Pašas pirmās saspraužamās adatas tika izgudrotas Mikēnu civilizācijas laikā starp 13. un 14. gadsimtu p.m.ē. Tās tika dēvētas par saktām, kuras izmantoja līdzīgam nolūkam kā mūsdienās.
Saspraužamā adata ir parastās adatas variācija, kas ietver vienkāršu atsperes mehānismu un aizdari. Aizdare kalpo diviem mērķiem: lai veidotu slēgtu cilpu, tādējādi pienācīgi adatu aizverot, un lai slēptu adatas galu, aizsargājot lietotāju no smailā gala. Saspraužamās adatas parasti izmanto, lai kopā sastiprinātu auduma gabalus vai apģērbu. Saspraužamās adatas var izmantot arī kā aksesuārus vai rotaslietas, piemēram, auskari, ķēdes, un aproces.
1849. gada 10. aprīlī ņujorkietis Valters Hants patentēja saspraužamo adatu (patents US 6281).
Lai nomaksātu kādam draugam $15 parādu, Valters Hants nolēma izgudrot ko jaunu, lai tādā veidā dzēstu parādu. V.Hantam nebija problēmas izdomāt jaunas idejas, un viņa izgudrojumi strādāja, bet viņam nebija iemaņu ar savām idejām pelnīt naudu. Saspraužamās adatas izgatavošanai viņš izmantoja apmēram 8 collu garu misiņa stiepli, kuru salocīja tā, ka centrā veidojās spirāle, kura atvērās, to atlaižot. V.Hanta saspraužamā adata veidota kā sprādze, kura pārklāj smailes aso galu, tādā veidā atturot tās atvēršanu, un tās riņķveidīgais savijums pie izliekuma darbojas kā atspere un turētājs.Saspraužamās adatas izgudrošana viņam prasīja trīs stundas, taču jau pavisam drīz pēc US patenta Nr. 6281 izsniegšanas 1849. gada 10. aprīlī V.Hants, parādu spiests, par 400 dolāriem pārdeva visas tiesības uz savu izgudrojumu kompānijai W.R.Grace & Co, par to saņemot vien $400. No šīs summas V.Hants atmaksāja savu $15 parādu draugam, paturot sev $385 atlikumu.
Gadu gaitā kompānija W.R.Grace & Co no šī izgudrojuma nopelnīja miljoniem dolāru, bet V.Hants to pat nenojauta.
Ziņas
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru