trešdiena, 2015. gada 29. aprīlis

Katru gadu kosmētikas un personīgās higiēnas produktu sektors viltojumu dēļ zaudē aptuveni 5 miljardus EUR un 50 000 darbavietu

Viltotu parfimērijas, dekoratīvās kosmētikas un personīgās higiēnas produktu klātbūtne tirgū ES valstīs šo produktu legālajiem ražotājiem, mazumtirgotājiem un izplatītājiem katru gadu rada 4.7 miljardu EUR zaudējumus. Tas atbilst 7.8% no visa tirdzniecības apjoma kosmētikas un personīgās higiēnas produktu sektorā visu ES 28 valstu tirgos.

Zaudētie ieņēmumi savukārt izraisa darbavietu zudumu, jo legālās ražotnes pārdod mazāk, nekā tās pārdotu, ja nepastāvētu viltojumi, līdz ar to nodarbina arī mazāk darbinieku.  Pētījuma rezultāti liecina, ka viltotu preču izkropļotā tirgū legālās ražotnes nodarbina par 50 000 darbiniekiem mazāk.

Tāpat aprēķināts, ka viltojumu dēļ ik gadu netiek iekasēti 1,7 miljardi EUR ieņēmumi valdību budžetos, kurus dažādu nodokļu veidā (ienākumu nodoklis, sociālās iemaksas, PVN) maksātu legālo produktu ražotāji un pārdevēji.

Viltojumu radītās ekonomiskās ietekmes uz ES valstu tautsaimniecību novērtējuma rezultāti apkopoti Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (OHIM) pētījumā. OHIM ir ES lielākā intelektuālā īpašuma aģentūra, kuras ietvaros darbojas Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centrs (Novērošanas centrs).

Pētījums “Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ekonomiskās izmaksas: pārkāpumu radīto seku aprēķins smaržu un kosmētisko līdzekļu ražošanas sektorā” ir pirmais Novērošanas centra veiktais apsekojums ekonomisko novērtējumu sērijā par viltoto preču ekonomisko ietekmi uz ES tautsaimniecību. Pētījumā veikts kvantitatīvs aprēķins precēm, kuras ievietotas ES Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE) klasē 20.42, piemēram,
  • smaržas un tualetes ūdeņi;
  • skaistumkopšanas un dekoratīvās kosmētikas līdzekļi;
  • pretiedeguma un iedegumu veicinoši līdzekļi;
  • manikīra un pedikīra līdzekļi;
  • šampūni, matu lakas, cirtošanas un taisnošanas līdzekļi;
  • zobu pastas un mutes dobuma higiēnas līdzekļi;
  • skūšanas līdzekļi;
  • dezodoranti un vannas sāļi;
  • depilatori;
  • kosmētiskās ziepes.
Pētījumam kosmētikas produktu sektorā nākamajos 18 mēnešos sekos 12 novērtējumi arī citās tautsaimniecības nozarēs. Ekonomiskā ietekme tiks apsekota tajās jomās, kurās novirze no normas var radīt negatīvu vai pat bīstamu ietekmi uz patērētāju dzīvību, veselību un labklājību, un kurās vienlaikus ir novērojams augsts intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu līmenis, piemēram, apģērba, apavu, medikamentu, somu, rotaļlietu, datoru, automašīnu rezerves daļu, pulksteņu un juvelierizstrādājumu ražošana.

Apsekojums smaržu un kosmētisko līdzekļu ražošanas sektorā tika veikts kā pilotprojekts, kura gaitā tika izstrādāta metodoloģija pamatotu un ticamu datu iegūšanai intelektuālā īpašuma pārkāpumu radīto ekonomisko seku novērtēšanai, tajā skaitā, tika izstrādāts matemātisks modelis, lai novērtētu tirdzniecības apjomu samazināšanos tirgū viltotu preču klātbūtnē. Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas Republikas teritorijā bez viltotu preču klātbūtnes tirgū kosmētikas un personīgās higiēnas produktu sektorā tirdzniecības apjomi būtu par 16,9% lielāki.

Tirdzniecības apjomu samazinājums, ja tirgū atrodas kontrafaktas preces, %
Austrija7.2
Beļģija15.1
Bulgārija17.5
Kipra16.2
Čehijas Republika5.8
Vācija3.9
Dānija5.2
Igaunija7.9
Grieķija20.3
Spānija17.1
Somija1.7
Francija7.6
Horvātija5.6
Ungārija3.1
Īrija6.2
Itālija7.9
Lietuva18.1
Luksemburga8.5
Latvija16.9
Malta6.0
Nīderlande3.2
Polija3.6
Portugāle15.0
Rumānija11.1
Zviedrija3.7
Slovākija8.7
Slovēnija5.8
Apvienotā Karaliste6.0
EU287.8



Citi Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra vektie pētījumi:

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru