pirmdiena, 2012. gada 23. aprīlis

26. aprīlis - Pasaules Intelektuālā īpašuma diena

Mūsdienās gandrīz ikviens ir kaut ko dzirdējis par intelektuālo īpašumu - par autortiesībām, patentiem, dizainparaugiem, preču zīmēm, taču daudzi joprojām uzskata, ka šie jēdzieni attiecas tikai uz biznesa vai juridisko jomu, un tiem nav tiešas saskares ar viņu ikdienu. Lai kliedētu šos stereotipus un pievērstu sabiedrības uzmanību intelektuālā īpašuma aizsardzībai, Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija (World Intellectual Property Organization - WIPO) 2000. gadā nolēma iedibināt Pasaules Intelektuālā īpašuma dienu, par ikgadējo pasākumu rīkošanas datumu izvēloties 26. aprīli - dienu, kurā 1970. gadā stājās spēkā Konvencija par Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas dibināšanu.

Atzīmējot Pasaules Intelektuālā īpašuma dienu, WIPO 185 dalībvalstīs notiek dažādi pasākumi ar mērķi veicināt intelektuālā īpašuma aizsardzību, paaugstināt sabiedrības izpratni par intelektuālā īpašuma aizsardzības nozīmi inovāciju radīšanā, pievērst sabiedrības uzmanību intelektuālā īpašuma ietekmei uz cilvēku dzīvi, pagodināt visus autorus un izgudrotājus. Šogad Pasaules Intelektuālā īpašuma diena tiks atzīmēta jau 12. reizi, un tās tēma ir  novatori, kuri izaicina un iedvesmo – cilvēki, kuru radītās inovācijas ir mainījušas mūsu dzīves. Viņu ietekme ir neaptverama, jo viņi reiz ir spējuši mainīt veidu, kā darbojas sabiedrība.

Kā savā Pasaules Intelektuālā īpašuma dienai veltītajā uzrunā atzīmē WIPO ģenerāldirektors Dr. Francis Gurry, Pasaules Intelektuālā īpašuma diena ir iespēja atgādināt intelektuālā īpašuma lomu inovācijā un kultūras jaunradē, kā arī to neaptveramo ieguldījumu, ko šie  sociālie fenomeni – inovācija un kultūra –  sniedz pasaulei. Tā ir iespēja radīt dziļāku izpratni par intelektuālo īpašumu kā mehānismu līdzsvara panākšanai, lai sabalansētu ar inovāciju un kultūras jaunradi saistītās savstarpēji konkurējošas intereses: individuālo radītāju un sabiedrības intereses; ražotāju un patērētāju intereses, kā arī intereses, kas veicina inovāciju un radošumu, un to personu intereses, kuras ir labumu ieguvējas no šīm jomām. 

Piemēram, ķīniešu novators Cai Lun, kurš ir pamatlicējs papīra ražošanai – tehnoloģijai, kas savulaik ienesa kardinālas pārmaiņas sabiedrībā, jo jaunā tehnoloģija deva iespēju fiksēt zināšanas. Šis jauninājums apvienojumā ar Johana Gūtenberga  izgudrojumu - presi grāmatu iespiešanai -  ļāva zināšanas izplatīt daudz lielākā mērā  un tās demokratizēt. Mēs savas dzīves laikā esam bijuši liecinieki satura migrācijai uz digitālu formātu un lielai radošo darbu izplatīšanās jaudai Internetā, kā arī tīmekļa attīstībai, par ko mēs savukārt varam pateikties Timam Berneram-Lī.

Aiz katras izcilas inovācijas varam atrast pārsteidzošu dzīvesstāstu – stāstu, kurā zinātkāres, intuīcijas vai mērķtiecības rezultātā tiek atklāti jauni attīstības ceļi. Laikā, kad pasaulē tikai nedaudzas sievietes veltīja sevi zinātnei, Marijai Sklodovskai-Kirī bija jāpārvar šķēršļi, lai līdzcilvēki viņu uztvertu kā pilnvērtīgu zinātnieci, nevis tikai kā zinātnieka sievu. Viņa tāpat bija jāpārvar šķēršļi, kas jāpiedzīvo ieceļotājam, strādājot citā valstī. Viņas vēlme izzināt vainagojās ar fundamentāliem atklājumiem, par kuriem viņai tika piešķirtas Nobela prēmija. Marija Sklodovska-Kirī ir vienīgā persona, kura ir saņēmusi šo apbalvojumu divās nozarēs – fizikā un ķīmijā.

