās iestādi.

Labākie klientu servisa sniedzēji tika apbalvoti apbalvošanas ceremonijā 12. aprīlī. Katrs uzslavētākais uzņēmums saņēma diplomu, kvalitātes zīmi „Klienti mūs uzslavē 2013”, ko klienti redzēs uzņēmumu klientu apkalpošanas vietās, kas informēs sabiedrību par augsto servisa kvalitāti, ar ko lepoties visu turpmāko gadu.

Iepazīties ar uzslavām iespējams kampaņas „Uzslavē labu servisu” Patentu valdes profilā >>

Patentu valde vēlas atzīmēt darbinieku profesionālo kompetenci un nesavtīgo darbu, nodrošinot iestādē augstu klientu apkalpošanas kultūru. Par sniegto pakalpojumu atbilstību augsta servisa standartiem liecina arī tas, ka kampaņas „Uzslavē labu servisu” apbalvojumu Patentu valde saņem jau otro gadu – 2012. gada kampaņā Patentu valde saņēma apbalvojumu kategorijā „Uzņēmumiem draudzīgākā valsts iestāde”.

Patentu valde vēlas pateikties arī saviem klientiem par to, ka tie ir novērtējuši sniegto pakalpojumu kvalitāti un nav kautrējušies par to pastāstīt arī citiem.

Foto: Patentu valdes pārstāvji "Uzslavē labu servisu 2013" noslēguma ceremonijā >> 

Foto: Patentu valde saņem apbalvojumu "Sabiedrībai draudzīgākā valsts pārvaldes iestāde">>

 

Eiropas Patentu konvencijas 40. gadadienai veltīts skolēnu zīmējumu konkurss „Izgudrojumi un Eiropa”

Eiropas Patentu iestāde aicina sākumskolu skolēnus visās Eiropas Patentu organizācijas dalībvalstīs piedalīties zīmējumu konkursā „Izgudrojumi un Eiropa”. 

Eiropas Patentu iestāde, sekmējot inovāciju, konkurētspējas un ekonomikas attīstību Eiropā, piešķir Eiropas patentus izgudrojumiem. Eiropas Patentu iestāde nodrošina arī informācijas publisku pieejamību attiecībā uz piešķirtajiem patentiem, lai pasaulē ikvienam cilvēkam būtu vienlīdzīgas iespējas iegūt informāciju par jaunievedumiem jebkurā tehnikas nozarē. Eiropas Patentu iestāde jau kopš 1977. gada ir centrālā vienas pieturas aģentūra izgudrotājiem, zinātniekiem un rūpniecības pārstāvjiem gan Eiropā, gan arī pasaules mērogā. Eiropas Patentu sistēmas juridiskais pamats ir Eiropas Patentu konvencija, kura tika parakstīta Minhenē 1973. gada 5. oktobrī. Tās mērķis ir uzlabot sadarbību izgudrojumu aizsardzībai Eiropā. Pašlaik Eiropas Patentu organizācija apvieno 38 dalībvalstis.

•    Vairāk informācijas par Eiropas Patentu iestādi (EPO) >>

•    Buklets „Facts and figures 2012” ar datiem par iestādes darbības rādītājiem >>

•    EPO tīmekļa vietnē ir pieejams arī videomateriāls par iestādes darbu >>

Šogad Eiropas Patentu iestāde svin 40. gadadienu kopš Eiropas Patentu konvencijas parakstīšanas.  

Viens no gadadienas atzīmēšanas pasākumiem ir bērnu zīmējumu konkurss „Izgudrojumi un Eiropa”, kurš norisināsies 40 Eiropas valstīs. Konkursā var piedalīties sākumskolu skolēni divās vecuma grupās: 6-8 gadi un 9-11 gadi.

Konkursa mērķis ir ieinteresēt bērnus par izgudrojumiem, iepazīstināt tos ar patentu jēdzienu, kā arī sniegt viņiem informāciju par izgudrojumu aizsardzību Eiropas kontekstā. Eiropas Patentu iestāde vēlētos saņemt pēc iespējas vairāk zīmējumu, kuros būtu atainota bērnu izpratne un iedvesmas izpausmes par tēmām „izgudrojumi” un „Eiropa”.

Konkursā tiks vērtēti bērnu zīmējumi, kuri atbilst konkursa nosacījumiem:

• Divdimensiju zīmējums vai gleznojums, kuru minimālais izmērs ir A4 formāts, maksimālais - A3; 
• Zīmējumā jābūt atainotiem konkursa tēmas „Izgudrojumi un Eiropa” abiem elementiem; 
• Katrs dalībnieks konkursam var iesūtīt vienu zīmējumu, zīmējumam var būt tikai viens autors; 
• Konkursā tiek vērtēti tikai oriģināli bērnu zīmējumi (netiek pieņemtas kopijas vai dublikāti); 
• Netiek pieņemti ierāmēti, līmēti, laminēti vai ar saspraudēm sastiprināti darbi; 
• Nav atļauta teksta un fotogrāfiju izmantošana; 
• Darbiem, kas veidoti ar krītiņiem, ogli, pasteļkrītiņiem vai līdzīgā tehnikā, ir jābūt nostiprinātiem ar atbilstošu fiksējošu līdzekli; 
• Darbi A3 formātā nosūtīšanai jāsarullē un jāiesaiņo futrālī. Cita izmēra darbi ir atbilstoši jāiesaiņo, lai nodrošinātu darbu nosūtīšanu bez bojājumiem.

Konkurss paredzēts bērniem, kuri apmeklē sākumskolu kādā no EPO dalībvalstīm un kuri 2013. gada 1. janvārī bija sasnieguši 6 gadu vecumu un 2013. gada 17. oktobrī nebūtu vecāki par 11 gadiem. Konkursā var piedalīties neierobežots skaits bērnu. Dalība konkursā ir bezmaksas.

Visas klases, no kurām bērni būs piedalījušies zīmējumu konkursā, saņems mazas dāvaniņas no Eiropas Patentu iestādes.

Laika grafiks un pieteikšanās konkursam

EPO konkurss norisinās šādos etapos:

1. Reģistrācija (līdz 2013. gada 15. aprīlim); 
2. Darbu nosūtīšana (līdz 2013. gada 17. maijam); 
3. Žūrija izvērtē darbus; 
4. Apbalvošanas ceremonija (2013. gada 16. oktobrī).

Reģistrējoties konkursam, nepieciešams, lai katram bērnam, kas vēlas piedalīties konkursā, tiktu iesniegta sava pieteikuma forma ar unikālu reģistrācijas numuru. Reģistrācijas formas dalībai konkursā var pieprasīt, pa e-pastu artcontest@epo.org sazinoties ar konkursa organizētājiem un norādot, cik reģistrācijas formas Jūs vēlētos saņemt. 

Katram potenciālajam konkursa dalībniekam tiks atsūtīta individuāla reģistrācijas forma ar uzlīmi. 

Aizpildītas reģistrācijas formas ir jānosūta EPO atsevišķi no zīmējumiem līdz reģistrācijas termiņa beigām 2013. gada 15. aprīlī (vēlams kā skenētu dokumentu e-pasta pielikumā). Pieteikuma valoda ir viena no EPO darba valodām - angļu, franču vai vācu valoda.

Uzlīme ar reģistrācijas numuru ir jāpielīmē gatavam zīmējumam pirms nosūtīšanas EPO.

Zīmējumu iesūtīšana jāveic pa pastu līdz 2013. gada 17. maijam uz adresi:

European Patent Office
Attn: Anna Juhasova, room 02.137
Postbus 5818
2280 HV Rijswijk (Z-H)
The Netherlands

Žūrija un vērtēšanas kritēriji

EPO žūrija 5 cilvēku sastāvā atlasīs 80 darbus, kuri tiks izstādīti virtuālā galerijā. Konkursa uzvarētāju izvēlēsies EPO 7000 darbinieki.

Katrā vecuma kategorijā bērnu zīmējumu vērtēšanai žūrija piemēros šādus kritērijus:

1)    Tēmas „izgudrojumi” un „Eiropa” atainojums;

2)    Radošums: mākslinieciskās izpausmes temata atainošanā;

3)    Oriģinalitāte: žūrija vērtēs darbā atainoto ideju oriģinalitāti.

Balvas un apbalvošanas ceremonija

Katrā vecuma kategorijā tiks pasniegtas pirmās, otrās un trešās vietas balvas. Žūrija uzvarētāju paziņos 2013. gada jūnijā. Pirmās vietas ieguvējs (kopā ar pavadoni) tiks uzaicināts apmeklēt izstādes atklāšanu 2013. gada 16. oktobrī, kā arī varēs apmeklēt Tehnikas muzeju Minhenē. Ceļa un uzturēšanās izdevumus segs EPO.

