Pasaules Intelektuālā īpašuma diena: Kino - kvēla aizrautība

Katru gadu 26. aprīlī atzīmē Pasaules Intelektuālā īpašuma dienu kā iespēju diskutēt par intelektuālā īpašuma lomu saistībā ar inovāciju un radošo darbību. Šī gada intelektuālā īpašuma dienas tēma ir “Kino - kvēla aizrautība”.

Kino ir piesaistījis skatītāju uzmanību visos laikos jebkurā zemeslodes punktā. Ar sajūsmu tika uzņemtas un valdzināja jau pirmās mēmā kino filmas. Kopš tā laika ir paplašinājusies gan skatītāju auditorija, gan arī produkcijas apjomi. Reiz valdošais spēlētājs kino pasaulē bija Holivuda, tagad mēs varam novērot industrijas uzplaukumu daudzās vietās pasaulē - gan Indijas Bolivudā, gan Nigērijas Nolivudā, gan arī Skandināvijā, Ziemeļāfrikā, Ķīnā un citviet Āzijā - kino tiešām spēj aizraut radošo profesiju pārstāvjus un skatītājus visā pasaulē.

1970. gada 26. aprīlī stājās spēkā Konvencija par Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) dibināšanu. 2000. gadā ar mērķi veicināt izpratni par intelektuālo īpašumu WIPO dalībvalstis noteica 26. aprīli par Pasaules Intelektuālā īpašuma dienu. Šajā dienā ikviens tiek aicināts apvienoties pārdomās par to, kā intelektuālais īpašums sekmē mūzikas un citu mākslas veidu uzplaukumu un veicina inovācijas tehnikas nozarēs, palīdzot veidot mūsdienu pasaules aprises.

Kinofilmu veidošana tiešā veidā ir saistīta ar intelektuālo īpašumu. Padomājiet par to, kā top filma! Sākot jau ar pašu sākumu - scenāriju, kas ir rakstnieka vai scenārista intelektuālais īpašums. Aktieri, komponisti un mūzikas izpildītāji – tiem visiem pieder intelektuālais īpašums. Kinofilmas tapšanā ir iesaistīti daudzi spēlētāji, lai mēs varētu baudīt to kā vienotu izpildījumu, kurā savijas intelektuālā īpašuma daudzveidība. Intelektuālais īpašums ir pamatā visai kino industrijai.

Visi dalībnieki, kuri piedalās filmu veidošanā un izplatīšanā, tiek aizsargāti ar starptautisku likumdošanas ietvaru. Tā sākums meklējams ar Bernes konvenciju, kura darbojas jau kopš 19. gadsimta. WIPO kopīgi ar dalībvalstīm seko, lai šis juridiskais ietvars ietu kopsolī ar mūsdienu mainīgo pasauli un turpinātu kalpot sākotnējam mērķim – nodrošināt, lai intelektuālais īpašums atbalstītu radošumu un inovāciju. Pavisam nesen starptautiskajam likumdošanas ietvaram ir pievienojies jauns līgums – Pekinas līgumu par audiovizuālo izpildījumu, kas aizsargā aktieru sniegumu. 

Šogad Pasaules Intelektuālā īpašuma dienā ikviens kino cienītājs, skatoties nākamo kinofilmu, tiek ielūgts brīdi gremdēties pārdomās par filmas veidotājiem un inovatoriem, kuru ieguldījums ir neatņemama filmas tapšanas procesa daļa. Būtu vērts padomāt par digitālajiem izaicinājumiem, kurus kinoindustrijai met pasaules tīmeklis. Šie jautājumi nav tikai politikas veidotāju atbildība. Katrs no mums var pajautāt sev: Kā mēs varam būt ieguvēji no iespējas demokratizēt kultūru un padarīt radošā darba rezultātus pieejamus ar peles klikšķa palīdzību, vienlaikus nodrošinot apstākļus, kuros radošie cilvēki turpinātu radīt, nodrošināt sev iztiku un veidot kinofilmas, kuras bagātina mūsu dzīvi?