Mākslā inovācija saistās ar jaunām pieejām, kā uztvert apkārtējo vidi. Izaicinošs mākslinieks, komponists vai rakstnieks spēj parādīt neierastus, jaunus veidus, kā palūkoties uz pasauli. Piemēram, Bobs Dilans spēja uztvert vibrācijas un pārveidoja to dažādos mūzikas žanros. Arhitekti Zaha Hadid vai Normans Fosters pārveidoja pilsētvides ainavu un izdaiļojuši mūsu eksistenci jaunā veidā, tajā pašā laikā ņemot vērā apkārtējās vides saglabāšanas vajadzības.

Brāļu Raitu bērnības aizraušanās ar lidošanu radīja lidmašīnas un iespēju ceļot pa gaisu. Luisa Pastēra zinātkārais prāts radīja priekšnoteikumus slimību novēršanai. Stīva Džobsa centieni izveidot digitālas tehnoloģijas vienkāršas un visiem pieejamas izraisīja personālo datoru uzplaukumu un trīs gadu desmitus vēlāk – jaunu izklaides piegādes paradigmas izveidošanos.

Izaicinošo un iedvesmojošo inovāciju saraksts ir garš. Tas ir cilvēces iztēles spēju un radošuma katalogs. Tajā iekļauti daudzi mākslinieki, rakstnieki un mūziķi, kuri ir mainījuši veidu, kā mēs lietas redzam un dzirdam. Rembrants un Džozefs Melords Viljams Tērners, Pablo Pikaso un Vasilijs Kandinskis, katrs no vieņiem ir pārveidojis mūsu gaismas un formas uztveri, Antons Čehovs un Rabindranats Tagore, Pablo Neruda un Nagibs Mahfūzs – viņu darbi sniedz jaunu ieskatu cilvēces pieredzē, Čārlijs Pārkers un Mailzs Deivids, Džimijs Hendikss un Mstislavs Rostropovičs – tie ir mūziķi, kuri ir izaicinājuši kādreiz pastāvošo kārtību un kurus mēs klausāmies arī šodiem.

Cilvēkiem, attīstoties kā sugai, lai virzītos tālāk, inovācijas ir nepieciešamas. Tomēr izgudrojumiem un inovācijām, piemēram, veselības aizsardzības jomā, ir salīdzinoša maza nozīme, ja tās netiek izplatītas un izmantotas sabiedrības labā. Tā ir milzīga politiska dilemma. No vienas puses, inovāciju izmaksas mūsdienu medicīnā ir milzīgas, taču milzīga ir arī nepieciešamība izmantot inovācijas sabiedrības labā.

WIPO ģenerāldirektors Dr. Francis Gurry uzskata, ka izpratnes veidošana par intelektuālo īpašumu kā par efektīvu mehānismu palīdzēs risināt šos mūsdienu izaicinājumus. Viņš aicina Pasaules Intelektuālā īpašuma dienā ikvienu, bet jo īpaši jauniešus, iesaistīties diskusijā par šiem nozīmīgajiem jautājumiem un meklēt pareizo līdzsvaru. Diskusija par intelektuālo īpašumu ir diskusija par visu jauno, diskusija par izmaiņām un pārveidi, ko mēs vēlamies panākt sabiedrībā.

Pasaules intelektuālā īpašuma dienas ietvaros 26. aprīlī plkst. 15.00-18.00 LR Patentu valdes Patentu tehniskajā bibliotēkā notiks seminārs "INTELEKTUĀLĀ RŪPNIECISKĀ ĪPAŠUMA AIZSARDZĪBA UN KOMERCIALIZĀCIJA". Vairāk informācijas par semināru >>

piektdiena, 2012. gada 20. aprīlis

European IPR Helpdesk vebināri par intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumiem 2012. gada II ceturksnī

Maijā un jūnijā European IPR Helpdesk piedāvā piedalīties bezmaksas vebināros par intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumiem.

Vietu skaits dalībai vebināros ir ierobežots.

Reģistrācija vebināriem maijā notiek līdz 27. aprīlim.
Reģistrācija vebināriem jūnijā notiek no 14. līdz 30. maijam.

Vebināru sākuma laiks ir plkst.11:30, tie katrs ilgst 1 stundu un papildus 15 minūtes tiek atvēlētas atbildēm uz vebināra dalībnieku jautājumiem. Vebināri notiek angļu valodā.

Modulis 1: Introduction to Intellectual Property (IP) & Intellectual Property Rights (IPR)

Vebinārs sniegs ieskatu par intelektuālā īpašuma un intelektuālā īpašuma aizsardzības pamata jēdzieniem un definīcijām, pārskatu par intelektuālā īpašuma pārvaldības pastāvošo praksi un ar to saistītajiem procesiem, kā arī sniegs atbildes uz jautājumiem:
- Kas ir intelektuālais īpašums?
- Kas ir intelektuālā īpašuma tiesības? Kāpēc ir svarīgi būt informētam par intelektuālo īpašumu?

- Kāpēc intelektuālajam īpašumam būtu jābūt integrētam uzņēmējdarbības stratēģijā? Kādi ir pirmie soļi?
- Kādus intelektuālā īpašuma aizsardzības rīkus iespējams izmantot (piemēram, preču zīmes, patentus u.c.)?
- Kādās institūcijās iespējams saņemt palīdzību?
- Kādas ir intelektuālā īpašuma aizsardzības izmaksas?
- Kā veikt informācijas meklējumu par intelektuālo īpašumu? Kādus rīkus izmantot?
- Ko nozīmē viltošana?
- Kā tiek īstenotas intelektuālā īpašuma tiesības?
- Kā iespējams gūt ienākumus no intelektuālā īpašuma izmantošanas? 
Modulis 2: IP & IPR in FP7/CIP Projects I

Šī vebināra mērķis ir sniegt pamata izpratni par to, kā pareizi risināt ar intelektuālo īpašumu saistītus jautājumus ES finansētajos R&D projektos. Vebinārā tiek sniegtas atbildes uz jautājumiem:
- ES finansēto projektu un spēlētāju raksturojums
- Kuri intelektuālā īpašuma aspekti ir jāņem vērā sadarbības pētniecības projektā?
- Kurā projekta stadijā ir svarīgs intelektuālais īpašums?
- Kāda terminoloģija tiek izmantota?
- Kā noteikt atbilstošu pamatojumu savam projektam?
- Kā noteikt pieejas tiesību piešķiršanas režīmu?
Modulis 3: IP & IPR in FP7/CIP Projects II

Vebināra mērķis ir iepazīstināt tā dalībniekus ar biežāk pieļautajām kļūdām un izaicinājumiem attiecībā uz intelektuālo īpašumu sadarbības pētniecības projektos un tajā tiks sniegtas atbildes uz jautājumiem:
- Kā sekmīgi organizēt sarunas par jautājumiem, kas saistītas ar intelektuālo īpašumu?
- Kā projektā integrēt intelektuālā īpašuma pārvaldības stratēģiju?
- Kā vislabāk izmantot izpētes rezultātus (piemēram, tirgus inovācijas, jaunie produkti u.c.) ?
- Kādas ir dažādas intelektuālā īpašuma izmantošanas iespējas (trūkumi un priekšrocības)?
- Kā sekmīgi risināt ar intelektuālo īpašumu saistītus konfliktus?
Modulis 4: IP Management I

Vebināra modulis sniedz atbildes uz šādiem jautājumiem:
- Kādi ir intelektuālā īpašuma pārvaldības stratēģijas izstrādes pirmie soļi?
- Kādi procesi un prakses raksturo profesionālu un sistemātisku intelektuālā īpašuma pārvaldību?
- Kā man identificēt nemateriālos aktīvus un noteikt to vērtību?
- Ko nozīmē intelektuālā īpašuma pārvaldība?
- Kā izstrādāt intelektuālā īpašuma politiku? Ko tā ietver?
- Kā izstrādāt intelektuālā īpašuma pārvaldības stratēģiju?
- Kā veiksmīgi nosargāt un pārvaldīt nemateriālos aktīvus pārrunās ar potenciālo partneri?
- Kā veikt intelektuālā īpašuma meklējumu?