Papildus informāciju par EPO zīmējumu konkursu iespējams iegūt, sazinoties ar konkursa rīkotājiem pa e-pastu artcontest@epo.org

APRĪĻA IZGUDROJUMS - SAKABE

1873. gada 29. aprīlī Elijs Hamiltons Dženijs (Eli Hamilton Janney) saņēma patentu savam izgudrojumam (patents Nr.US138405).

E.H.Dženijs izgudroja automātisku vilciena vagonu sakabi, kas aizstāja tolaik plaši izmantotos saites un tapas tipa savienotāju.

Elijs H.Dženijs dzimis 1831. gada 12. novembrī Loudounā, Virdžīnijas štatā. Pēc Amerikas pilsoņu kara, kura laikā viņš ieguva Konfederātu armijas majora pakāpi, E.H.Dženijs strādāja vilciena kravu uzskaitē Aleksandrijā, Virdžīnijas štatā.

Viņš daudzus savus pusdienu pārtraukumus pavadīja, no koka izgrebjot prototipus jauna veida vilcienu vagonu savienotājam. Vilciena vagonu sakabei, ko patentēja E.H.Dženijs, bija divžuburu jūgstienis un rotējoša apskava, kas, saskaroties ar citu apskavu, automātiski ar to saslēdzās.

E.H.Dženija vilciena vagonu sakabei bija vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar saites un tapas tipa vagonu savienotāju, piemēram, dzelzceļa darbiniekiem, savienojot un atvienojot vagonus, vairs nevajadzēja doties starp vagoniem, lai atsvabinātu saiti un izņemtu tapu.

Lai gan tika patentētas tūkstošiem dažāda tipa vilciena vagonu sakabes, E.H.Dženija izgudrotā sakabe bija viens no labākajiem izgudrojumiem, kurš lēnām kļuva atpazīstams dzelzceļa transporta nozarē.

1888. gadā Vagonu Ražošanas Asociācijas vadītāju komiteja (Master Car Builders Association Executive Committee) saņēma patentētā izgudrojuma izmantošanas tiesības un pieņēma E.H.Dženija izveidoto sakabes konstrukciju par vienotu standartu. Šis automātiskā vilciena vagonu sakabes veids joprojām tiek izmantots arī mūsdienās.

Izmantotie informācijas avoti:
•    http://en.wikipedia.org/wiki/Eli_H._Janney
•    http://inventors.about.com/library/inventors/bljannycoupler.htm
•    http://en.wikipedia.org/wiki/Knuckle_coupler
•    Patents Nr.US138405 

MARTA IZGUDROJUMS - AUSU SILDĪTĀJI

1877. gada 13. martā Česters Grīnvuds (Chester Greenwood) saņēma patentu savam izgudrojumam – ausu sildītāji (patents Nr. US188292).

Česters Grīnvuds dzimis 1858. gadā, Fārmingtonā, Menas štatā. Būdams vēl skolēns, 15 gadu vecumā, Česters Grīnvuds izgudroja ausu sildītājus. 

Ideja par ausu sildītājiem radās 1873. gada ziemā, kad, izmēģinot jaunās slidas, Č.Grīnvuds nevarēja pasargāt savas ausis no stindzinošā aukstuma. Č.Grīnvuda ausis bija ļoti jūtīgas, taču ap ausīm aptītā šalle bija pārāk apjomīga un radīja niezi. Tāpēc Grīnvuds no stieples izgatavoja ausu formas cilpas un palūdza vecmammai pie tām piešūt vilnu. Tā radās ideja par ausu sildītājiem.

18 gadu vecumā Č.Grīnvuds patentēja uzlabotu ausu sildītāju modeli, kas bija savienots ar tērauda stīpu, kas ausu sildītājus noturēja vietā. 

Ausu sildītāji bija kombinēti no bebra ādas ārpusē un melna samta iekšpusē. Saitei ap galvu Č.Grīnvuds izvēlējās mīkstu stiepli, sauktu arī par saimniecības stiepli, kas bija saiņojamo auklu priekštece.

Pateicoties ausu sildītājiem, kas saucās Greenwood's Champion Ear Protectors, Č.Grīnvuds nodibināja Grīnvuda ausu aizsargu rūpnīcu (Greenwood's Ear Protector Factory). 

1883. gadā Grīnvuda rūpnīca, gada laikā bija saražojusi 300 tūkstošus ausu sildītāju, bet 1936. gadā - jau 400 tūkstošus ausu sildītāju.
 

Č.Grīnvuds kļuva bagāts Pirmā Pasaules kara laikā, ar ausu sildītājiem apgādājot Amerikas Savienoto Valstu karavīrus. 

