26. aprīlis - Pasaules Intelektuālā īpašuma diena

Mūsdienās gandrīz ikviens ir kaut ko dzirdējis par intelektuālo īpašumu - par autortiesībām, patentiem, dizainparaugiem, preču zīmēm, taču daudzi joprojām uzskata, ka šie jēdzieni attiecas tikai uz biznesa vai juridisko jomu, un tiem nav tiešas saskares ar viņu ikdienu. Lai kliedētu šos stereotipus un pievērstu sabiedrības uzmanību intelektuālā īpašuma aizsardzībai, Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (World Intellectual Property Organization - WIPO) 2000. gadā nolēma iedibināt Pasaules Intelektuālā īpašuma dienu, par ikgadējo pasākumu rīkošanas datumu izvēloties 26. aprīli - dienu, kurā 1970. gadā stājās spēkā Konvencija par Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas dibināšanu.

Atzīmējot Pasaules Intelektuālā īpašuma dienu, WIPO 185 dalībvalstīs notiek dažādi pasākumi ar mērķi veicināt intelektuālā īpašuma aizsardzību, paaugstināt sabiedrības izpratni par intelektuālā īpašuma aizsardzības nozīmi inovāciju radīšanā, pievērst sabiedrības uzmanību intelektuālā īpašuma ietekmei uz cilvēku dzīvi, pagodināt visus autorus un izgudrotājus. Šogad Pasaules Intelektuālā īpašuma diena tiks atzīmēta jau 12. reizi, un tās tēma ir  novatori, kuri izaicina un iedvesmo – cilvēki, kuru radītās inovācijas ir mainījušas mūsu dzīves. Viņu ietekme ir neaptverama, jo viņi reiz ir spējuši mainīt veidu, kā darbojas sabiedrība.

Kā savā Pasaules Intelektuālā īpašuma dienai veltītajā uzrunā atzīmē WIPO ģenerāldirektors Dr. Francis Gurry, Pasaules Intelektuālā īpašuma diena ir iespēja atgādināt intelektuālā īpašuma lomu inovācijā un kultūras jaunradē, kā arī to neaptveramo ieguldījumu, ko šie  sociālie fenomeni – inovācija un kultūra –  sniedz pasaulei. Tā ir iespēja radīt dziļāku izpratni par intelektuālo īpašumu kā mehānismu līdzsvara panākšanai, lai sabalansētu ar inovāciju un kultūras jaunradi saistītās savstarpēji konkurējošas intereses: individuālo radītāju un sabiedrības intereses; ražotāju un patērētāju intereses, kā arī intereses, kas veicina inovāciju un radošumu, un to personu intereses, kuras ir labumu ieguvējas no šīm jomām. 

Piemēram, ķīniešu novators Cai Lun, kurš ir pamatlicējs papīra ražošanai – tehnoloģijai, kas savulaik ienesa kardinālas pārmaiņas sabiedrībā, jo jaunā tehnoloģija deva iespēju fiksēt zināšanas. Šis jauninājums apvienojumā ar Johana Gūtenberga  izgudrojumu - presi grāmatu iespiešanai -  ļāva zināšanas izplatīt daudz lielākā mērā  un tās demokratizēt. Mēs savas dzīves laikā esam bijuši liecinieki satura migrācijai uz digitālu formātu un lielai radošo darbu izplatīšanās jaudai Internetā, kā arī tīmekļa attīstībai, par ko mēs savukārt varam pateikties Timam Berneram-Lī.

Aiz katras izcilas inovācijas varam atrast pārsteidzošu dzīvesstāstu – stāstu, kurā zinātkāres, intuīcijas vai mērķtiecības rezultātā tiek atklāti jauni attīstības ceļi. Laikā, kad pasaulē tikai nedaudzas sievietes veltīja sevi zinātnei, Marijai Sklodovskai-Kirī bija jāpārvar šķēršļi, lai līdzcilvēki viņu uztvertu kā pilnvērtīgu zinātnieci, nevis tikai kā zinātnieka sievu. Viņa tāpat bija jāpārvar šķēršļi, kas jāpiedzīvo ieceļotājam, strādājot citā valstī. Viņas vēlme izzināt vainagojās ar fundamentāliem atklājumiem, par kuriem viņai tika piešķirtas Nobela prēmija. Marija Sklodovska-Kirī ir vienīgā persona, kura ir saņēmusi šo apbalvojumu divās nozarēs – fizikā un ķīmijā.