Modulis 5: IP Management II

Šajā vebināra modelī aplūkoti dažādi procesi un stratēģijas, kas raksturo profesionālu un sistemātisku īstenot intelektuālā īpašuma pārvaldību, piemēram,
- Kā īstenot intelektuālā īpašuma pārvaldības stratēģiju? Kā intelektuālā īpašuma pārvaldības stratēģiju integrēt biznesa attīstības plānā vai uzņēmuma stratēģijā?
- Kā uzņēmējdarbībā sekmīgi pārvaldīt rūpniecisko īpašumu?
- Kādi ir dažādi intelektuālā īpašuma pārvaldības procesi, kāsi aspekti ir jāņem vērā katrā procesā?
- Kā izpratni par intelektuālo īpašumu integrēt organizācijas kultūrā?
- Kā izstrādāt intelektuālā īpašuma drošības stratēģiju?
- Kā veikt padziļinātu intelektuālā īpašuma meklējumu?

Modulis 6: IP Exploitation
• Pirmdiena, 4. jūnijs

Modulis 7: IP Enforcement
• Pirmdiena, 11. jūnijs

Modulis 8: Technology Transfer
• Pirmdiena, 18.jūnijs

Modulis 9: Technology Watch & Competitive Intelligence
• Ceturtdiena, 21. jūnijs


otrdiena, 2012. gada 17. aprīlis

Pasaules Intelektuālā īpašuma dienas ietvaros seminārs "Intelektuālā rūpnieciskā īpašuma aizsardzība un komercializācija"


CONNECT Latvija sadarbībā ar
Latvijas Republikas Patentu valdi aicina


mazos un vidējos komersantus un izgudrotājus
uz tīklveida semināru


"INTELEKTUĀLĀ RŪPNIECISKĀ ĪPAŠUMA AIZSARDZĪBA
UN KOMERCIALIZĀCIJA"

ar īpašo akcentu - līgumiskās attiecības

Seminārs notiek Pasaules intelektuālā īpašuma dienas ietvaros
26. aprīlī, plkst. 15.00-18.00

LR Patentu valdes Patentu tehniskajā bibliotēkā, Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 33, 4. stāvā

Semināra programma (15.00-17.00):

I daļa - Intelektuālā rūpnieciskā īpašuma aizsardzība
  • Kas ir patents, kā to iegūt, un kā to izmantot?
  • Kur un kā iespējams veikt patentmeklējumu?
  • Patentēšanas procedūras, termiņi un izmaksas
II daļa - Izgudrotāju un dizainparaugu izstrādātāju attiecības ar biznesa partneriem
  • Ražot, licencēt vai pārdot
  • Attiecības regulējošās līgumu saistības:
- Vispārējie principi: kas ir līgums, kā tas tiek slēgts, kādi ir pušu pienākumi
- Ko izgudrotājs var sagaidīt no līguma slēgšanas procesa

- Līgumu piemēri:
* Neizpaušanas līgums (Non-disclosure agreement)
* Izgudrojuma pārdošanas līgums (assignment)
* Licences līgums
* Konkurences aizliegums (non-compete)
  • Līgumu izpilde (enforcement)
III daļa - Komercializācija, praktiski piemēri

Tīklveida darbība pie kafijas (17.00-18.00)

Semināra eksperti:
REĢISTRĀCIJA līdz 24. aprīlim šeit >>
  • Seminārs ir bezmaksas
  • Vietu skaits ierobežots (35)
  • Vairāk informācijas:
    tālrunis: 67089178
    e-pasts: info[at]connectlatvia(.)lv

Semināru apmeklēt īpaši aicināti uzņēmēji, kuri savā uzņēmējdarbībā izmanto (vai plāno izmantot) patentētus izgudrojumus, kā arī izgudrotājus, kuri savus izgudrojumus realizē, sadarbojoties ar uzņēmējiem!

Semināra programma izdrukāšanai šeit >>



pirmdiena, 2012. gada 2. aprīlis

APRĪĻA IZGUDROJUMS - SASPRAUŽAMĀ ADATA

Pašas pirmās saspraužamās adatas tika izgudrotas Mikēnu civilizācijas laikā starp 13. un 14. gadsimtu p.m.ē. Tās tika dēvētas par saktām, kuras izmantoja līdzīgam nolūkam kā mūsdienās.