Materiāls sagatavots, izmantojot Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas ģenerāldirektora Frānsisa Garija uzrunu

Viltoti izstrādājumi nav lēta un viega alternatīva

Intelektuālā īpašuma tiesības ir vērtīgi uzņēmējdarbības aktīvi, kas palīdz nodrošināt to, lai radošo profesiju pārstāvji un inovāciju radītāji saņemtu taisnīgu atlīdzību par savu darbu un lai tiktu aizsargāts viņu ieguldījums pētniecībā un jaunās idejās.

Pastāvīgi pieaugošais intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu skaits apdraud ne tikai ekonomiku, bet daudzos gadījumos arī patērētāju veselību un drošību. Viltotas preces tiek piedāvātas ar nodomu krāpt un maldināt, to izgatavošana un izplatīšana ir uzskatāma par negodīgas konkurences darbību.

Viltotas preces ir preces, ar kurām tiek pārkāptas tiesības uz preču zīmi un uz kurām bez atļaujas ir norādīta preču zīme, kas pilnīgi atbilst preču zīmei, kas ir likumīgi reģistrēta tādam pašam preču veidam, vai preču zīme, kuras būtiskos elementus nevar atšķirt no likumīgi reģistrētās preču zīmes.

Pirātiskas preces ir preces, ar kurām pārkāpj autortiesības vai blakustiesības, vai tiesības uz dizainparaugu, t.i., kopijas, kas izgatavotas bez autortiesību vai blakustiesību, vai dizainparauga tiesību subjekta piekrišanas.

Vislielākie ieguvēji šajā nelikumīgajā biznesā ir organizētajā noziedzībā iesaistītās personas. Visā pasaulē tieši organizētās noziedzības aprindas ir cieši iesaistītas viltojumu izplatīšanā. Saskaņā ar ANO datiem noziedznieki no viltojumu pārdošanas iegūst tikpat daudz līdzekļu kā no narkotiku tirdzniecības: vairāk nekā 200 miljardus EUR ik gadus. Turklāt, kā jau minēts, šīs preces var nopietni atdraudēt patērētāju veselību un drošību. Kālab gan lai noziedzniekiem tas rūpētu?

Sākotnēji izdevīgais darījums bieži vien izrādās zemē nomesta nauda, jo viltotās preces ražo, neievērojot līdzvērtīgus kvalitātes standartus. Zaudē arī ražotāji – pakaļdarinājumu tirgotāji apdraud ekonomiku, jo grauj likumīgo uzņēmējdarbību un kavē inovāciju. Ja uzņēmumi nevarēs atgūt ieguldītos līdzekļus, tie vairs neveiks ieguldījumus pētniecībā. Ar viltojumiem tiek iedragāti zīmola tēli un preču zīmes, kuru izstrādei bijuši nepieciešami vairāki gadi. Turklāt viltotās preces negodīgi konkurē ar īstajiem ražojumiem, apdraudot daudzu darbavietu pastāvēšanu – tas nozīmē augstāku bezdarbu un lielākas sociālās izmaksas.

Visbeidzot, mēs visi zaudējam kā nodokļu maksātāji. Tā kā nelegālie tirgus dalībnieki nodokļus nemaksā, vairāk jāmaksā jums, lai zaudējumus kompensētu.

Valdības un tiesībsargājošās iestādes visā pasaulē strādā, lai pārtrauktu viltotu izstrādājumu un pirātisko preču ražošanu un pārdošanu. Viltotāju apturēšana ir arī Jūsu rokās.


Nepērciet viltotus izstrādājumus! Pērciet oriģinālos, jo par viltojumiem ir jāmaksā dārga cena.

 

Brošūra "Pārāk jauki, lai Jūs tam spētu noticēt? Viltoto ražojumu īstā cena"

• Par Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centru 
• Ināras Sudares raksts "Jaunība par 15 eiro" laikrakstā "Staburags"

Diena un mēnesis Patentu tehniskajā bibliotēkā

Nav noslēpums, ka darbs bibliotēkā ir aizraujošs un dažādiem notikumiem pilns, tāpēc jau ceturto gadu laikā no 10. līdz 16. februārim Latvijas bibliotēkas tika aicinātas piedalīties projektā “Bibliotēkas diena dzīvē”.  Tāpat ir zināms, ka darbs bibliotēkā brīžiem var būt ļoti sasprings, tāpēc, lai arī Patentu tehniskā bibliotēka par savu dienu bibliotēkā izvēlējās 12. februāri, pārskatu par šo dienu esam sagatavojuši tikai tagad. Ar nelielu laika distanci varam novērtēt, kādus rezultātus ir nesis darbs mēneša laikā.

12. februārī Latvijā norisinājās gadskārtējā karjeras izglītības akcija „Ēnu diena”, kuras laikā skolēni apmeklē kādu darbavietu, dienas garumā seko izvēlētās profesijas pārstāvim viņa darba gaitās un izzina, kas nepieciešams, lai reiz kļūtu par līdzvērtīgu profesionāli. Šogad ēnošanai Patentu valdē bija pieteikušās 3 ēnas. Skolniekiem bija iespēja sekot Patentu valdes direktora Sandra Laganovska un Patentu valdes departamenta „Patentu tehniskā bibliotēka” Informācijas pakalpojumu nodaļas vadītājas Daces Bušas darba dienai. Pēc ievada par rūpniecisko īpašumu un tā aizsardzības iespējām, jauniešiem sarunā ar patentpilnvaroto bija iespēja uzzināt arī par vēl citas profesijas pārstāvja - patentpilnvarotā lomu rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzības procesā.

 

Tā kā bibliotēkā viesojās skolēni, nolēmām izmantot iespēju un uzspēlēt inovāciju pokeru. Šo kāršu spēli mums uzdāvināja kolēģi no Somijas, kad viesojās Patentu tehniskajā bibliotēkā 2013. gada vasarā. Spēles autors Jouni Hynynens aicina rotaļīgā veidā labāk izprast dažādu produkta izstrādes komponentu lomu inovāciju procesā.

Nesen saņēmām Somu kolēģa lūgumu, vai attēlus no Ēnu dienas viņš varētu izmantot savā prezentācijā ikgadējā PATLIB konferencē. Šogad PATLIB konference tiks organizēta kā tīklošanās pasākums ar akcentu uz sabiedrības informēšanas pasākumiem, patentu informācijas izplatīšanu un pakalpojumu kvalitātes novērtēšanu. Patentu tehniskā bibliotēka ir viens no 320 Patentu informācijas centriem  un PATLIB konferencē piedalīsies arī pārstāvji no Patentu tehniskās bibliotēkas.

12. februārī Patentu tehniskajā bibliotēkā tika organizētas arī patentpilnvarotā  bezmaksas konsultācijas. Patentpilnvarotais ir nacionālajā patentu iestādē atestēta un reģistrēta fiziska persona, kurai ir tiesības patentu iestādē un patentu tiesā rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jautājumos pārstāvēt rūpnieciskā īpašuma tiesību īpašniekus. Patentu tehniskā bibliotēka koordinē bezmaksas konsultācijas, lai uzņēmēji vai individuālie izgudrotāji varētu saņemt sākotnējo profesionālo padomu un nepieciešamības gadījumā vienoties par tālāko sadarbību. Idejas aizsardzības nolūkos ir ārkārtīgi svarīgi to priekšlaicīgi neizpaust, tāpēc viss, kas pārrunāts starp patentpilvaroto un konsultācijas apmeklētājiem, paliek noslēpums.

Šajā dienā saņēmām arī neoficiālu apstiprinājumu par to, ka Patentu tehniskā bibliotēka ir iekļauta Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) depozitāro bibliotēku programmā. WIPO depozitārās bibliotēkas statuss sniedz iespēju saņemt savā krājumā visas aktuālās Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas publikācijas, savukārt bibliotēka apņemas nodrošināt šīm publikācijām pieeju plašākai sabiedrībai. Šajā laikā bibliotēka ir saņēmusi pirmo grāmatu sūtījumu un notiek aktīvs darbs, lai ar saņemto literatūru varētu iepazīties Pasaules Intelektuālā īpašuma dienai veltītajā atvērto durvju pasākumā 25. aprīlī Patentu tehniskajā bibliotēkā.

Februārī norisinājās intensīva gatavošanās vairākiem semināriem - sarakste ar lektoriem un sadarbības partneriem, programmas izstrāde u.c. Seminārs uzņēmējiem par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību Daugavpilī jau ir sekmīgi aizvadīts, vēl gatavojamies semināriem

"Intelektuālais īpašums modes un tekstila jomā. Komercializācija" apvienotās Baltijas reģiona modes un tekstila industrijas izstādes „Baltic Fashion & Textile 2014” laikā, kā arī  „Preču zīmju aizsardzības aktualitātes nacionālajā, Eiropas un starptautiskajā līmenī. Seminārā par preču zīmju aizsardzību piedalīsies arī lektori no Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas un Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja. Preču zīmju īpašnieku un to pilnvaroto personu interese par šo semināru ir milzīga un pašlaik pārsniedz iespējas piereģistrēt visus interesentus.

Plašāku pārskatu par sabiedrības informēšanas pasākumiem Patentu valdē var iegūt šeit >>

Jau otro gadu februārī Patentu tehniskā bibliotēka sadarbībā ar citām Patentu valdes struktūrvienībām piedalās konkursa „Gada preču zīme” organizēšanā. Patentu valde un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, vēloties godināt Latvijas uzņēmējus, kuri saskata rūpnieciskā īpašuma aizsardzības sistēmas radītās priekšrocības uzņēmumu ilgtermiņa konkurētspējas un produktivitātes paaugstināšanā, kā arī veicinot Latvijas izcelsmes uzņēmējdarbības attīstību, 2013. gadā izveidoja apbalvojumu „Gada preču zīme".

Februārī noritēja pieteikšanās apbalvojumam. Šogad pieteikumu skaits apbalvojumam ir pieaudzis - pieteikta 131 aizvadītajā gadā reģistrēta preču zīme: nominācijā „Gada preču zīme – Latvijai” pieteiktas 108 preču zīmes, savukārt nominācijā „Gada preču zīme – pasaulei” – 23. Tagad ir sācies sabiedrības balsojums apbalvojumam „Gada preču zīme 2013”.  Nobalso arī Tu par savu iecienītāko preču zīmi!

Patentu tehniskās bibliotēkas krājumā grāmata par Eiropas Patentu konvencijas vēsturi

Patentu tehniskās bibliotēkas krājumā ir pieejama Paskāla Grizē grāmata „The European patent : a European success story for innovation”,  kura ir veltīta Eiropas Patentu konvencijas (EPK) parakstīšanas 40 gadu jubilejai un sniedz saistošu pārskatu par konvencijas vēsturi. 

Eiropas Patentu konvencijas parakstīšana 1973. gada 5. oktobrī Minhenē uzsāka jaunu ēru rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzībā - Eiropas patentu sistēmas izveidi.

Eiropas valstis, vēlēdamās stiprināt sadarbību izgudrojumu aizsardzības jomā un cenšoties nodrošināt aizsardzību konvencijas dalībvalstīs, vienojās par Eiropas patentu piešķiršanas procedūras izveidi un to saņemšanas iespējām: ar konvenciju tika nodibināta visām dalībvalstīm kopēja tiesību sistēma patentu piešķiršanai uz izgudrojumiem.

Ar konvenciju tika nodibināta administratīvi un finansiāli neatkarīga institūcija - Eiropas Patentu organizācija (EPO), kuras uzdevums ir piešķirt Eiropas patentus. 40 gadu laikā EPK nodrošināja Eiropas patentu sistēmas funkcionēšanu ar EPO kā tās institucionālo kodolu. Kopš EPO dibināšanas ir izsniegti vairāk nekā 32 miljoni patentu. Pēdējos gados izsniegto patentu skaits sasniedz 160,000 patentu gadā.

Politiskā ziņā EPO ir Eiropas projekta rezultāts, kas radās pēc Otrā pasaules kara, pamatojoties uz pieņēmumu, ka kopīgie mērķi un intereses ekonomikas un rūpniecības jomās ir miera garants. Kopš 1977. gada, kad EPK tika ratificēta septiņās Eiropas valstīs, dalībvalstu skaits ir pieaudzis līdz 38. Arī Latvija ir EPK dalībvalsts, kura konvencijai pievienojās 2005. gadā – 24. februārī Saeimā tika ratificēta Eiropas Patentu konvencija, kura stājās spēkā 1. jūlijā, Latvijai kļūstot par pilntiesīgu Eiropas Patentu organizācijas 31. dalībvalsti.