Mākslā inovācija saistās ar jaunām pieejām, kā uztvert apkārtējo vidi. Izaicinošs mākslinieks, komponists vai rakstnieks spēj parādīt neierastus, jaunus veidus, kā palūkoties uz pasauli. Piemēram, Bobs Dilans spēja uztvert vibrācijas un pārveidoja to dažādos mūzikas žanros. Arhitekti Zaha Hadid vai Normans Fosters pārveidoja pilsētvides ainavu un izdaiļojuši mūsu eksistenci jaunā veidā, tajā pašā laikā ņemot vērā apkārtējās vides saglabāšanas vajadzības.

Brāļu Raitu bērnības aizraušanās ar lidošanu radīja lidmašīnas un iespēju ceļot pa gaisu. Luisa Pastēra zinātkārais prāts radīja priekšnoteikumus slimību novēršanai. Stīva Džobsa centieni izveidot digitālas tehnoloģijas vienkāršas un visiem pieejamas izraisīja personālo datoru uzplaukumu un trīs gadu desmitus vēlāk – jaunu izklaides piegādes paradigmas izveidošanos.

Izaicinošo un iedvesmojošo inovāciju saraksts ir garš. Tas ir cilvēces iztēles spēju un radošuma katalogs. Tajā iekļauti daudzi mākslinieki, rakstnieki un mūziķi, kuri ir mainījuši veidu, kā mēs lietas redzam un dzirdam. Rembrants un Džozefs Melords Viljams Tērners, Pablo Pikaso un Vasilijs Kandinskis, katrs no vieņiem ir pārveidojis mūsu gaismas un formas uztveri, Antons Čehovs un Rabindranats Tagore, Pablo Neruda un Nagibs Mahfūzs – viņu darbi sniedz jaunu ieskatu cilvēces pieredzē, Čārlijs Pārkers un Mailzs Deivids, Džimijs Hendikss un Mstislavs Rostropovičs – tie ir mūziķi, kuri ir izaicinājuši kādreiz pastāvošo kārtību un kurus mēs klausāmies arī šodiem.

Cilvēkiem, attīstoties kā sugai, lai virzītos tālāk, inovācijas ir nepieciešamas. Tomēr izgudrojumiem un inovācijām, piemēram, veselības aizsardzības jomā, ir salīdzinoša maza nozīme, ja tās netiek izplatītas un izmantotas sabiedrības labā. Tā ir milzīga politiska dilemma. No vienas puses, inovāciju izmaksas mūsdienu medicīnā ir milzīgas, taču milzīga ir arī nepieciešamība izmantot inovācijas sabiedrības labā.

WIPO ģenerāldirektors Dr. Francis Gurry uzskata, ka izpratnes veidošana par intelektuālo īpašumu kā par efektīvu mehānismu palīdzēs risināt šos mūsdienu izaicinājumus. Viņš aicina Pasaules Intelektuālā īpašuma dienā ikvienu, bet jo īpaši jauniešus, iesaistīties diskusijā par šiem nozīmīgajiem jautājumiem un meklēt pareizo līdzsvaru. Diskusija par intelektuālo īpašumu ir diskusija par visu jauno, diskusija par izmaiņām un pārveidi, ko mēs vēlamies panākt sabiedrībā.

Pasaules intelektuālā īpašuma dienas ietvaros 26. aprīlī plkst. 15.00-18.00 LR Patentu valdes Patentu tehniskajā bibliotēkā notiks seminārs "INTELEKTUĀLĀ RŪPNIECISKĀ ĪPAŠUMA AIZSARDZĪBA UN KOMERCIALIZĀCIJA". Vairāk informācijas par semināru >>

• Vairāk informācijas par Pasaules Intelektuālā īpašuma dienu >>
• Pasaules Intelektuālā īpašuma dienai veltītie pasākumi pasaules kartē >>