Saspraužamā adata ir parastās adatas variācija, kas ietver vienkāršu atsperes mehānismu un aizdari. Aizdare kalpo diviem mērķiem: lai veidotu slēgtu cilpu, tādējādi pienācīgi adatu aizverot, un lai slēptu adatas galu, aizsargājot lietotāju no smailā gala. Saspraužamās adatas parasti izmanto, lai kopā sastiprinātu auduma gabalus vai apģērbu. Saspraužamās adatas var izmantot arī kā aksesuārus vai rotaslietas, piemēram, auskari, ķēdes, un aproces.

1849. gada 10. aprīlī ņujorkietis Valters Hants patentēja saspraužamo adatu (patents US 6281).

Lai nomaksātu kādam draugam $15 parādu, Valters Hants nolēma izgudrot ko jaunu, lai tādā veidā dzēstu parādu. V.Hantam nebija problēmas izdomāt jaunas idejas, un viņa izgudrojumi strādāja, bet viņam nebija iemaņu ar savām idejām pelnīt naudu. Saspraužamās adatas izgatavošanai viņš izmantoja apmēram 8 collu garu misiņa stiepli, kuru salocīja tā, ka centrā veidojās spirāle, kura atvērās, to atlaižot. V.Hanta saspraužamā adata veidota kā sprādze, kura pārklāj smailes aso galu, tādā veidā atturot tās atvēršanu, un tās riņķveidīgais savijums pie izliekuma darbojas kā atspere un turētājs.

Saspraužamās adatas izgudrošana viņam prasīja trīs stundas, taču jau pavisam drīz pēc US patenta Nr. 6281 izsniegšanas 1849. gada 10. aprīlī V.Hants, parādu spiests, par 400 dolāriem pārdeva visas tiesības uz savu izgudrojumu kompānijai W.R.Grace & Co, par to saņemot vien $400. No šīs summas V.Hants atmaksāja savu $15 parādu draugam, paturot sev $385 atlikumu.

Gadu gaitā kompānija W.R.Grace & Co no šī izgudrojuma nopelnīja miljoniem dolāru, bet V.Hants to pat nenojauta.

piektdiena, 2012. gada 23. marts

Atskats uz patentzinību semināru Daugavpils Universitātē

21. martā Patentu tehniskās bibliotēkas pārstāvji Eiropas Patentu iestādes pilotprojekta “PATLIB centru pārorientācija” ietvaros viesojās Daugavpils Universitātē, kur sadarbībā ar Daugavpils Universitātes Tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu norisinājās patentzinību seminārs.

Seminārā Uzziņu un informācijas nodaļas vadītāja Dace Buša informēja klausītājus par to, kas ir patents, kā to iegūt un kā izmantot šīs rūpnieciskā īpašuma tiesības. Savukārt Uzziņu un informācijas nodaļas vadošā speciāliste Evita Lande aplūkoja patentu, preču zīmju un dizainparaugu informācijas meklēšanas iespējas.

Seminārs bija kupli apmeklēts un, lūk, ko par semināru saka paši tā dalībnieki:
Esmu apmierināta ar apmācības rezultātu, jo uzskatu, ka apmācības laikā sniegtā informācija noderēs man turpmākajā dzīvē. Kas var zināt, kā iegrozīsies dzīve, kas mēs būsim turpmāk! Vismaz tagad zināšu informāciju par jautājumiem, kas saistīts ar patentaizsardzību un patentiem vispār. (studente)
Esmu diezgan apmierināta, arī izsniegtie izdales materiāli noteikti noderēs. Uzskatu, ka apmācība būs noderīga manam darbam. Tika nodemonstrēta ļoti laba vizuālā prezentācija, tā bija skaidra un saprotama. Informācija izsmeļoša. (studente)
Esmu apmierināta. Informācijas bija daudz. Uzzināju daudz jauna un noderīga. Bet tomēr mans darbs diez vai būs saistīts ar patentiem. (studente)
Varētu kaut ko kreatīvāku izdomāt, lai būtu interesantāk. Kopumā informācija bija izsmeļoša un daudzpusīga un noderēs studijām nākotnē. (studente)
Grūti to novērtēt, jo jebkura informācija ir noderīga, bet es pagaidām nestrādāju, jo esmu skolniece. Prezentācijas laikā varētu minēt vairāk piemēru, kuri ir sastopami ikdienā. (skolniece)
Viss ir labi un saprotami. Būtu labi, ja šādu semināru būtu vēl vairāk. Paldies par zināšanām! (bezdarbnieks)
Jā, uzzināju, ka Latvijā pastāv Patentu tehniskā bibliotēka, kur var pārbaudīt, vai kāds izgudrojums varbūt jau ir patentēts, lai nebūtu pārkāpumu. Tā kā esmu Tiesību zinātņu fakultātes studente, gribētos vairāk uzzināt šo informāciju no tiesiskā skatījuma. (studente)
Šobrīd vēl īsti nezinu, vai man būs tāds darbs, kurš šī informācija būs noderīga. Bet jaunu informāciju, ko nebiju lasījusi un meklējusi, es ieguvu. Esmu apmierināta un nenožēloju, ka atnācu uz semināru. Interesanti bija klausīties, jo ikdienā es pati nekad tādu informāciju nebūtu meklējusi. Līdz šim nezināju, kur var aplūkot patentu reģistru. (studente)