EPO savas darbības laikā ir ieguvusi izcilu reputāciju kā augstas kvalitātes produktu un pakalpojumu sniedzēja, nodrošinot patentu ekspertīzi un patentu informācijas pieejamību. 

Grāmatas autors Paskāls Grizē ir vēsturnieks, Sorbonas Universitātes profesors.

Papildu informācija par Eiropas Patentu konvencijas parakstīšanas 40 gadu jubileju.

Citi jaunieguvumi Patentu tehniskās bibliotēkas krājumā >>

Iespējas tālmācībā papildināt zināšanas par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību

• Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Tālmācības programma līdz 27. martam pieņem pieteikumus dalībai padziļinātajos maksas e-mācību kursos 2014. gadam. Papildu informācija šeit >> 

• Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija, Korejas Intelektuālā īpašuma iestāde, Korejas Zinātnes un tehnoloģiju institūts un Korejas Izgudrojumu veicināšanas asociācija piedāvā padziļinātu starptautisko mācību kursu par intelektuālā īpašuma aktīvu pārvaldību uzņēmējdarbības sekmēšanai. Mācību kursa pamatā ir multimediju rīkkopa IP PANORAMA ^TM. Reģistrēšanās mācību kursa pirmajai sesijai notiek no 3. marta līdz 17. martam. Papildu informācija par mācību kursu šeit >> 
   
• Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas bezmaksas tālmācības kurss „General Course on Intellectual Property” (DL-101) 2014. gadā ir pieejams 10 mēnešus - no 1. februāra līdz 20. novembrim. Papildu informācija šeit >>

• Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija organizē bezmaksas vebinārus elektronisko pieteikumu iesniedzējiem izgudrojumu patentēšanai, izmantojot PCT (starptautiskā pieteikuma) procedūru, un vebinārus par patentu informācijas meklēšanu informācijas sistēmā PATENTSCOPE.  Papildus par WIPO vebināriem šeit >>
   
• 2014. gada martā plānoti vairāki bezmaksas Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību atbalsta dienesta (European IPR Helpdesk) mācību cikla vebināri:
  - Introduction to IP (10. martā)
  - IP in EU-funded projects (17. martā)
  - Licensing (24. martā)
  Papildu informācija par European IPR Helpdesk vebināriem šeit >>

Plāno atvieglot komercnoslēpumu aizsardzību

Saskaņā ar nesen veiktu apsekojumu katrs piektais uzņēmums pēdējos desmit gados ir vismaz reizi saskāries ar tā komercnoslēpuma zādzības mēģinājumu. No cita nesen veikta apsekojuma izriet, ka šie rādītāji pieaug: 2013. gadā par informācijas zādzību ziņoja 25 % uzņēmumu, savukārt 2012. gadā - 18 %.

Komercnoslēpumus (saukti arī par "konfidenciālu uzņēmējdarbības informāciju", "neizpaužamu informāciju", know-how jeb zinātību) izmanto dažāda lieluma uzņēmumi dažādās tautsaimniecības nozarēs, lai aizsargātu plašu informācijas klāstu.

Komercnoslēpums ir informācija, kura atbilst trim kritērijiem:

1. tai ir jābūt slepenai tādā nozīmē, ka tā (kā veselums vai precīzs tās komponentu salikums) nav vispārzināma vai pieejama gatavā veidā tādu aprindu personām, kuras savā ikdienas darbībā parasti izmanto minēto informācijas veidu;
2. tai ir komerciāla vērtība tādēļ, ka tā ir slepena;
3. persona, kas ir likumīgi ieguvusi šādu informāciju, to ir glabājusi saprātīgos slepenības apstākļos.

Droši vien pasaulē vispazīstamākais komercnoslēpuma piemērs ir dzēriena Coca-Cola recepte. Lūk, vēl daži komercnoslēpuma piemēri:

• Michelin riepu ražošanas process;
• portugāļu olu krēma kūkas Pasteis de Belém recepte;
• tehnoloģijas un zinātība, ko izmanto Airbus lidmašīnās;
• Google meklēšanas algoritms u.c.

Komercnoslēpumi ir īpaši nozīmīgi mazajiem uzņēmumiem, kuriem ir ierobežoti cilvēkresursu un finanšu līdzekļi apjomīga intelektuālā īpašuma tiesību portfeļa izveidei un pārvaldībai.

Atšķirībā no patentētiem izgudrojumiem vai literāriem darbiem, kurus aizsargā autortiesības, komercnoslēpuma (piemēram, formulas, uzņēmējdarbības procesa, receptes vai tirdzniecības koncepcijas) turētājs nav ekskluzīvu tiesību īpašnieks pār savu izgudrojumu. Konkurenti un citas trešās personas var atklāt un brīvi lietot to pašu formulu - līdz ar to komercnoslēpuma īpašniekam ir grūtāk vērsties pret pakaļdarinājumu. Komercnoslēpumi ir likumīgi aizsargāti vienīgi tajos gadījumos, ja kāds konfidenciālu informāciju ir ieguvis nelikumīgā veidā (piemēram, zādzība vai kukuļdošana).

Komercnoslēpumi ievērojami atšķiras no tām intelektuālā īpašuma tiesībām, kuras piešķir ekskluzivitāti, tomēr tie ir jāaizsargā to pašu iemeslu dēļ, kādēļ pastāv intelektuālā īpašuma tiesības, proti, lai stimulētu inovāciju, nodrošinot, ka ideju radītājiem būtu tiesības saņemt atlīdzību par saviem pūliņiem.

Lai atvieglos valsts tiesu darbu izskatīt lietas par konfidenciālas uzņēmējdarbības informācijas piesavināšanos, Eiropas Komisija ir ierosinājusi jaunus noteikumus par neizpaužamas zinātības un uzņēmējdarbības informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret to nelikumīgu iegādi, izmantošanu un izpaušanu.  

• EK paziņojums presei "Komisija ierosina noteikumus, lai palīdzētu aizsargāt pret konfidenciālas uzņēmējdarbības informācijas zādzību" >>

• Biežāk uzdotie jautājumi par komercnoslēpumu (ENG) >>

ES pilsoņi: intelektuālajam īpašumam ir liela nozīme inovācijā

Laika posmā no 2012. gada decembra līdz 2013. gada augustam visās 28 ES dalībvalstīs ar Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra starpniecību norisinājās Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (OHIM) apsekojums "Eiropas pilsoņi un intelektuālais īpašums: viedokļi, informētība un rīcība".

Pētījuma rezultrāti liecina, ka Eiropas pilsoņi plaši (96%) atbalsta intelektuālā īpašuma tiesības un ir pārliecināti, ka tas ir svarīgs viņu valsts ekonomikas un sociālās organizācijas balsts, kā arī atbalsta saistītos noteikumus un to piemērošanu. Tomēr rezultāti liecina arī par to, ka, lai gan tikai desmitā daļa Eiropas iedzīvotāju atklāti atzīst, ka pēdējo 12 mēnešu laikā ir pārkāpuši intelektuālā īpašuma tiesības, vairāk nekā trešdaļa eiropiešu, vērtējot subjektīvi, ir iecietīgi pret šādām darbībām.

Paradoksāli ir tas, ka šie abi viedokļi neizslēdz viens otru. Lielākā daļa ES pilsoņu pauž pārliecinošu atbalstu intelektuālajam īpašumam, tomēr uzskata, ka persona drīkst pārkāpt šos noteikumus, ja tās pirktspēja ir ierobežota vai ja tādējādi persona protestē pret ekonomikas modeli, kura galvenie dzinējspēki ir tirgus ekonomika un augstas klases zīmoli. Šī acīmredzamā pretruna norāda uz plaisu starp kopīgiem principiem (kas tiktu piemēroti sabiedrībai kopumā) un pragmatisku un, iespējams, vairāk uz sevi vērstu katra indivīda dzīvesveidu.

Šīs neatbilstības iemesls daļēji varētu būt vāja izpratne par intelektuālā īpašuma vērtību un fakts, ka lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka intelektuālā īpašuma aizsardzība galvenokārt sniedz labumu uzņēmējiem un mākslas elitei, nevis tādiem patērētājiem un pilsoņiem, kādi ir paši aptaujātie. Uz jautājumu par to, kurš gūst vislielāko labumu no intelektuālā īpašuma aizsardzības, tikai 11 % ES pilsoņu atbildēja, ka tie ir patērētāji, un tikai 20 % respondentu minēja mazos un vidējos uzņēmumus, turpretī vairāk nekā 40 % respondentu uzskatīja, ka lielāko labumu no intelektuālā īpašuma aizsardzības gūst lieli uzņēmumi, slaveni mākslinieki un — mazākā mērā — izgudrotāji.

Tomēr visumā ES pilsoņi arī lielā mērā atzīst, ka intelektuālajam īpašumam ir liela nozīme inovācijā un saimnieciskajā darbībā:

• 76 % ES pilsoņu piekrīt, ka inovācija ir cieši saistīta ar intelektuālo īpašumu un ka tie viens bez otra faktiski nevar pastāvēt.

• 69 % aptaujāto piekrīt, ka uzņēmumi, kas rada lielu intelektuālā īpašuma apjomu, veicina darbavietu radīšanu un ekonomikas izaugsmi daudz lielākā mērā nekā citi uzņēmumi.

• 67 % ES pilsoņu piekrīt, ka ekonomikā iestātos haoss, ja intelektuālais īpašums netiktu aizsargāts.

Saskaņā ar apsekojumu šo divu viedokļu atšķirību varētu izskaidrot ar faktu, ka lielākā daļa aptaujāto uzskata, ka intelektuālā īpašuma aizsardzība nesniedz viņiem personīgu labumu vai ka intelektuāla īpašuma aizsardzības sistēma neattaisno viņu cerības, piemēram, attiecībā uz izcenojumu, pieejamību, daudzveidību vai kvalitāti.

• Apsekojums "Eiropas pilsoņi un intelektuālais īpašums: viedokļi, informētība un rīcība" angļu valodā >>

• Apsekojuma "Eiropas pilsoņi un intelektuālais īpašums: viedokļi, informētība un rīcība" kopsavilkums latviešu valodā >> 

• Papildu informācija par Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centru >>

Novembra izgudrojums – luksofors

1923. gada 20. novembrī Garets Morgans (Garrett Morgan) savam izgudrojumam – luksofors –  saņēma patentu Nr. US1475024.

Garets Morgans dzimis 1877. gada 4. martā, Parisā, Kentuki štatā, ASV, bijušo vergu ģimenē. G.Morgana bērnība pagāja, mācoties skolā un kopā ar brāļiem un māsām strādājot saimniecībā.

Pusaudža gados Garets Morgans pārcēlās uz Klīvlendu, Ohaio štatā, kur vietējā šūšanas darbnīcā laboja šujmašīnas. Klīvlendā ātri izplatījās ziņas par viņa prasmēm salabot dažādas lietas, un G.Morgans no vairākiem uzņēmumiem sāka saņemt darba piedāvājumus. 1907. gadā izgudrotājs atvēra savu pirmo uzņēmumu - šūšanas darbnīcu. Gadiem ritot, G.Morgans kļuva par turīgu un ievērojamu biznesa cilvēku un varēja atļauties iegādāties māju un automašīnu. Braucot ar auto pa Klīvlendas ielām, G.Morganam radās ideja, kā uzlabot satiksmi, un viņš izgudroja luksoforu. Savu izgudrojumu G.Morgans patentēja arī Lielbritānijā un Kanādā.

G.Morgana izgudrotais luksofors bija manuāli darbināms, un tas regulēja satiksmes plūsmu. Tas bija T – veida stabs, kas norādīja trīs pozīcijas: Apstāties (stop), Braukt (go), un apstāties visos virzienos (all-directional stop position). Trešā pozīcija apturēja satiksmi visos virzienos, lai gājēji varētu droši šķērsot ielu. Luksoforu bija paredzēts novietot divu vai vairāku ielu krustojumos. 

 Patents Nr. US1475024

Garets Morgans tiesības uz savu izgudrojumu par 40 tūkstošiem dolāru pārdeva General Electric Corporation.

1963. gadā Amerikas Savienoto Valstu valdība Garetam Morganam par viņa izgudrojumu piešķīra godalgu.

Gareta Morgana patentētais luksofors Ziemeļamerikā kā satiksmes vadības ierīce tika lietots līdz brīdim, kamēr visus manuālos luksoforus aizstāja automātiskie zaļās, sarkanās un dzeltenās gaismas luksofori, ko pašlaik izmanto visā pasaulē.

Izmantotie informācijas avoti:

• Patents Nr Nr. US1475024
• http://inventors.about.com/od/mstartinventors/a/Garrett_Morgan.htm
• http://en.wikipedia.org/wiki/Garrett_Morgan 

 

6. oktobrī Latvijā atzīmē Izgudrotāju dienu

6. oktobrī Latvijā tiek atzīmēta Latvijas Izgudrotāju diena. Šī diena Latvijas vēsturē ir ievērojama ar to, ka 1936. gada 6. oktobrī Latvijas izcilais izgudrotājs Valters Caps noslēdza līgumu ar Valsts elektronisko fabriku (VEF) par miniatūrās spiegu fotokameras «MINOX» komercializāciju.

Izgudrotāju diena Latvija tiek atzīmēta kopš 2008. gada un tās mērķis ir popularizēt radošu darbību Latvijas sabiedrībā, kā arī veicināt izgudrojumu komercializāciju un ieviešanu tautsaimniecībā. No 2010. gada Izgudrotāju dienu laikā tiek rīkotas izstādes, kurās izgudrotāji, zinātnieki un jaunieši demonstrē savus izgudrojumus, to idejas un dizainparaugus plašākai sabiedrībai.

Šogad galvenais Latvijas Izgudrotāju dienas pasākums būs 2. starptautiskā izgudrojumu izstāde «MINOX 2013» Rīgas Tehniskajā universitātē 4. un 5. oktobrī, kuru kopīgi organizē biedrība «CONNECT Latvija» un Latvijas Izgudrotāju biedrība (LIB).

Starptautiskajā izgudrojumu izstādē «MINOX 2013» Rīgas Tehniskajā universitātē 4. un 5. oktobrī piedalīsies arī Patentu valde. Patentu valdes stendā izstādes dalībniekiem un apmeklētājiem būs iespēja saņemt konsultācijas par rūpnieciskā īpašuma aizsardzības iespējām, uzzināt par Patentu tehniskajā bibliotēkā pieejamo informāciju un pakalpojumiem, kā arī saņemt dažādus informatīvus materiālus.

Septembra izgudrojums - bīdatslēga

1870. gada 13. septembrī Daniels Čapmans Stillsons (Daniel Chapman Stillson) saņēma patentu Nr. US107304 savam izgudrojumam – bīdatslēga.

Amerikāņu izgudrotājs Daniels Č.Stillsons dzimis 1826. gada 25. martā Durhamā.

Strādājot par atslēdznieku J.J.Walvorta uzņēmumā (J.J.Walworth Company) Kembridžā, Masačūsetsā, D.Č.Stillsons izgudroja bīdatslēgu, ko pazīt arī kā Stillsona bīdatslēgu. Pēc Stillsona bīdatslēgas patentēšanas Walvorta uzņēmums šādas bīdatslēgas sāka arī ražot.

Stillsona izgudroto bīdatslēgu vienlīdz sekmīgi var izmantot gan cilindra, gan taisnstūra, gan daudzstūra formas objektu satveršanai.

 

Patents Nr. US107304 

http://worldwide.espacenet.com/publicationDetails/originalDocument?CC=US&NR=107304A&KC=A&FT=D&ND=3&date=18700913&DB=EPODOC&locale=en_EP

Stillsona bīdatslēga pēc konstrukcijas un izskata ir līdzīga Čārlesa Monkija (Charles Moncky) izgudrotajai regulējamajai atslēgai (monkey wrench), taču atšķirībā no Č.Monkija izgudrojuma  Stillsona bīdatslēgai ir nedaudz citas īpašības: šai bīdatslēgai ir roboti „žokļi”, kas droši satver mīksta metāla caurules vai cauruļvadu armatūru.

Pirmo bīdatslēgu 1935.gadā patentēja Solimans Merriks (Solymon Merrick).

Roberts Ouvens (Robert Owen) 1913. gada 9. septembrī patentēja uzgriežņu atslēgu (ratchet wrench) (Patents Nr. US 1072980)

Izmantotie informācijas avoti:

• http://inventors.about.com/library/inventors/blwrench.htm

• http://todayinsci.com/Events/Patent/StillsonWrench184993.htm