Česters Grīnvuds, neskaitot ausu sildītājus, ir patentējis arī vēl daudzus citus izgudrojumus. Godinot vietējo izgudrotāju un viņa devumu aizsardzībai no aukstuma, 1977. gadā Menas štata valdība pasludināja 21. decembri par Čestera Grīnvuda dienu (Chester Greenwood Day). 

Fārmingtona Menas štatā tagad ir ausu sildītāju galvaspilsēta. Katru gadu, decembra pirmajā sestdienā notiek parāde par godu Čestera Grīnvuda dzimšanas dienai. 

Izmantotā informācija:

• patents Nr. US188292

•  http://inventors.about.com/library/inventors/blgreenwood.htm

• http://www.ideafinder.com/history/inventions/earmuff.htm

 

Patentu valde piedalās kampaņā „Uzslavē labu servisu!”

2013. gada martā, kas tiek dēvēts par “Laba servisa mēnesi”, jau devīto gadu norisināsies kampaņa “Uzslavē labu servisu 2013”.

Kampaņa ir aicinājums sabiedrībai novērtēt pozitīvo un uzslavēt labu apkalpošanu. Kampaņas un LabsServiss.lv kopējā misija ir celt klientu apkalpošanas kvalitāti Latvijā.

Apkalpošanas kultūra un kvalitāte veidojas no trīs pusēm – uzņēmumiem, to darbiniekiem un klientiem. Vienlaikus ar kampaņas palīdzību tiek celta klientu apkalpošanas darbinieku motivācija un profesijas prestižs. Pozitīva komunikācija ar klientu veicina lojālas uzņēmuma - klienta attiecības. Turklāt uzzinot, ko klients visvairāk novērtē uzņēmumā vai iestādē, dalībnieks uzzina, uz ko koncentrēties un kas klientam ir vissvarīgākais!

Kampaņas galvenie mērķi ir:

• Aicināt pašus uzņēmumus novērtēt apkalpošanas kvalitāti, tās nozīmi un uzlabot to. 
• Iedvesmot klientu apkalpošanas darbiniekus.
• Veicināt sabiedrības spēju novērtēt labo un – to pateikt skaļi!

Patentu valde piedalās kampaņas “Uzslavē labu servisu 2013” kategorijā „Valsts un pašvaldību iestādes”.

Sākot ar 1.martu Patentu valdes klienti var uzslavēt mūs šādos veidos:

• uzslave.lv ierakstot atsauksmi; 
• zvanot uz informatīvo tālruni 1188; 
• apkalpošanas vietās aizpildot anketu.

Visi uzslavēšanas kanāli būs pieejami līdz 2013. gada 31. martam.

2012. gada kampaņā "Uzslavē labu servisu" Labsserviss.lv sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru Patentu valdi novērtēja kā „Uzņēmumiem draudzīgāko valsts iestādi”.

Informācija par Patentu tehniskās bibliotēkas pakalpojumiem: 

• Informācija par rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzību (lasītavas pakalpojumi)
• Konsultācijas patentu informācijas meklēšanā un datubāzu lietošanā
• Patentpilnvaroto bezmaksas konsultācijas (patentu klīnika)
• Apmācība par informācijas resursu izmantošanu
• Patentu meklējums
• Preču zīmju meklējums
• Dizainparaugu meklējums
• Patentu statistika un rūpnieciskā īpašuma objektu monitorings

• Informācija par visiem Patentu valdes pakalpojumiem portālā Latvija.lv

Bibliotēkas kontaktinformācija:

Adrese: Kr.Valdemāra 33, 4. stāvs, Rīga
 
Daba laiks:
pirmdiena – ceturtdiena: 10:00-18:00
piektdiena: 09:00-17:00
sestdiena, svētdiena: brīvdiena Tālrunis: 67226628
Fakss: 67210767

E-pasts: patbib@lrpv.gov.lv

Tīmekļa vietne: http://www.patbib.gov.lv/

Emuārs: http://patentu-biblioteka.blogspot.com/ 

Bibliotēkas elektroniskas katalogs un bibliogrāfiskā datubāze „Rūpnieciskā un intelektuālā īpašuma aizsardzība”: http://alise.patbib.gov.lv/Alise/

Twitter konts: https://twitter.com/Patbib 

LR Patentu valde: http://www.lrpv.gov.lv/ 

Materiāls sagatavots, izmantojot tīmekļa vietnē www.labsserviss.lv pieejamo informāciju.