ceturtdiena, 2012. gada 8. marts

28.martā patentpilnvarotais Patentu tehniskajā bibliotēkā sniegs bezmaksas konsultācijas


Ja Jums ir nepieciešams profesionāls padoms:
  • kā un kur aizsargāt savu ideju;
  • kā noslēgt licences līgumu;
  • kā licencēt vai pārdot īpašumtiesības u.tml.,
20 minūšu bezmaksas konsultāciju Jums sniegs profesionāls patentpilnvarotais (persona, kas savā komercdarbībā specializējusies rūpnieciskā īpašuma jomā, sniedz padomus un konsultācijas).

Konsultācijas notiks š.g. 28. martā no plkst. 10.00 līdz 12.00 LR Patentu valdes Patentu tehniskajā bibliotēkā, Kr.Valdemāra ielā 33, 4.stāvā, Rīgā.

Aicinām Jūs pieteikties pa tālruni 67220126, 67226628 vai rakstot uz e-pastu evita.lande@patbib.gov.lv līdz 23. martam (vietu skaits ierobežots).

Konsultāciju dalībniekiem tiks lūgts aizpildīt pakalpojuma kvalitātes novērtēšanas anketu.

Papildus informācija:

trešdiena, 2012. gada 7. marts

Atskats uz patentzinību semināru Latvijas Lauksaimniecības universitātē

6. martā Patentu tehniskā bibliotēka Eiropas Patentu iestādes pilotprojekta “PATLIB centru pārorientācija” ietvaros rīkoja patentzinību semināru Latvijas Lauksaimniecības universitātē.

Seminārā Krājuma un pakalpojumu attīstības nodaļas vadītāja Inguna Gruntiņa informēja klausītājus par to, kas ir patents, kā to izmantot, kā arī pastāstīja par starptautisko patentēšanas proceduru.

Uzziņu un informācijas nodaļas vadošā specialiste Evita Lande aplūkoja patentu informācijas meklēšanas iespējas.

Semināra gaitā klausītājiem tika uzsvērta patentu informācijas loma un nozīme.

ceturtdiena, 2012. gada 1. marts

MARTA IZGUDROJUMS - TELEFONA APARĀTS

Skotu izcelsmes amerikāņu fiziologs, fiziķis, telefona patenta (US pat.174465) ieguvējs Aleksandrs Greiems Bells dzimis 1847. gada 3. martā Edinburgā. Pēc Edinburgas universitātes beigšanas viņš kādu laiku strādāja par pedagogu, pēc tam nolēma turpināt studijas un iestājās Londonas universitātes medicīnas fakultātē. Divus gadus A.Bells mācījās pie Hermaņa Helmholca, kurš ieteica viņam nodarboties ar cilvēka balss aparāta pētīšanu. 1871. gadā A.Bells aizbrauca no Anglijas - vispirms uz Kanādu, pēc tam uz ASV. 1872. gadā Bostonā viņš atvēra skolu skolotājiem, kuriem bija jāstrādā ar kurlajiem. Pamazām A.Bells nonāca pie secinājuma, ka iespējams iemācīt runāt pat pavisam kurlu cilvēku. Novērodams tos, viņš saprata, ka kurls cilvēks nespēj patstāvīgi iemācīties runāt tikai tāpēc, ka nedzird savu balsi. Tātad viņam ir jāpalīdz izmantot balss aparāts un jāiemāca pareizi izrunāt skaņas.

A.Bells sāka pilnveidot aparatūru kurlmēmo apmācīšanai, un viņa darbs vainagojās ar telefona izgudrošanu. Četrus gadus viņš strādāja pie sava izgudrojuma, cenzdamies apsteigt konkurentus, kuri darbojās tajā pašā jomā. Tas viņam arī izdevās, taču tikai par dažām dienām viņš apsteidza sāncenšus.

Sākumā zinātnieks eksperimentēja ar mikrofonu, kura darbības pamatā bija plāna metāla membrāna un elektromagnēts. Kopā ar inženieri Tomasu Votsonu viņš patentēja mikrofona konstruktīvo shēmu; ar šā mikrofona palīdzību varēja pārraidīt cilvēka balsi.
1875. gadā A.Bells radīja pirmo eksperimentālo telefonu. A.Bella telefona aparāta dzimšanas diena ir 1876. gada 14. februāris, kad tika iesniegts patenta pieteikums, bet patentu viņam izsniedza tā paša gada 7. martā, četras dienas pēc viņa dzimšanas dienas.

Sākotnēji šis izgudrojums nekļuva plaši pazīstams, taču A.Bells ar sev piemītošo enerģiju sāka to reklamēt. Viņš ceļoja pa ASV, devās arī uz citām valstīm, un visur uzstājās ar lekcijām, kurās demonstrēja savu atklājumu.


trešdiena, 2012. gada 29. februāris

Patentu valde piedalās kampaņā „Uzslavē labu servisu!”

„Uzslavē labu servisu!” ir ikgadēja kampaņa, ko marta mēnesī rīko LabsServiss.lv, un šogad kampaņa notiek jau 8. reizi.

Kampaņas būtība ir aicinājums sabiedrībai novērtēt pozitīvo un uzslavēt labu apkalpošanu: uzņēmumu, iestādi, apkalpošanas vietu vai darbinieku, kas sniedzis augstas kvalitātes apkalpošanu, pozitīvas emocijas vai sirsnīgu smaidu!

Kampaņas un LabsServiss.lv kopējā misija ir celt klientu apkalpošanas kvalitāti Latvijā. Apkalpošanas kultūra un kvalitāte veidojas no trīs pusēm – uzņēmumiem, to darbiniekiem un klientiem, kas esam mēs visi. Vienlaikus kampaņas organizatori vēlas arī celt klientu apkalpošanas darbinieku motivāciju profesijas prestižu, aicinot sabiedrību novērtēt šo nepieciešamo un nebūt ne vieglo darbu. Pozitīva komunikācija ar klientu veicina lojālas uzņēmuma - klienta attiecības. Turklāt uzzinot, ko klients visvairāk novērtē uzņēmumā vai iestādē, kļūst skaidrs, uz ko koncentrēties un kas klientam ir vissvarīgākais!

Kampaņas galvenie mērķi ir:
• aicināt iestādes un uzņēmumus novērtēt apkalpošanas kvalitāti, tās nozīmi un uzlabot to;
• iedvesmot klientu apkalpošanas darbiniekus;
• veicināt sabiedrības spēju novērtēt labo un pateikt to skaļi!

Patentu valde kampaņā piedalās 3. kategorijā, kas paredzēta valsts un pašvaldību iestādēm.

Visu marta mēnesi Patentu valdes un Patentu tehniskās bibliotēkas klienti var uzslavēt mūs šādos veidos:
  • www.labsServiss.lv ierakstot uzslavu jaunajā uzslavu formā;
  • zvanot uz informatīvo tālruni 1188;
  • Patentu tehniskās bibliotēkas lasītavā aizpildot anketu.
Visi uzslavēšanas kanāli būs pieejami līdz 2012. gada 31. martam. Visas mājas lapā ievietotās uzslavas ir publiski pieejamas marta mēnesī un arī pēc kampaņas noslēguma. Pēc kampaņas organizatori apkopo uzslavas, kas saņemtas mājaslapas uzslavas formā, uz informatīvo tālruni un īsziņās. Vērtējot saņemtās uzslavas, iestādēm tiks piešķirts apbalvojums divās nominācijās „Sabiedrībai draudzīgākā valsts un pašvaldību iestāde” un „Uzņēmumiem draudzīgākā valsts un pašvaldību iestāde”. Šī kampaņas sadaļa tiek organizēta sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameru (LTRK).

Informācija par Patentu tehniskās bibliotēkas pakalpojumiem:

Bibliotēkas kontaktinformācija:

Adrese: Kr.Valdemāra 33, 4.
stāvs, Rīga

Daba laiks:
pirmdiena – ceturtdiena: 10:00-18:00
piektdiena: 09:00-17:00
sestdiena, svētdiena: brīvdiena
Saistīt

Tālrunis: 67226628
Fakss: 67210767

E-pasts: patent@patbib.gov.lv

Materiāls sagatavots, izmantojot tīmekļa vietnē www.labsserviss.lv pieejamo informāciju.

pirmdiena, 2012. gada 20. februāris

Furfurola iegūšanas izgudrotājam Nikolajam Vederņikovam - 75!

Furfurola iegūšanas izgudrotājam
Nikolajam Vederņikovam - 75!
Apsveicam jubilejā!


Koksnes ķīmijas institūta zinātnieks, akadēmiķis, Dr.habil.chem Nikolajs Vederņikovs ir viens no zinošākajiem furfurola ražošanas tehnoloģiju speciālistiem pasaulē.

Furfurols ir vienīgais rūpnieciskā organiskā sintēzē izmantotais monomērs, ko iegūst nevis no naftas, bet no augu valsts izejvielām. Furfurols sekmīgi konkurē ar naftas ķīmijas produktiem kā polimēru iegūšanas izejviela. Tam ir ļoti plašs lietojums, to izmanto kā pamatizejvielu daudzu organisko savienojumu sintēzē – ārstniecisko vielu, plastmasu, pesticīdu un daudzu citu produktu ražošanā.

„Nākotnē šim produktam ir liela perspektīva”, uzskata Nikolajs Vederņikovs. "Kad nafta kļūs ļoti dārga, tad lielāko daļu sintētisko materiālu, kurus tagad ražo no naftas, ražos no furfurola, ko mēs varam iegūt no atjaunojamām izejvielām — lapkoku koksnes un lauksaimniecības atliekām, kas ir praktiski neizsmeļama izejvielu bāze."

Līdz Nikolaja Vederņikova izgudrojumam furfurola iznākums rūpnieciskos apstākļos nepārsniedza 55 % no teorētiski iespējamā un nebija arī iespējams tālāk ķīmiski pārstrādāt izejvielas atlikumu. Latvijas zinātnieks vienlaicīgi atrisināja abas šīs problēmas, kas iepriekš pat teorētiski tika uzskatīts par neiespējamu.

Viņa vadībā un pēc viņa zinātniskajām idejām ir izstrādāta jauna tehnoloģija furfurola ražošanai no lapkoku koksnes un zemkopībā iegūto produktu atliekām – no augu valsts atjaunojamām izejvielām. Viņa tehnoloģija patentēta Francijā, Itālijā, Japānā, Vācijā un Zviedrijā, realizēta septiņās rūpnīcās ar gada peļņu seši miljoni ASV dolāru, licence pārdota Slovēnijā, izpildīti kontrakti ar Ungārijas un Somijas firmām.

Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūta Polisaharīdu laboratorijas vadītājs Nikolajs Vederņikovs ticis uzaicināts konsultēt pirmās furfurola rūpnīcas projektēšanu un darbības uzsākšanu Irānā, kā arī sniegt konsultācijas Ķīnā, kur ražo vairāk nekā 70 % no furfurola ieguves pasaulē.

Pamatojoties uz viņa teoriju un pētījumu rezultātiem pirmo reizi pasaules rūpnieciskajā praksē tika atrisināta un 1997. gadā rūpnieciski realizēta vienlaicīga furfurola un etanola ražošana no lapkoku koksnes.


Par patentētiem izgudrojumiem koksnes ķīmijas jomā un īpaši par jaunu furfurola ražošanas tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, viņam ir piešķirta augsti godātā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) balva un Zelta medaļa “Izcils izgudrotājs” (Outstanding Inventor). Viņa zinātnisko darbu kontā ir vairāk nekā 350 publikāciju, t.sk. 5 monogrāfijas, 37 autorapliecības (PSRS) un 25 patenti 11 valstīs.

Materiāls sagatavots, izmantojot tīmekļa vietnē http://inventions.lza.lv/ ievietoto informāciju.